Ir pagājis pusotra mēneša, kopš rakstījām par tosmariešu nesapratni, kā notiek pārvērtības iekšpagalmā, ko ieskauj mājas Pāvilostas ielā 1 un 2, Ģenerāļa Baloža ielā 41 un Mežmalas ielā. Darbi ir krietni pavirzījušies uz priekšu, taču iedzīvotājos nav vienprātības, kā šo laukumu vajadzētu veidot. Kamēr vieni apgalvo, ka laukuma pārvērtības iepriecinot, citi saka – tas, kas te top, nav domāts bērniem.

Bērni priecājas, pieaugušie šausminās

Sešus gadus vecās Katjas mamma Larisa rāda meitas ieģipsēto roku: “Te ir rezultāts!” Meita steigusies palīgā, lai vienā no lielākajām koka konstrukcijām izglābtu mazu meitenīti, kas tur kāpelējot bija iesprūdusi, abas kritušas, un Katjai roka ģipsī. Larisa gan nenopeļ laukumā izveidoto, taču saka: “Tas, kas te ir izveidots, ir piemērots pusaudžiem, nevis mazākiem bērniem.”

Vecmāmiņa Margarita, kas iznākusi pastaigā ar savu divgadīgo mazmeitiņu, stāsta – viņa zinot piecus bērnus, kas tur ložņājot salauzušies. Vēl kāda cita sieviete, kuras dzīvokļa logi ir tieši uz pagalmu, saka, ka regulāri kāds bērns nokrīt no augstā veidojuma. Margaritas kundze norāda, ka pakāpieni, kas izzāģēti baļķī, ir par maziem, lai bērni uz tiem varētu kārtīgi atsperties un pakāpties, tāpēc arī viņi krīt. Ja vēl uzlīst, tie kļūst slideni, un tad ir pavisam traki. Tiesa gan, pa šo laiku ir noapaļoti soliņu galos esošie kluči, lai bērni uz tiem nesavainotos. Zaļā un brūnā krāsā nokrāsoti soliņi un puķu kastes, ierīkotas šūpoles, viens paliels koka veidojums, kur kāpelēt, ir smilšu kaste un vēl citi rotaļu elementi.

“Man gan patīk pagalma pārvērtības,” saka pensionāre Ļusja. Viņa ir priecīga: “Ja jūs zinātu, kā te Tosmarē izskatījās pirms sešiem gadiem, kad es uz šejieni pārcēlos. Briesmīgi! Tagad ar katru gadu sakopj vairāk un vairāk. Un arī šis laukums man patīk. Var iznākt un pasēdēt, mammas var iznākt ar bērniem.”

“Un tas, ka bērni krīt nost no koka konstrukcijām, ir arī vecāku atbildība,” viņai piebalso cita turpat dzīvojoša sieviete. “Man šķiet, ka problēma nav tajās konstrukcijās, pa kuram bērni kāpelē, bet viņu savstarpējās attiecībās. Ja jūs te vakaros atnāktu un pasēdētu, jūs dzirdētu, cik briesmīgi viņi lamājas, kā kaujas un grūstās arī tur augšā uz koka sastatnēm. Mums tas viss ir jāskatās un jāklausās, bet reiz, kad mēģināju vienai mammai teikt, lai pieklusina savu rupjo dēlu, man pašai nācās noklausīties tādus vārdu plūdus, ka otrreiz vairs muti vaļā nevēršu. Visa problēma ir bērnu izlaidībā un visatļautībā.”

Tikmēr vēl kāda cita sieviete apgalvo, ka diemžēl laikam vēl ilgi šajā mikrorajonā nevarēs ieviest neko civilizētu. Viņa vedina apskatīt jaunos soliņus – tie ir notašķīti ar zemēm. Starp soliņiem ierīkotas puķu kastes, tajās sastādītas leduspuķītes. Pareizāk gan būtu teikt – tās tur bija. “Redzēju, kā šorīt kaimiņiene mēģināja salasīt tās, kas pa nakti bija izrautas, un sastādīt atpakaļ,” viņa saka. “Tas ir negals – jaunieši un arī pļēguri tepat tuvējā veikalā sapērkas alkoholu un trpat to arī tukšo. Dzer un bļaustās līdz vēlai naktij.”

