Pirms 20 gadiem kādā skolā 12. klases meitenes prezentēja aptaujas datus par bērnu un jauniešu izpratni par seksa tēmu.

Aptaujas datos meitenes vecuma grupā no 12 līdz 14 gadiem bija atzīmējušas, ka viņām jau ir seksuālā pieredze. Toreiz skolotāja apstiprināja, ka jūt mazāko meiteņu reakciju, kad tiek runāts par dzimumattiecībām.

“Acis vien zib, un tik vērīgi klausās. Kādreiz tajā vecumā ar lellēm spēlējās,”

komentēja pedagoģe.

“Cik forši, ka viņai, kad sācies puišu vecums, ir sava istaba!” man sacīja deviņgadīgas meitenes mamma, stāstot par iegūto jauno dzīvokli.

Es atvainojos, kas? Jā, viņi var draudzēties un kopā spēlēties, taču – kāds puišu vecums? Nu jā, to sacīja māmiņa, kurai pašai knapi 24 gadi… To, kāpēc šāda uztvere, sapratu tikai pēc tam.

Pavisam šokēts bija mans paziņa (vīrietis), kuram drauga gandrīz 14 gadus vecā meita paprasīja, lai nopērk prezervatīvus: naudas pašai tik daudz neesot, no kabatas naudas arī neiekrāšot, vecākiem kauns teikt, melot nedrīkst, jo viņi gribēs zināt, kam tērēs, un liks vēl parādīt, vai tiešām nopirkts tas, kam nauda prasīta.

Vēl lielāks sašutums viņam bija, kad sācis meitenei skaidrot, ka par tādām lietām skaļi nerunā un pat tad, ja kaut kas tāds ir, pašai jābūt atbildīgai un jādomā, kā šīs lietas risināt. Jārunā ar mammu, nevis skaļi jābazūnē pa visu pasauli.

Meitene smejoties un lielā nenopietnībā atbildējusi, ka klasesbiedrs, ar ko viņa it kā ir kopā, ar savu kompāniju aizsardzības līdzekļus pret nevēlamu grūtniecību mēģinājuši nozagt kādā no mazajiem veikaliņiem, un kādu reizi tas viņiem arī izdevies.

Kāda mamma, kuras meita par šo tēmu sajūsminājusies, prasījusi: “Tu maz zini, ko ar tiem darīt?” Meita atbildējusi:

“Viss internets taču pilns, un tu jau man neko nestāsti, un tādas lietas arī nepirksi!”

Vai mūsu valstī bērni zina, kur viņiem iet un jautāt pēc padoma, kur viņi varētu runāt par intīmām attiecībām atklāti, nekautrējoties? Vai viņi var būt par 100% pārliecināti, ka izrunātais būs drošībā, ka viņus neizsmies?

Vai šī te skaļā un varbūt arī kaitinošā runāšana par izsargāšanās līdzekļiem ir labāka, nekā tik nopietnā jautājuma par abortu kā izsargāšanās variantu no nevēlamas grūtniecības risināšana. Tieši šobrīd tas nonācis viedokļu krustugunīs.

Sociālajos tīklos sekoju līdzi jauniešu glābējam un uzticības personai Edijam Klaišim, kurš rūpējas par to, lai tā saucamajiem ielu pusaudžiem pretapaugļošanās līdzekļi, kā arī nepieciešamās higiēnas preces meitenēm būtu brīvi pieejami, nevis jāpērk veikalā, domājot, kur dabūt naudu.

Pilnīgi loģiski, ka šīm lietām jābūt pieejamām ne vien ārpuskārtas gadījumos, bet arī ikdienā, un visiem jauniešiem, lai viņi varētu dzīvot bez sirdsapziņas pārmetumiem.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.