Iepriekš ZZS “Progresīvajiem” bija izteikusi “piedāvājumu” apmaiņā pret aizdevuma piešķiršanas atbalstīšanu, taču “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs aģentūrai LETA norādīja, ka viņi šo “piedāvājumu”, kas līdz trešdienas pusdienlaikam netika publiski atklāts, neizskatot.

Trešdienas pēcpusdienā ZZS “piedāvājumu” publiski atklāja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), sociālajos tīklos norādot, ka atbalsts aizdevuma piešķiršanai ir satiksmes ministra Ata Švinkas (P) demisija. Tāpat Siliņa koalīciju veidojošās partijas aicinājusi uz sarunu ceturtdienas rītā, “lai lemtu par spēju kopīgi strādāt valsts interesēs”.

Kā žurnālistiem pēc ZZS Saeimas frakcijas sēdes paskaidroja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, ZZS piedāvā “trīs punktu piedāvājumu”, proti, kas paredz, ka atbalsts aizdevuma piešķiršanai tiks nodrošināts, ja tiek iespējami skaidri piedāvāts plāns, ka “airBaltic” sasniegs rentabla uzņēmuma statusu, ja līdz Saeimas balsojumam par aizdevumu Švinka atkāpjas no satiksmes ministra amata, uzņemoties politisko atbildību par situācijas nekontrolēšanu, un ja Siliņa uzņemas politisko atbildību par plāna aiviokompānijas rentabilitātes nodrošināšanai izpildi.

Rokpelnis žurnālistiem uzsvēra, ka bez šī ZZS piedāvājuma akceptēšanas no koalīcijas partneriem politiskais spēks neredz iespēju atbalstīt aizdevuma piešķiršanu.

Kā ziņots, Šuvajevs paziņojis, ka no līdzšinējām sarunām ir skaidrs, ka ZZS neatbalsta īstermiņa aizdevumu “airBaltic”. “Viss, ko viņi šobrīd dara, ir veido teātri, lai glābtu savus reitingus. Viņi laikam ir aizmirsuši, ka vēlēšanas ir oktobrī, nevis rīt,” pauda Šuvajevs, piebilstot, ka tā nav atbildīga rīcība.

Politiķis norādīja, ka viņš jau vakar vakarā atbildējis ZZS, ka “Progresīvie” neizskata viņu piedāvājumu, kurš, kā norāda Šuvajevs, “vienkārši nav nopietns”.

“”Progresīvie” un satiksmes ministrs Atis Švinka (P) ir izdarījuši savu darbu – sagatavojuši kvalitatīvu risinājumu “airBaltic” izaicinājumiem. Šobrīd iniciatīva ir jāuzņemas gan premjerei Evikai Siliņai (JV), gan finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) attiecībā uz koalīcijas vadīšanu,” pauda Šuvajevs.

Tāpat ziņots, ka otrdien ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis žurnālistiem pēc tikšanās ar satiksmes ministru Švinku un Ministru prezidenti Siliņu paziņoja, ka ZZS vēl nav pieņēmusi lēmumu par īstermiņa aizdevuma piešķiršanu “airBaltic”, jo vēlas vēl turpināt diskusijas.

Politiķis apgalvoja, ka ZZS frakcijai ir skaidrs redzējums, kā šo Latvijai nozīmīgo uzņēmumu varētu ievirzīt konkurētspējīgā un rentablā darbības modelī. Viņš akcentēja, ka tam, “protams, ir nepieciešami vairāki priekšnosacījumi”.

“Šobrīd esam kolēģiem izteikuši piedāvājumu par to, kā mēs redzam, kā šim risinājumam vajadzētu izskatīties,” klāstīja Rokpelnis, neatklājot, kāds ir šis piedāvājums.

Piedāvājuma būtību medijiem pēc otrdien notikušās tikšanās ar ZZS neatklāja arī Ministru prezidente un Švinka, sakot, ka arī “Progresīvo” valde turpinās apspriest šo jautājumu.

Neviens no sarunas dalībniekiem publiski nekomentēja, vai ZZS cita starpā prasa, lai satiksmes ministrs personīgi uzņemas atbildību par aizdevuma atdošanu, iespējams, amatu pametot jau tagad.

Siliņa uzsvēra, ka “airBaltic” ir būtisks uzņēmums ne tikai ekonomiskā nozīmē, bet arī kā ilgstoši Latvijā veidots zīmols. Viņa pauda, ka bez gatavības šo zīmolu pienācīgi novērtēt risinājuma rašana būs sarežģīta neatkarīgi no politiskās piederības – gan koalīcijai, gan opozīcijai.

Siliņa atgādināja, ka jau iepriekšējā nedēļā ir sākusi sarunas ar opozīciju, lai kopīgi meklētu risinājumus gan nozares krīzes apstākļos, gan saistībā ar nepieciešamajām izmaiņām uzņēmuma biznesa plānā.

Viņasprāt, politisko diskusiju fonā ir arī tuvojošās vēlēšanas un bažas par to, kā sabiedrībai skaidrot nepopulāru lēmumu par papildu finansējuma piešķiršanu nacionālajai aviokompānijai ikdienas darbības nodrošināšanai, tostarp degvielai un citām operacionālām vajadzībām. Tomēr tieši šāda atklāta diskusija, viņasprāt, var pietuvināt puses lēmumam.

Premjere vēlreiz akcentēja, ka galvenais izaicinājums ir šī lēmuma izskaidrošana sabiedrībai. Lai gan daļa iedzīvotāju situāciju izprot, kopumā sabiedrībai ir grūti iedziļināties sarežģītos politiskos procesos, kas paredz papildu budžeta līdzekļu izmantošanu, uzskata Siliņa. Tajā pašā laikā šie līdzekļi pieder sabiedrībai, līdzīgi kā arī “airBaltic” faktiski ir sabiedrībai piederošs uzņēmums, viņa piebilda.

Siliņa esošo situāciju raksturoja kā zināma mēra strupceļu, jo par daļēji privātu un daļēji valstij piederošu uzņēmumu, kas darbojas sīvā starptautiskā konkurencē, ne visu informāciju iespējams publiskot. Tādēļ, pēc viņas teiktā, ir jāatrod politiski saprātīgs veids, kā no šīs situācijas izkļūt.

Rokpelnis akcentēja, ka vispirms ir jāpanāk pilnīga pārliecība par to, kā uzņēmums maina savu darbības modeli, lai tas reāli kļūtu rentabls, jo tieši tas esot būtiskākais jautājums.

Vienlaikus viņš akcentēja nepieciešamību nonākt pie tāda lēmuma, kas Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai būtu ekonomiski izdevīgākais.