liepajniekiem.lv
Par godu Lielbritānijas karalienes Elizabetes II 70. valdīšanas gadskārtai katrā no Latvijas vēsturiskajiem novadiem vēstnieks iestāda koku. Kā Zirgu salā iejuties viņa iedēstītais dižskābardis, P. Bramels, iespējams, varēs pārliecināties visai drīz, jo mūsu pilsētu viņš apņēmies apciemot vēlreiz kopā ar ģimeni.
– Kā britiem klājas pēc breksita? Vai jūtami kādi ieguvumi, zaudējumi pēc izstāšanās no ES?
– Pēc notikumiem, kas sākās 24. februārī, kad Krievija iebruka Ukrainā, situācija pierāda, ka vēl joprojām sadarbība starp Lielbritāniju un Eiropas Savienības valstīm ir ļoti svarīga, un tā arī ir veiksmīga. Savstarpēji tiek koordinēta gan militārās, gan humānās palīdzības sniegšana.
Lai arī Lielbritānija vairs nav daļa no Eiropas Savienības, tā joprojām ir Eiropā esoša valsts. Cilvēki šeit Latvijā sniedz palīdzību Ukrainai un tās iedzīvotājiem, tāpat arī rīkojas Lielbritānijā. Tiek saskaņota arī rīcība sankciju piemērošanā Krievijai un citos svarīgos jautājumos.
– Taču tagad savos spriedumos Lielbritānijai ir brīvākas rokas.
– Protams, tas arī bija viens no galvenajiem breksita faktoriem – Lielbritānijai kļūt neatkarīgākai, un bieži vien tas nozīmē būt arī ātrākai savu lēmumu pieņemšanā. Taču, protams, globālos izaicinājumos – gan saistībā ar kovida izplatību, gan klimata pārmaiņām, gan arī attiecībā uz palīdzību Ukrainai – ir svarīgi pieņemt kopīgus lēmumus, sadarbojoties visām pusēm.
– Lielbritānijai savulaik bija būtiska loma Latvijas cīņā par neatkarību 1918. un 1919. gadā. Tagad Apvienotā Karaliste aktīvi atbalsta Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresiju. Kāpēc jūsu valstij tas ir svarīgi?
– Lielbritānija vienmēr atbalstījusi Baltijas valstu neatkarību un tiesības uz pašnoteikšanos. Arī šobrīd bija redzams, ka Ukraina kā neatkarīga valsts neapdraudēja Krieviju, taču pretēji Ukrainas iedzīvotāju jebkādām vēlmēm Krievija šajā valstī ienāca kā agresors. Lielbritānija uzskata, kas būtu tikai taisnīgi iesaistīties un palīdzēt Ukrainai.
Tāpat Lielbritānija saprot, ka Latvija un citas Baltijas valstis robežojas ar Krieviju un vēsturisko apstākļu dēļ tās jūtas apdraudētas. Tāpēc Baltijas valstīm ir svarīgi just sabiedroto atbalstu.
Lielbritānija ir NATO dalībvalsts, kas līdz ar to uzliek saistības un atbildību ar NATO līguma 5. pantu, proti, ja notiktu uzbrukums kādai no Baltijas valstīm, tas automātiski nozīmētu uzbrukumu visām alianses dalībvalstīm.
– Taču kā Lielbritānijas valdības atbalstu Ukrainai vērtē britu sabiedrība? Tās tomēr ir lielas summas, ko jūsu valsts novirza Ukrainai, sniedzot militāro palīdzību.
– Nesen atgriezos no Londonas, kur piedalījos ikgadējā sanāksmē, kas pulcē Apvienotās Karalistes vēstniekus visā pasaulē. No Latvijas ielidoju Stanstedas lidostā, kur pamanīju ļoti daudz Ukrainas karodziņu un uzrakstu ukraiņu bēgļiem: ”Laipni lūgti Lielbritānijā!”. Tādējādi sabiedrība norāda, cik tā ir atbalstoša Ukrainai. To pašu esmu novērojis arī Latvijā – gan daudzos Ukrainas karogus, gan arī cilvēku palīdzību ukraiņu bēgļiem un iedzīvotājiem.
Līdz ar to secināms, ka sabiedrība atbalsta valdības lēmumu palīdzēt, jo situācija attiecībā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā ir diezgan viennozīmīga – tas neraisa liekas pārrunas, cilvēki izprot notiekošo un novērtē to, ka atbalsts tiešām nepieciešams.
– Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons Ukrainas-Krievijas konfliktā ir ļoti pamanāms. Viņš nevairās no asiem izteikumiem Vladimira Putina virzienā, neslēpjot vēlmi, lai Krievijas prezidents ciestu neveiksmi šajā karā. Daudzi cilvēki Latvijā saka, ka Džonsons viņus pozitīvi pārsteidzis. Vai šajā ziņā mainījusies arī britu attieksme pret savu premjeru?
– Lielbritānijas valdības starptautiskā nostāja valsts iekšienē tiek vērtēta pozitīvi. Tomēr tāpat kā citās valstīs, arī Lielbritānijā ir daudz iekšējo problēmu un problēmjautājumu, kas saistīti gan ar kovida krīzes pārvarēšanu, gan inflācijas sekām. Šīs daudzās pozīcijas zināmā mērā atšķaida šo sabiedrības attieksmi pret valdību.
– Iepriekš bijāt Apvienotās Karalistes vēstnieks Rumānijā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Turkmenistānā. Cik daudz zinājāt par Latviju, pirms tikāt norīkots par vēstnieku šeit? Vai bijusi kāda saskarsme ar mūsu valsti, varbūt latviešiem Lielbritānijā?
– Kauns atzīt, bet pirms tam nekad nebiju apmeklējis Latviju. Taču iepriekš esmu saskāries ar latviešiem saistībā ar dažādiem profesionāliem jautājumiem, īpaši, kad Latvija bija prezidējoša valsts Eiropas Savienības Padomē.
Tolaik biju Apvienotās Karalistes vēstnieks Rumānijā un jau tad jutu, ka starp Latviju un Lielbritāniju ir liela vienprātība daudzos jautājumos, to skaitā par klimata jautājumiem un citām lietām. Tas man ļāva domāt, ka Latvijas un Lielbritānijas sadarbība būs veiksmīga.
– Kā jūs saviem tautiešiem reklamētu Liepāju?
– Man ir 8 gadus vecs dēls, un viņš ar baltu skaudību uzņēma to, ka tētis brauks uz pilsētu, kas atrodas pie jūras.
Jau vizītes pirmās dienas vakarā devos uz piekrasti. Šeit ir skaista, tīra pludmale ar baltām smiltīm un Zilo karogu. Arī Liepājas ezerā ir plaša dabas daudzveidība.
Tajā pašā laikā Liepāja ļoti veiksmīgi piesaista investīcijas, strauji attīsta un daudz ko jau veiksmīgi sasniegusi uzņēmējdarbības jomā Speciālajā ekonomiskajā zonā, kurā mums bija iespēja paviesoties un plašāk iepazīties ar tās darbības plāniem.
Vērā ņemams ir arī vēsturiskais aspekts. Biju priecīgs vairāk uzzināt par britu nozīmi šīs pilsētas vēsturē. No ārpuses apskatījām ēku Peldu ielā 56, kur kādreiz bija izvietota Lielbritānijas militārā misija un kur 1919. gadā uz brīdi uzturējās Latvijas pagaidu valdība.
– Vai ar Liepājas vadību pārrunājāt kādas konkrētas sadarbības iespējas?
– Pārspriedām vairākas jomas, kurās ir iespējas sadarboties. Liepāja ieguvusi statusu “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027”, un arī šeit varam sadarboties. Britu padome jau ir saziņā ar Liepājas domi, lai kopīgi lūkotos, kādus kopīgus projektus varētu realizēt tieši saistībā ar šo jauno statusu. Šī būtu viena joma, kur mēs varētu dot klāt britu garšu konkrētām pasākumu iecerēm.
Tāpat plānojam attīstīt sadarbību drošības sfērā. Mums bija tikšanās arī ar Latvijas Jūras spēkiem, kur pārrunājām jautājumus par drošības stiprināšanu reģionā. Jūras spēki ir būtisks elements šī plāna sasniegšanai.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
