Jūlija otrā dekāde Latvijā bijusi divus grādus vēsāka par ilggadīgo normu, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC). Dekādes laikā tika pārspēti vairāki minimālās gaisa temperatūras rekordi – 15.jūlijā Skultē temperatūra nolaidās līdz plus 6,5 grādu atzīmei. Tajā pašā dienā Ainažos minimālā gaisa temperatūra bija plus 6,2 grādi. 18.jūlijā minimālās gaisa temperatūras rekords tika fiksēts Liepājā – plus 7,3 grādi. Saules spīdēšanas ilgums dekādes laikā bija mazāks par normu jeb 82% no normas.

Laika periods no 10. līdz 20.jūlijam aizritēja ar vidējo gaisa temperatūru plus 15,1 grāds, kas ir divus grādus zemāka par ilggadīgo normu. Neviens karstuma rekords netika pārspēts. Maksimālā temperatūra otrajā dekādē tika novērota Piedrujā, kad 15. un 18.jūlijā tā sasniedza plus 24,6 grādus.

Jūlija otrā dekāde izvērtās samērā lietaina. Visā Latvijas teritorijā nokrišņi tika novēroti dekādes sākumā – 11.jūlijā, kad valsts centrālajos un austrumu rajonos daudzviet tika novērots arī pērkona negaiss. Pērkona negaiss daudzviet Latvijā tika novērots arī 17.jūlijā, kad tas tika reģistrēts deviņās novērojumu stacijās, kā arī vietām bija novērojama lielgraudu krusa.

17.jūlijā Alūksnē, kā arī 20.jūlijā Griškānos un Ventspilī diennakts izkritušais nokrišņu daudzums bija lielāks par visas dekādes nokrišņu daudzuma normu. Otrās dekādes nokrišņu summa vidēji Latvijā bija 35,3 milimetri, kas ir 132% no normas.

Dekādes vidējais vēja ātrums bija 2,3 metri sekundē, kas ir par 0,4 metriem sekundē mazāks par normu. 11.jūlijā Saldū maksimālās vēja brāzmas sasniedza 15 metrus sekundē. Visstiprākās vēja brāzmas – 20 metri sekundē – tika novērotas 17.jūlijā Rīgā.