Runājot par šūpolēm, kāds vīrietis to konstrukciju komentē īsi: “Tās ir ierīkojis riktīgs nemākulis.” Šūpoļu sēdeklis iekarināts trosēs, kas savukārt ar skrūvēm piestiprinātas pie sēdekļa. Šūpojoties trose pārberzta, un tā nu šūpoles vairs nav lietojamas. “Turklāt, lai tajās varētu šūpot arī mazākus bērnus, vajadzēja likt sēdeklīti ar atzveltni, lai bērni nekristu ārā,” saka vecmāmiņa Margarita.

Bet tikmēr sastaptie mikrorajona bērni priecājas, ka ir, kur kāpelēt. “Blakus pagalmā smilšu kasti nojauca, tāpēc tagad mēs nākam te,” sacīja divas meitenes. Tikmēr citas – 11 gadu vecā Oksana un 9 gadus vecā Aļina – labprāt kāpelē pa visiem veidojumiem kā veiklas vingrotājas. Bērni gan neslēpj – jā, dažreiz kāds arī nokrīt. Zinot, ka citiem šie kritieni beigušies ar lauztām rokām, bet pašām bail neesot.

Turpinās laukumu labiekārtot

Tikmēr namu pārvaldes “Karosta” pārvaldniece Gaida Korņilko ir priecīga, ka šovasar darbs šā iekšpagalma sakārtošanā pavirzījies krietni uz priekšu. Atgādināsim, ka minētās pārvērtības notiek teritorijas labiekārtošanas projektā, ko atbalstījusi Liepājas dome. Tā kopējās izmaksas būs 39,5 tūkstoši latu, un šā iekšpagalma pārvērtības paredzēts īstenot četrās kārtās, kas varētu ilgt aptuveni četrus gadus. Pašlaik ir iekārtota laukuma centrālā daļa un zem kokiem ierīkoti soliņi mierīgai pasēdēšanai.

“Jau šonedēļ mums būs tikšanās ar bruģēšanas speciālistu un iespējams, ka vēl šogad paspēsim nobruģēt dažus celiņus vai vismaz noklāt laukumu ar smiltīm,” tuvākos darbus ieskicēja G.Korņilko. Savukārt no domes jau esot saņemts atbalsts turpmākajai kārtai, tāpēc nākamgad darbus turpinās. Uzzinot par iedzīvotāju neapmierinātību ar to, ka galvenajai koka konstrukcijai, ko bērni un jaunieši iecienījuši kāpelēšanai, ir nepiemēroti mazi pakāpieni, viņa solīja pati tos apskatīt un, iespējams, vienoties ar mākslinieku par koriģēšanu.

Vēl tikai viena no tuvējo māju iedzīvotājām piebilda: “Iepriekš šā projekta īstenotāji apgalvoja, ka neviens kokmateriāls no tā, kas te bija atvests, nav nozagts. Tas nu gan nav taisnība – žēl, ka man nebija fotoaparāta, tad būtu nobildējusi, kā sveši vīri te nāca un ar tādiem palieliem ratiem veda prom dēļus kaudzēm vien. Kad mēģinājām ko teikt, dabūjām noklausīties pamatīgas rupjības. Mēs arī teicām ēku uzraudzei, lai taču savāc tos pāri palikušos dēļu un noliek kādā noliktavā – gan noderēs. Bet ne te kāds tos vāca, nekā – tā arī zagļi izvazāja.”

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Šī koka konstrukcija ir apkārtnes bērnu un jauniešu iecienītākā atrakcija no tām, kas pašlaik jaunajā laukumā pieejamas. Diemžēl te neiztiek arī bez traumām.

“Šīs šūpoles ir ierīkojis īsts nemākulis!” – tā šo konstrukciju īsi komentēja garām ejošs vīrietis. “Skaidrs, ka trose, rīvējoties gar skrūvēm, ātri vien ir pušu.”

“Mēs iznākam pastaigāties un mazliet pašūpojamies – vairāk te pagaidām ar maziem bērniem nav ko darīt,” saka vecmāmiņa Margarita.

Puķu kastēs sastādīto leduspuķīšu ar katru dienu paliek aizvien mazāk un mazāk – kādu tās ļoti traucē.