ZZS ieskatā, veselības un izglītības finansējumam šogad bija jābūt krietni lielākam, jo abas šīs nozares ir svarīgas ikvienam valsts iedzīvotājam.

Tā vietā, lai dāsni finansētu valsts pārvaldi, neveicot nekādas reformas, bet veidojot jaunas ministrijas un palielinot sev algas, valdībai bija jānodrošina pietiekams finansējums iedzīvotāju veselības aprūpei un izglītībai, uzsver ZZS. 

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis uzskata, ka valdība joprojām ignorē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku asociācijas (LIZDA) prasības par iepriekš solīto pedagogu algu pieaugumu, tā vietā aicinot slēgt skolas reģionos.

Arī veselības aprūpei šogad finansējums ir krities par pusmiljardu eiro, apdraudot iedzīvotāju iespējas savlaicīgi saņemt nepieciešamo palīdzību, tāpēc Latvijas Ārstu biedrības vadība plānojot aprīļa beigās rīkot streiku kopā ar pedagogiem, norāda Valainis.

“Ir skumji noraudzīties uz valdības vienaldzīgo attieksmi pret izglītības un veselības nozarēm. Lai gan Krišjānis Kariņš (JV) ir deklarējis, ka abas šīs jomas ir valdības prioritātes, vēl šonedēļ, 2023. gada budžeta izskatīšanā Saeimā, mēs redzējām patieso attieksmi,”

sacīja Valainis. ZZS Saeimas deputāti bija iesnieguši vairākus priekšlikumu 2023. gada budžetam, bet Saeima tos noraidīja.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti ilgas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Saskaņā ar valdības sākotnēji virzīto variantu 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti ap 12,7 miljardiem eiro, savukārt izdevumi – ap 14,7 miljardiem eiro.

Salīdzinājumā ar 2022. gada budžetu 2023. gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā. Šis ir vēsturiski finansiāli lielākais valsts budžets.