Kā aģentūru LETA informēja SIF pārstāve Zane Jēkabsone, īstenojot izmēģinājumprojektu, plānots ieviest citās valstīs izmantoto “mājoklis vispirms” pieeju.

Jēkabsone atzīmē, ka aizvadīto gadu laikā ir palielinājies patversmju un naktspatversmju pakalpojumu saņēmēju skaits pašvaldībās. 2020.gadā personas, kas izmantoja naktspatversmes un patversmes visā valsts teritorijā, bija 5760, 97% no tām – lielākajās pilsētās.

Visvairāk – 80% jeb 4617 personas – atrodas galvaspilsētā. Tai sekoja Liepāja ar 365 un Daugavpils ar 191 patversmju klientu. Lai gan patversmēs un naktspatversmēs līdztekus īslaicīgas uzturēšanās iespējām, uzturam un personiskās higiēnas iespējām cilvēkiem ir pieejams arī sociālā darba speciālista atbalsts sociālo problēmu risināšanā, tas visbiežāk nav pietiekams būtisku izmaiņu panākšanai, uzsver SIF pārstāve.

Īstenojot izmēģinājumprojektu atbalsta pasākumu sniegšanai bezpajumtniekiem, paredzēts izveidot un testēt pakalpojumu, kas mazinātu ar bezpajumtniecību saistītās problēmas Latvijā, izmantojot “mājoklis vispirms” pieeju, kā arī ieviešot katras personas individuālajām vajadzībām pielāgotus risinājumus un sniedzot bezpajumtniekiem gan mājokli, gan tādu atbalstu, kas motivē un nodrošina iespējas saskarsmes un dzīves prasmju attīstībai, atkarību mazināšanai un nodarbinātības veicināšanai.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) uzsver, lai arī Latvijā risināmo jautājumu loks joprojām ir plašs, globāli skatoties – Latvija ir attīstīta valsts. Attiecīgi, ministra ieskatā, nevajadzētu pieņemt kā normu, ka daļa līdzcilvēku dzīvo uz ielas, ka viņiem nav māju.

“Katram var gadīties grūti dzīves brīži, tāpēc, ja vien cilvēkam ir motivācija mainīt savus apstākļus, esam gatavi palīdzēt katram bezpajumtniekam pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā, kurā viens no dzīves pamatiem ir mājas, kur atgriezties,” pauž ministrs.

Savukārt SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce norāda, ka bezpajumtniecība ir visredzamākais un galējais nabadzības un atstumtības apliecinājums Latvijā. Viņa uzsver, ka būtiska ir mājokļa problēma, nereti bezpajumtniekiem nav derīgi personu apliecinoši dokumenti vai vispār nav piešķirts personas kods. Plaši arī izplatīta alkohola atkarības problēma. Tāpat bezpajumtniekiem bieži ir raksturīgas zemas sociālās funkcionēšanas un saskarsmes prasmes, kas saistītas ar šķiršanos vai konfliktiem ģimenē, kā arī svarīgu attiecību trūkums dzīvē.

“Līdz ar to saskarsmes problēmas negatīvi ietekmē spēju pastāvīgi gādāt par savām pamatvajadzībām. Lai cilvēkiem sniegtu kritiski svarīgu atbalstu un palīdzētu atkal iekļauties sabiedrībā, izmēģinājumprojektā meklēsim jaunus un kompleksus risinājumus, pārņemot arī citu valstu pieredzi, kur šis jautājums ir aktuāls un tiek risināts ar labiem rezultātiem – Zviedrijas, Vācijas, Somijas labo praksi,” skaidro Pūce.

Jēkabsone norāda, ka “mājoklis vispirms” pieeja ir plaši atbalstīta programma ASV, Kanādā un Eiropā, kuras laikā atbalsta pakalpojumi tiek organizēti vienlaicīgi ar dzīvokļa nodrošināšanu, proti, bezpajumtnieki sāk patstāvīgu dzīvi savā mājoklī uzreiz pēc iestāšanās programmā.

Apkopotie dati citās valstīs liecina, ka programma kopumā ir ekonomiski efektīvāka nekā ierastā pieeja, kurā personām līdz mājvietas piešķiršanas brīdim ir jāiziet noteikti rehabilitācijas un motivācijas programmas soļi. SIF uzskata, ka, piedaloties izmēģinājumprojektā, pašvaldībām ir iespēja gūt unikālu pieredzi iespējami efektīvu bezpajumtniecības jautājumu risināšanā, apvienojot izmēģinājumprojektā gūtās atziņas un zināšanas par organizāciju darbu arī citviet Eiropā, kurā šis jautājums tiek veiksmīgi risināts.

Izmēģinājumprojektu “Atbalsta pasākumu sniegšana bezpajumtniekiem” plānots īstenot līdz 2023.gada beigām. Pēc izmēģinājumprojekta beigām izveidotais pakalpojuma dizains, tai skaitā ieviešanas rekomendācijas, būs pieejams visām Latvijas pašvaldībām.