Viņi ir tik brīvi, atvērti, izredžu spārnoti, tik pārliecināti ber augstskolu nosaukumus un valstu noteikumus, mācību summas, kredītus un procentus. Lielbritānija, Īrija, Dānija, Vācija, Izraēla — tie ir tikai daži no pirmajiem ceļa mērķiem. Plašā pasaule šobrīd ir viņiem pie kājām, un jautājums “Vai jūs atgriezīsieties?”, šķiet, skan kā no tālas, pašlaik nesvarīgas planētas. No aptuveni 750 šāgada vidusskolu absolventiem liepājniekiem 80 jaunieši skolu vadībai pavēstījuši, ka plāno doties uz ārzemēm strādāt vai studēt.

“Tagad taču ir iespējas,” četros īsos vārdos rezumē Anna Lešinska, Liepājas 5.vidusskolas absolvente. Jauniešu aizbraucēju nākamajos gados būs vēl vairāk, bet viņi neatgriezīsies, ja valsts un pašvaldības nesāks nopietni domāt par jauno cilvēku un jauno ģimeņu atbalstu, uzskata Liepājas Jaunatnes centra vadītājs Pāvels Jurs.

Izmantot Eiropu

Olga Grigurko, Liepājas 12.vidusskolas absolvente, stāsta, ka viņa jau faktiski ir ieskaitīta Īrijas Nacionālās universitātes studentu pulkā — meitene izvēlējusies studēt finanses. “Zinu, ka arī Rīgā ir tādas fakultātes, taču Īrijā man ir draugs, domāju, ka iegūšu ļoti labu izglītību, iepazīšu svešu valsti, citu mentalitāti, nostiprināšu angļu valodu, kas pasaulē ir ļoti aktuāla. Eiropas Savienība mums dod ļoti lielas iespējas, un es vēlos tās izmantot,” viņa uzsver. Oļa noskaidrojusi, ka viņa varētu saņemt studiju maksas atlaides, jo viņas māte nestrādā, bet pirmajā gadā meitene cer uz tēva palīdzību. Pēc tam domā pati strādāt, vienlaikus studējot. Viņa jau ir redzējusi savu augstskolu, zina, ka studēs kopā ar jauniešiem no visas pasaules.

Savukārt trīs Oļas klasesbiedri nolēmuši studēt dažādās specialitātēs Lielbritānijā, Kenterberijas universitātē. Romāns Petrovs, iepriekš izložņājis internetu par darba un mācību iespējām ārzemēs, šoziem Rīgā kādā konferencē saticis vienu no šīs augstskolas vadītājiem. “Tas arī viss,” viņš smaida. Vecāki viņu no agras bērnības pieradinājuši mācīties un pat domāt angliski, un viņš nolēmis mācīties biznesu un ekonomiku “augstākajā līmenī”. Pēc tam “gribētu izveidot savu uzņēmumu, lai gūtu lielāku peļņu un, tieši tā, nopelnīt miljonu”. Romāns uzskata, ka Lielbritānijā viņam ir daudz plašākas iespējas attīstīties. Mācību maksu viņam var palīdzēt segt tēvs, taču viņš ir lietas kursā, ka Lielbritānijas valdība studentiem piedāvājot ļoti labus kredītus, “un es arī pats varu strādāt”. Puisis vēlas iemācīties vēl citas valodas un redzēt pasauli.

Novērtē Latviju

Liepājas 2.vidusskolas absolvente Alise Oļeiņikova, gatavojoties studijām Anglijā, jau šajā mācību gadā lielāko daļu laika dzīvoja Mančestrā, kur dienā strādāja, bet vakaros papildināja angļu valodu Pendltona koledžā, vienlaikus pēc speciāli viņai izstrādātas programmas turpinot daļēji neklātienē mācības 12.klasē.

Taču tagad Alise, kura vēlas studēt viesnīcu biznesu un tūrisma vadību, sākusi šaubīties, vai viņai nepieciešams doties studēt uz ārzemēm. Dzīve svešajā zemē viņai palīdzēja bez kompleksiem sākt runāt latviski Latvijā. Vidusskolā gūtās zināšanas savukārt palīdzēja tikt pie laba darba, jo izrādījies, ka Latvijas jaunieši pārzinot datorus labāk nekā vienaudži Lielbritānijā. Trešā atziņa: Latvijas augstskolas var dot plašāku izglītību ar daudzveidīgākām darba iespējām, pretstatā Lielbritānijā studijas esot virzītas šaurākā specializācijā.

