Pagājušā gada beigās Liepājā dzīvoja 68 535 iedzīvotāji. Liepājnieku skaits gada laikā samazinājies par 410, rāda pašvaldības pārskats par 2019. gadu. Dokumentu vakar apstiprināja pilsētas dome.

Repliku par pārskatā minētajiem datiem izteica deputāte Ludmila Rjazanova: “Statistika liek aizdomāties. Septiņu gadu laikā Liepājas iedzīvotāju skaits samazinājies par 3,5 tūkstošiem. Salīdzinājumā ar 2018. gadu samazinājies arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits. Strādājošo skaits palielinājies tikai par trim. Samazinājies arī bezdarbnieku skaits. Kur viņi paliek? Meklē laimi citur.”

Domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis gan aicināja pārskatā publicētajā statistikā pārāk nepieķerties pie katra cipara, jo “tas nav tik patiess”. Pārskatā izmantoti Statistikas pārvaldes dati, bet ir citi avoti, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kas sniegusi citus datus, kuros iedzīvotāju skaits atšķiras – tie rāda, ka liepājnieku ir par 6000 vairāk. Arī darbavietu skaits, pēc sociālā nodokļa iemaksu rādītājiem, īstenībā esot daudz lielāks nekā pārskatā redzamais un no Statistikas pārvaldes ziņām iegūtais. Viņš atzīmēja pozitīvo tendenci, ka iedzīvotāju skaits samazinās lēnāk nekā iepriekš.

Pārskatā publicētā informācija rāda, ka 2019. gadā Liepājā piedzimuši 807  bērni, tas ir par 38 bērniem vairāk nekā gadu iepriekš. Un pērn nomiruši 957 liepājnieki – tas ir par 126 cilvēkiem mazāk nekā gadu iepriekš. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums aizvien ir negatīvs, tā ietekmē liepājnieku skaits samazinājies par 150. Savukārt migrācijas ietekmē iedzīvotāju skaits samazinājies par 260. Starptautiskās migrācijas ietekmē skaits sarucis par 203, bet iekšzemes migrācijas ietekmē – par 57.

L. Rjazanova rosināja arī, ka nepietiek tikai publicēt pilsētā aprēķinātos vidējās algas rādītājus, bet vajadzētu domei analizēt arī to, cik ir minimālās algas saņēmēju, cik to, kuriem ir statistiskā vidējā alga, un kā tas ir privātajā, un kā – sabiedriskajā sektorā. No vidējiem cipariem vien nevar secināt, kāda ir liepājnieku labklājība – uzskata deputāte.

Pārskats rāda, ka pilsētā vidējā darba alga (bruto, tātad pirms nodokļu nomaksas) pērn bijusi vien 830 eiro liela, un tie ir vien 87,1 procenti no valstī vidējās statistiskās algas. Pēc publicētajiem skaitļiem spriežot, lielākas algas ir tajās darbavietās, kur strādā vairāk par 50 cilvēkiem: šādās darbavietās privātajā sektorā vidējā alga bijusi 1158 eiro, bet sabiedriskajā sektorā – 939 eiro.