Visvairāk ūdens brīvkrānu ir pilsētas centrā. Viens ir Rožu laukumā, Jūrmalas parka bērnu laukumā tādu ir trīs.

“Mēs izmantojam iespēju pieliet ūdeni, tas nav jāņem līdzi,” stāsta trīs bērnu māmiņa Ligita.

Pie jaunajām izejām uz pludmali izvietoti deviņi ūdens krāni, pašā pludmalē ir trīs, un vēl divi atrodas pie gājēju un velosipēdistu ceļa, ziņo Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.

Jūrmalas parkā un pludmalē esošos ūdens krānus izmanto kustības “Peldēt droši” nometnes dalībnieki. “Kad iet pārgājienā pa pilsētu, ļoti ērti, ka bērni var uzpildīt savas pudeles,” uzsver peldēšanas trenere Inga Krivcova.

Ārpus centra ūdens brīvkrāni uzstādīti Lāčplēša dārzā, Dunikas ielas parkā un Zirgu salā.

Taču vairāki iedzīvotāji norāda – padzeršanās vietas grūti pamanīt, varētu izvietot norādes.

Tā liepājniece Inga meklēja un neatrada brīvkrānu Roņu ielas izejā, savukārt Līga bija neziņā, kur tas meklējams, iebraucot Zirgu salā, līdz laimīgi uzdūrās, novietojot pie statīva velosipēdu.

Iespēju padzerties trūkst Raiņa parkā. Brīvkrānu pašvaldība tur uzstādīs par šā gada sabiedrības līdzdalības budžeta līdzekļiem, taču tas notiks drīzāk nākamajā pavasarī, stāsta A. Štāls.

Vēl jauni ūdens ņemšanas brīvkrāni paredzēti Jaunās ostmalas pārbūves un Ziemeļu priekšpilsētas iekškvartāla pārbūves projektos, kurus īstenos ne agrāk par 2027. gadu.

Ne vienmēr brīvkrānus lietot ir patīkami, liepājnieki atzīst, vērojot, kā, piemēram, Rožu laukuma ūdens krānu bezpajumtnieki izmanto, lai mazgātos. Problēma ir arī dzeramā ūdens izšķērdēšana.

“Lāčplēša dārzā pie rotaļu laukuma bērni krānu izmanto okeāna būvniecībai smilšu kastē,”

atzīmē I. Krivcova.

“Tieši tā arī teica, kad jautāju, kur liks ūdeni. Vecāki un pieskatītāji bērniem neaizrāda, un ūdens tiek izmantots nevis dzeršanai, bet izlaistīts pa smilšu kasti.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.