Vispirms darbs

Anna, kuru interesē vēsture un kultūras vēsture, gan aizbrauks jau Jāņu dienā. Viņu Berlīnē gaida septiņgadīgs puisītis, kuram latviešu meitene būs auklīte turpmāko gadu. Anna, tāpat kā viņas klasesbiedrs Gatis Kņūtiņš, mācījās vācu valodas novirziena skolā. Abi ieguvuši valodas sertifikātu, kas paver ceļu studijām vācu augstskolās, taču vidusskolas atestātu viņi saņems pārāk vēlu, lai jau jaunajā mācību gadā varētu sākt mācības. Tāpēc Anna izlēmusi vispirms vienu gadu pavadīt Berlīnē kā Au–pair meitene, bagātinot savas vācu valodas zināšanas, un noskaidrot, vai Vācija “būs zeme, kurā gribu studēt un dzīvot”. “Neko nezaudēšu, ja arī izdomāšu studēt Latvijā. Manas eksāmenu atzīmes būs derīgas arī nākamgad,” stāsta Anna.

Gatis, kurš jau bija nolūkojis sabiedrisko attiecību studijām Brīvo Berlīnes universitāti, “privātu iemeslu” dēļ, kurus neatklāj, arī sācis šaubīties, vai labāk nesākt vispirms studijas Latvijā un tikai maģistrantūru turpināt Vācijā.

Agrāk vai vēlāk

“Domāju, ka agrāk vai vēlāk mēs atgriezīsimies,” saka Anna. Līdzīgi domā Gatis. Alise var iztēloties, ka viņa savu biznesu attīsta Latvijā. “Šeit ar tūrismu varēs nopelnīt lielu naudu, jo ir lieliski apstākļi — jūra, daba,” pārliecināta Alises mamma Tatjana Oļeiņikova. Oļa un Romāns ir atturīgāki: “Kas zina, kurp liktenis aizvedīs.” Viņi zina, ka noteikti brauks ciemos uz dzimteni un uz savu Liepāju. Taču pirmo miljonu Romāns plāno nopelnīt ārzemēs. Ja Latvijā būs stabila ekonomika, labs atalgojums, saka Gatis, un Oļa turpina, “vairāk perspektīvu, investīciju, darbavietu, tad arī atgriezīšos”.

Pāvela vadītais Liepājas Jaunatnes centrs nesen izdeva bukletu jauniešiem Tu esi nākotne ar mērķi pievērst jauniešu uzmanību Liepājai. “Protams, viņi ir nākotne,” saka Pāvels, taču viņš uzskata, ka šīs vasaras aizbraucēju skaits — 80 — ir tikai “aisberga redzamā daļa”, un tas ir “slikts rādītājs”. Viņš zina daudzus jauniešus, kuri naudas trūkuma dēļ Liepājā pārtraukuši studijas un devušies peļņā uz ārzemēm vai tepat uz Rīgu. Pāvels uzsver, ka ne vien “valdībai ir jāattopas ar algām”, bet arī pilsētas politikai jābūt jauniešus atbalstošai: vislielākā problēma jauniem cilvēkiem ir sākt patstāvīgu dzīvi, jo viņi nespēj iegādāties mājokļus. “Ir jādod atlaides, lai jaunieši varētu sākt ģimenes dzīvi Liepājā. Ja to nerisinās, tad drīz būs masveidīgs “čau!”,” saka Pāvels.

Liepājas domes priekšsēdētāja Silva Golde, kurai ir liela pieredze izglītības darbā, uzsver, ka ļoti svarīgi ir arī veicināt Liepājas universitātes izveidi, lai izglītības piedāvājums būtu plašāks tepat. Bet Alise jauniešiem iesaka pamēģināt darbu un mācības ārzemēs, jo tad “daudzi sapratīs, ka Latvija ir vislabākā”.

Nora Driķe,
“Diena”