Pirmdien Tirdzniecības kanāla ūdeņos dzīvojās kāds simts lauču – nelielu melnu ūdensputnu baltām pierītēm. Straume ezera ūdeņus ar ledus gabaliem nesa uz jūru, putni neatlaidīgi virzījās uz pretējo pusi.

Visticamāk, lauči pie ledus gabaliem meklējuši ko ēdamu – zāles, aļģes, kas ir viņu pamatbarība, saka ornitologs un portāla latvijasputni.lv administrators Kārlis Millers. Viņš piebilst, ka simt un pat divsimt un trīssimt lauču Liepājai nav nekas īpašs. Liepājas ezers ir iecienīta to apmešanās vieta. Kamēr ezers vaļā, tikmēr, tiesa, tos grūti pamanīt, jo putni mīt niedrēs un daudz apkārt nerādās. Taču, ja meteoroloģiskie apstākļi mainās un ezeru pārklāj ledus kārta, tie pārgrupējas un meklē citus atklātus ūdeņus.

Lielākais zināmais skaits lauču, kas rudenī pulcējušies Liepājas ezerā, ir pieci tūkstoši, lasāms ornitofaunistika.com. Arī ziemošanas laikā pētnieki tur kādreiz saskaitījuši pat vairāk nekā 1300 putnu.

Laucis Latvijā ir parasts ligzdotājs un caurceļotājs, daļējs migrants. Siltās ziemās parasts ziemotājs piejūras zonā, sevišķi Latvijas rietumu daļā. Latvijā mīt viena no četrām lauču pasugām. Šie putni no niedrēm un citiem ūdensaugiem taisa kaudzēm līdzīgas peldošas ligzdas. Vērotājam tas viegli atpazīstams īpašās peldēšanas tehnikas dēļ – tas peld, viegli klanot galvu.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Egona Zīverta foto

Lai arī ne īpaši veikls lidotājs, taču laucis, protams, var ne tikai peldēt, bet arī laisties. Taču tālu tas nelido, tikai meklē ūdeņus, kur ērti pieejama barība. Jūras ūdens gan tam īpaši netīk.