Piektdiena, 19. aprīlis Vēsma, Fanija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Līdz 2019.gadam sola sakārtot šoseju Liepāja–Lietuvas robeža

Līdz 2019.gadam sola sakārtot šoseju Liepāja–Lietuvas robeža
Foto: liepajniekiem.lv
08.08.2013 07:15

liepajniekiem.lv

Valdība konceptuāli atbalstījusi Satiksmes ministrijas
izstrādāto informatīvo ziņojumu par ”Valsts autoceļu sakārtošanas programmu
2014. – 2020.gadam”, kas paredz septiņu gadu laikā valsts autoceļos veikt
kapitālieguldījumus 1,062 miljardu latu apmērā, portālu informēja va/s ”Latvijas
Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Līdzekļi paredzēti arī mūspuses
ceļu sakārtošanai, tostarp šosejas Liepāja-Lietuvas robeža savešanai kārtībā.

Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014. – 2020.gadam ļaus
sakārtot aptuveni 6000 km valsts galveno, reģionālo un vietējo autoceļu –
tādējādi atjaunojot 2873 km asfalta seguma, rekonstruējot 1560 km
autoceļu  segas, izbūvējot 95 km jaunas asfalta segas, atjaunojot 1400 km
grants segas, rekonstruējot 206 tiltus un realizējot 44 satiksmes drošības
projektus, skaidro J.Lange.

Valdības protokollēmumā teikts, ka jautājums par ”Valsts
autoceļu sakārtošanas programmas 2014. – 2020. gadam” finansēšanu tiks
izskatīts 2014.gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā.

Valdības viedoklim paliekot nemainīgam, 2014.gadā valsts
autoceļu un tiltu rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem no valsts budžeta
tiks novirzīti 84,8 miljoni latu, kas ir par 21 miljonu vairāk, nekā šogad. Un tas
ļaus veikt darbus 582 km autoceļu, tiks uzsākta 16 tiltu atjaunošana un
rekonstrukcija, kā arī 7 satiksmes drošības projektu realizācija.

Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014.gadā Latvijā
kopumā paredz sekojošus autoceļu un tiltu rekonstrukcijas un atjaunošanas
darbus: valsts galveno autoceļu rekonstrukciju, seguma atjaunošanu un
pastiprināšanu 95 km garumā, reģionālo autoceļu rekonstrukciju, seguma
atjaunošanu, segu un autoceļu posmu rekonstrukciju 156 km garumā, vietējo
autoceļu segu atjaunošanu, virsmas apstrādi, grants segu atjaunošanu 331 km
garumā, 16 tiltu atjaunošanu un rekonstrukciju, kā arī 7 satiksmes drošības
projektu realizāciju.

2014.gadā paredzams autoceļu nozarei atvēlētā finansējuma
pieaugums. ES finansējums 2014.gadā paredzēts 99 miljonu latu apmērā (2013.gadā
– 88 miljoni latu), bet valsts budžeta līdzekļi 84,8 miljonu latu apmērā (2013.gadā
– 63,9 miljoni latu).

Pašlaik va/s ”Latvijas Valsts ceļi” speciālisti veic
ikgadējo autoceļu un tiltu apsekošanu un to stāvokļa novērtēšanu, skaidro
J.Lange: ”Apsekošanā iegūtie rezultāti un valdības lēmums saistībā ar 2014. –
2020.gada finansējumu autoceļiem tiks ņemti par pamatu, izstrādājot un
aktualizējot autoceļu un tiltu rekonstrukcijas un atjaunošanas programmas un
objektu sarakstus. Līdz ar to precīza informāciju par nākamajā gadā veicamajiem
darbiem tiks sagatavota šī gada nogalē.”

Programma ietver arī autoceļu sakārtošanu mūspusē, portālam
pastāstīja va/s “Latvijas Valsts ceļi” Komunikācijas daļas sabiedrisko
attiecību projektu vadītāja Ieva Niedra.

