Kamēr vieni diskutē par to, kā cilvēkus piesaistīt, tirgus stendiņos notiek aktīva tirdzniecība. ”Galvenais, lai ir gards un nav dikti dārgs,” saka kāda kundze, maksājot par pus klaipiņu pašceptas maizes. Pieļaujams, ka tieši ar šādu nostāju pilsētā ierodas arī tūrists.

Domnīcas galvenais mērķis ir veidot atvērtu, informatīvu diskusiju ar iedzīvotājiem, biznesa un institūciju pārstāvjiem, lai kopīgi aizsāktu ceļu uz Liepājas un Latvijas pozicionēšanu Eiropas gastronomijas tūrismā.

”Ik pa laikam dzirdam jautājumu – Liepāja, kas tad ir jūsu veiksmes stāsts? Mana atbilde ir īsa un kodolīga – tie ir Liepājas uzņēmēji. Ja jūs neražotu, neveidotu, nedomātu un nedotu visu to, ko saņem mūsu pilsētas viesi un iedzīvotāji, mums nebūtu, ne ko stāstīt, ne ko pārdot.

Esam lepni teikt, ka Liepāja nu ir krietni pārspējusi ne tikai pandēmijas, bet arī pirms pandēmijas tūrisma datus, tie aug.

Katrā pasaules malā to sauc citādāk – pārtikas, kulinārijas, gastronomijas vai gardēžu tūrisms –, bet Liepājā mēs varam piedāvāt to visu. Turklāt mums ir tā īpašā privilēģija – četri gadalaiki, un katrā no tiem varam piemeklēt aktuālo. Galvenais iemācīties, kā labāk to izdarīt, lai mēs kā tūrisma nozares pārstāvji savu uzņēmēju produktus varam pārdot tālāk,” klāsta SIA ”Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja” valdes locekle Sintija Pusaudze.

Klātienē uzklausīt bija iespējams arī Pasaules gastronomijas tūrisma asociācijas prezidentu Ēriku Volfu (Erik Wolf), kurš Latvijā pavadījis piecas dienas un iepazinis ne vien galvaspilsētu, bet arī Kuldīgu un Liepāju.

Ē. Volfs atzīst, ka ēdienu izvēle mums ir laba un tie patiešām ir gardi, tomēr iesaka turēties tieši pie tradicionāliem un nacionāliem ēdieniem, kas vislabāk asociētu viesiem to – kāda garša Liepājai piemīt.

”Frī mēs varam ēst jebkurā valstī, bet, atbraucot pie jums, vēlamies izbaudīt to īpašo garšu, kas vēlāk raisīs šīs asociācijas,”

uzsver Ē.Volfs.

Savukārt Agita Kurzeme no ”JA Travel” ir pārliecināta, ka pilsētā jāsaglabājas dažādībai, nepieciešamas arī Āzijas, Gruzijas un marokāņu virtuves. ”Lielākā vērtība ir tad, ja visi spēj sadarboties un radīt tik labu produktu, ka, sasniedzot mūsu pilsētu, viesis būtu paēdis un izbaudījis gribēto, tāpēc tas nedrīkst robežoties tikai ar ”garšīgi”, tam jābūt kvalitatīvam, konkurētspējīgam un jānodrošina arī pietiekami liels klāsts izvēlei. Novēlu mums katram atrast savu odziņu, kas ļautu piesaistīt klientus,” saka A. Kurzeme.

”JA Travel” viesus uzņem ne vien Baltijas jūras piekrastē, bet arī uz diviem kuģiem un jahtas. Viņi ir vienīgie, kas šobrīd piedāvā braukt agrā rītā jūrā, nozvejot zivi un turpat uz kuģa to arī uzgrilēt.

”Domāju, ka visgardākās brokastis ir tieši uz mūsu mazā kuģīša – piedzīvojumu garša un svaigākā zivs, kāda vien iespējama,”

uzņēmēja smej.

Šodien interesenti vēl var pagūt izrunāt sev interesējošos jautājumus ar šiem jomas zinātājiem, kuri ir atvērti sarunai un aicina diskutēt.

Bez jau pieminētajiem domnīcā piedalās: smalka Tallinas restorāna 180° izpilddirektors un šefpavārs Matiass Dīters (Matthias Dīter), vācu kulinārijas šovu vadītājs un vairāku pavārgrāmatu autors – Fābio Hābels (Fabio Haebel), kooperatīva “Provinces produkti” līdzīpašnieces Agnese Arne-Štencele un Aneta Rulle, pavāru alianses “Slow Food Latvia” līdzdibinātājs, restorāna “KEST” līdzīpašnieks Māris Jansons, biedrības “Pavāru klubs” prezidents un “Bocuse d’Or Latvia” valdes priekšsēdētājs Artūrs Arnicāns un Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.