Lielo pilsētu mēri ir skeptiski par iespēju tomēr rast kopīgu valodu ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu (Reformu partija) un ceturtdien par savām bažām attiecībā uz ministra darbu informējuši Valsts prezidentu Andri Bērziņu.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) prezidējošais mērs Jūrmalas domes vadītājs Gatis Truksnis žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu atzina, ka prezidents esot paudis izpratni par pašvaldību vadītāju teikto.

“Mēs viņu informējām par savām bažām, ka ministra neizdarības un aktivitātes tajā virzienā, kurā viņš strādā, var kļūt par nopietnu traucēkli Nacionālā attīstības plāna (NAP) ieviešanai un reģionu sekmīgai attīstībai,” pastāstīja Truksnis. Viņš atgādināja, ka pašvaldības gaida no ministra konkrētus priekšlikumus, kā viņš redz pašvaldību lomu NAP un arī izskaidrojumu par savu reformu nepieciešamību, cer tos saņemt nākamnedēļ un tad vēlreiz tikties ar ministru.

Uz jautājumu, vai viņš vispār redz iespēju ar Sprūdžu rast kopīgu valodu un sastrādāties, Truksnis atbildēja: “Nelolojam pārāk lielas cerības, bet viss ir iespējams. Brīnumi notiek.”

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks žurnālistiem sacīja, ka Sprūdžs pievērsies tādu jautājumu risināšanai, kuri iedzīvotājiem reģionos nemaz nav būtiski. Pēc Seska domām, ministram ir ļoti daudz enerģijas, kas gan būtu jāievirza pareizā gultnē. “Ja es būtu viņa vietā, es noteikti ieklausītos pieredzējušākos kolēģos,” norādīja Sesks.

Arī Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševics žurnālistiem piebilda, ka ministra idejas pašvaldībām varot tikai kaitēt, nevis palīdzēt. “Mēs pastāstījām par to prezidentam un ceram viņu dabūt mūsu pusē,” minēja Bartaševics.

Prezidenta Preses dienestā aģentūru BNS informēja, ka Lielo pilsētu pašvaldību vadītāji tikšanās laikā uzsvēra, ka pašlaik ministrijas izvirzītā darba kārtība nekādā veidā neatbilst aktuālajai situācijai un nav vērsta uz sasāpējušu problēmu praktisku risināšanu. “Izskanēja nepārprotamas bažas un neizpratne par minētajām iecerēm, kā arī atklātas sadarbības trūkumu ar nozares ministru. Sarunas dalībnieki pauda pārliecību, ka no iecerētajām reformām zaudēs valsts, pašvaldības un iedzīvotāji,” vēstī prezidenta Preses dienests.

Lielo pilsētu pašvaldību vadītāji pauda, ka mēģinājums iestrādāt Nacionālā attīstības plāna (NAP) projektā būs pretrunā šā plāna mērķim nodrošināt ekonomisko izrāvienu un kavēs attīstību. Tā dēļ Latvija varētu zaudēt cīņā par Eiropas Savienības finansējumu Latvijai nākamajā plānošanas periodā.

Komentējot paredzētās izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā, lielo pilsētu pārstāvji uzsvēruši, ka “tās tieši apdraud reģionālo atkritumu poligonu darbību un radīs nekontrolējamu atkritumu plūsmu, kā dēļ celsies arī maksājumi iedzīvotājiem. Ja tiek izjaukta atkritumu apsaimniekošanas sistēma, tiek izjaukta arī plūsma, kas izlīdzina pakalpojuma izmaksas un īsteno pakalpojuma nodrošināšanu arī attālākās teritorijās. Šādi var tikt sadārdzināti esošie pakalpojumi, jo pašvaldību komersanti, ņemot vērā iepriekš paredzēto atkritumu apmēru, nespēs segt izmaksas.”

Valsts prezidents paudis izpratni par lielo pilsētu vadītāju teikto un aicinājis tikšanās dalībniekus savus viedokļus paust arī publiski un atklāti iesaistīties diskusijā par minētajiem jautājumiem. Valsts prezidents uzsvēra, ka jau nākamnedēļ plānotajā tikšanās reizē ar ministru Sprūdžu vēlēsies dzirdēt arī viņa viedokli un argumentus par iecerētajām izmaiņām. Valsts prezidents apliecināja, ka lielo pilsētu paustās bažas par notiekošo nozarē pilnībā saskan ar Latvijas Pašvaldību savienības izteikto viedokli sarunā pie Valsts prezidenta pirms pāris dienām.

LLPA paziņojumā medijiem min, ka plāno izsūtīt vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, norādot uz esošajām problēmām un apdraudējumiem pašvaldību attīstībai ar patlaban virzīto VARAM darbību.

Jau vēstīts, ka ministra Sprūdža idejas par deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās, domnieku darba profesionalizēšanu un liegumu savienot darbu domē ar kādas pašvaldības iestādes vai uzņēmuma vadīšanu ir nonākušas līdz izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē.

Pret daudzām no tām iebilst lielo pilsētu mēri.

Ministrijas sagatavotie grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā paredz samazināt deputātu skaitu pašvaldībās, Rīgas domē – līdz 35, kā arī stingrāk nodalīt izpildvaru no lēmējvaras. Pagājušajā nedēļā šīs un vēl citas ieceres mēri apspieda ar Sprūdžu, taču pēc sarunas norādīja, ka vēlas no ministra plašāku izskaidrojumu un konkrētas ieceres.

BNS