Kopējais paredzētais finansējums valsts galvenajiem
autoceļiem laika posmā no 2014.līdz 2020.gadam ir 348,7 miljoni latu. Daļa
minēto līdzekļu paredzēta arī šosejas A9 Rīga – Liepāja sakārtošanai. Plānots
uzlabot trīs šosejas posmus: 15,55 km garu posmu šosejas 97,58 līdz 113,13
kilometrā (plānotie līdzekļi – 7300 tūkstoši latu), 22,52 km garu posmu šosejas
163,28 līdz 185,80 kilometrā (10 500 tūkstoši latu) un 13,78 km garu posmi
šosejas 24,40 līdz 38,18 kilometrā (7 100 tūkstoši latu). Visus trīs
minētos šosejas posmus plānots sakārtot laika posmā no 2014.līdz 2017.gadam.

Projekts paredz pilnīgu autoceļa A11 Liepāja – Lietuvas robeža
seguma atjaunošanu un pastiprināšanu laika posmā no 2015.līdz 2019.gadam. Darbus
plānots sākt 2015.gadā ar 16,95 km gara šosejas posma (no 4,90 līdz 21,85
kilometram) sakārtošanu, kam paredzēts finansējums 2528 tūkstošu latu apmērā.
2017.gadā plānots atjaunot segumu šosejas posmam 5,75 km garumā, 2018.gadā –
sakārtot posmus 7,56 un 6,15 km garumā, bet 2019.gadā – trīs posmus 4,25, 2,88 un
5,04 km garumā.

Reģionālajiem autoceļiem laika posmā no 2014.līdz 2020.gadam
plānots finansējums 535,8 miljonu latu apmērā. Mūspusē no šiem līdzekļiem
paredzēts finansējums autoceļu Ezere-Embūte-Grobiņa, Kuldīga-Skrunda-Embūte un
Kuldīga-Aizpute-Līči uzlabošanai.

Reģionālo autoceļu segumu atjaunošanai paredzēti līdzekļi
135,5 miljonu latu apmērā. Plānā iekļauti arī autoceļi Ventspils-Grobiņa,
Kuldīga-Aizpute-Līči, Kuldīga-Skrunda-Embūte.

Vietējo autoceļu uzlabošanai laika posmā līdz 2020.gadam
plānots finansējums 115,5 miljonu latu apmērā. 11 miljoni latu paredzēti tiltu
sakārtošanai. Uzlabojamo tiltu sarakstā iekļauti vairāki tilti mūspusē: tilts
pār Līgupi (ceļš Rucava-Pape, plānots uzlabot 2017.gadā), tilts pār Vārtāju
(ceļš Ilmāja-Priekule, plānots darbus veikt 2018.gadā), ceļa pārvads uz
vietējās nozīmes ceļa Durbe-Padone-Kugras (plānots veikt 2018.gadā), kā arī
ceļa pārvads uz vietējās nozīmes ceļa Durbe-Tadaiķi-Bunka-Priekule (plānots
darbus veikt 2019.gadā).

Vietējo autoceļu virsmas apstrādei plānots finansējums 35
miljonu latu apmērā. Arī no šiem līdzekļiem daļa paredzēta mūspuses ceļu
sakārtošanai. Plānots uzlabot segumu ceļam Priekule-Vaiņode,
Bārta-Kalēti-Gramzda, Cīrava-Vecpils-Stroķi, Vecpils-Padone.

Projektā paredzēti līdzekļi 12 miljonu latu apmērā arī
satiksmes drošības projektu īstenošanai. 2018.gadā no šiem līdzekļiem 265
tūkstoši latu paredzēti gājēju-velosipēdistu celiņa ierīkošanai uz autoceļa
Ezere-Embūte-Grobiņa (uz Iļģiem), savukārt 2019.gadā 222 tūkstošus latu
paredzēts apgūt, izbūvējot gājēju-velosipēdistu celiņu gar autoceļu
Skrunda-Aizpute Kazdangā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz