Man šādus vārdus autostāvvietā veltīja kāds jauns vīrietis, kurš stāvēja kompānijā ar vēl dažiem saviem vienaudžiem. Tā kā mūsu ģimenes viena mašīna tobrīd bija remontā, biju paņēmusi otru auto, ar kuru ikdienā pārvietojas mans vīrs.

Nepazīstamā vīrieša piezīme izraisīja arī bezkaunīgu smieklu vētru no pārējiem. Varēja saprast, ka vīrietis, kurš nekautrējās ko tādu izteikt skaļi, pārstāv otro no divām autofanātu dzīvē teju vai karojošām frontēm: “BMW” pret “Audi”.

Nezināju, ka ir šāds sadalījums, kā arī nav ne jausmas, no kurienes arī radies priekšstats, ka “Audi” pērkot tad, ja nepietiek naudas BMW. Izskatījās, ka šis vīrietis gaidīja, ka varēs vēl pamētāties ar vārdiem, bet, tā kā esmu grūti izprovocējama, izlikos, ka to nedzirdu un aizgāju savās gaitās.

Kad atnācu atpakaļ, vīrieši bija iekāpuši savos auto un, uzņemot lielu ātrumu, no stāvlaukuma devās pilsētas ielās. “BMW” markas viņu auto nebija.

Jā, mums ir bembis, un šādu auto es biju vēlējusies jau no tā brīža, kad vispār pieņēmu lēmumu iet autoskolā un iegūt tiesības. Kad autoinstruktore man jautāja, kādu auto vēlos, atklāju savu ieceri, ka varbūt kādreiz tieši daudz kritizēto un aprunāto “BMW”. Viņai pašai mācību auto bija šīs markas.

“Auto ļoti labs, taču ir cilvēki, kuri ar savu uzvedību un rīcību sabojā šī auto daudzās priekšrocības!” sacīja instruktore.

Reiz viena mašīna man, izgriežoties no šķērsielas, lielā ātrumā izšāva priekšā uz galvenās ielas, kur luksoforā jau labu brīdi bija iedegusies sarkanā gaisma. Bīstamo situāciju izraisīja tieši “BMW” – sekoja pa atvērtu logu izbāzta dūre, atskanēja riepu kaukšana un burtiskā nozīmē aizlidoja.

Ik pa laikam kriminālajā hronikā raksta, ka kādā negadījumā vai situācijā bijis iesaistīts “BMW”.

Šīs markas auto ir ļoti jaudīgi, pievilcīgi, praktiski, ērti un ietilpīgi. Protams, ja uzspiedīsi gāzes pedāli līdz galam, mašīna savu tehnisko īpašību dēļ uztaisīs tādu uzrāvienu, kas var izbiedēt. Arī lielu ātrumu var sasniegt īsākā laikā. Bet tas nav jādara!

Braucot ar “BMW”, vismaz man ir uzlikta lielāka atbildība, jo jaudas dēļ manevrs var tikt izdarīts straujāk. Tādēļ manā gadījumā man bembis liek braukt daudzreiz atbildīgāk.

Es zinu, ka nevajag spiest gāzi līdz galam, un ne reizi neesmu ar bembi pārsniegusi ātrumu. Bet ar “Audi” un “Nissan” divu veidu modeļiem gan pa reizei, jo neizjutu ātrumu.

Toties citi, kuri mašīnu izvēlas ne blatošanai vai necenšas ar auto noslēpt kādus savus kompleksus, cenšas stereotipus lauzt.

Nesen vienā ģimenes un draugu saviesīgā pasākumā satiku vairākus “BMW” īpašniekus. Nosmējāmies, ka neplānojot esam uztaisījuši salidojumu. Taču bijām vienisprātis, ka mums šie auto nav sevis izcelšanas rīks, bet gan vēlme pēc laba un ērta auto.

Protams, citu marku īpašnieki teiks to pašu par savējo, bet jebkurā gadījumā – lai auto nekļūst par pārliecinošās braukšanas meistarības apliecinājumu.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.