ZM norāda, ka 2023. gada pirmajos desmit mēnešos ES valstis kopumā no Krievijas importēja produkciju 2,2 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2021. gada attiecīgo laika periodu, ir par 10% vairāk, bet salīdzinot ar 2022. gada periodu – par 15% mazāk.

Latvija 2023. gadā no janvāra līdz oktobrim importēja 12% no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, ieņemot otro vietu starp ES dalībvalstīm.

Latvija attiecīgajā periodā importēja Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktus 280 miljonu eiro vērtībā, bet Spānija – 281 miljona eiro vērtībā.

2023. gada desmit mēnešos 90% no Latvijas importa vērtības no Krievijas veidoja četras produktu grupas.

Pārtikas rūpniecības atliekas, galvenokārt, rauši no saulespuķu sēklām, biešu mīkstumi lopbarībai, rauši no rapšu sēklām, veidoja 44%, graudaugi, galvenokārt kukurūza, rudzi un kvieši, veidoja 24%, dārzeņi, galvenokārt, zirņi – 14%, bet tauku un eļļas, galvenokārt rapšu eļļa un eļļu nogulsnes – 8%.

Tostarp 2023. gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2021. gadā pirms kara Ukrainā dārzeņiem imports ir pieaudzis par 126%, graudaugu – par 71%, eļļas sēklu, augu un augļu – par 43%, bet zivju – par 35%.

Starp sešām lielākajām importētājām ES ir Spānija, Latvija, Nīderlande, Vācija, Itālija un Polija, kuras kopā ar Latviju 2023. gada no janvāra līdz oktobrim no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,5 miljarda eiro apmērā, kas ir 67% no kopējā ES importa no Krievijas.

ZM ieskatā visas ES, tostarp Latvijas, atkarība no Krievijas minerālmēslu, lopbarības, pārtikas un enerģijas tirdzniecības ir jāpārtrauc.

“Šīs preces nav neaizvietojamas un to iepirkšana finansē Krievijas īstenoto karu Ukrainā,” teikts ziņojumā.