LST aicina iedzīvotājus, kuru rīcībā vēl ir neizmantoti papīra taloni, tos izlietot martā vai arī Peldu ielā 5 bez maksas apmainīt pret e-biļetēm mobilajā lietotnē vai e-kartē.

Aģentūra atgādina, ka jaunā elektronisko norēķinu sistēma Liepājas sabiedriskajā transportā tika ieviesta 2024. gada 23. oktobrī, sniedzot pasažieriem iespēju ērti iegādāties un lietot e-biļetes.

Līdz ar šīs sistēmas ieviešanu papīra biļešu tirdzniecība mazumtirdzniecības vietās tika pārtraukta jau pērnā gada aprīlī.

Lai nodrošinātu pasažieriem ērtu un pakāpenisku pāreju uz jauno kārtību, līdz šim katrā transportlīdzekļa salonā bija saglabāts viens veco biļešu kompostieris.

Tas ļāva iedzīvotājiem paralēli jaunajai sistēmai izmantot iepriekš iegādātos papīra talonu krājumus.

Tomēr, ņemot vērā, ka kopš elektronisko norēķinu ieviešanas un papīra biļešu tirdzniecības pārtraukšanas ir pagājis pietiekami ilgs laiks, no 1. aprīļa šīs ierīces tiks pilnībā demontētas.

Pēc 1. aprīļa braucienu apmaksa būs iespējama tikai elektroniski – izmantojot viedtālruni, e-karti vai pie transportlīdzekļa vadītāja iegādātu biļeti, veicot bezskaidras naudas norēķinu.

Pateicoties pārejai uz e-biļetēm, pilsētas apritē vairs nenonāk vairāk nekā viena tonna (1164 kg) papīra, kas iepriekš ik gadu tika patērēts vienreizlietojamo talonu un abonementa biļešu ražošanai.

LST norāda, ka šis ietaupījums uzskatāmi parāda, ka digitalizācija nav tikai ērtība, bet arī reāls un paliekošs ieguldījums vides saudzēšanā, katru gadu atbrīvojot pilsētu no milzīga apjoma papīra atkritumu.

Detalizēta informācija par biļešu veidiem un norēķinu iespējām pieejama mājaslapā liepajastransports.lv.

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā Liepājas sabiedriskajā transportā pārvadāti 5,48 miljoni pasažieru, kuri izmantojuši e-biļeti.

No tiem 30,55% jeb vairāk nekā 1,67 miljoni pārvietojušies ar tramvaju, savukārt 69,45% jeb vairāk nekā 3,81 miljons – ar autobusiem.

LST uzsver, ka kopš e-biļešu ieviešanas Liepājas sabiedriskajā transportā ir iespējams precīzi uzskaitīt pasažieru skaitu dažādos rādītājos, tostarp atsevišķi pa maršrutiem.

Tas ļauj maršrutu plānotājiem efektīvāk organizēt darbu un izdarīt korektus, pierādījumos balstītus secinājumus par to, kuri maršruti un kuros laikos ir vispopulārākie.