Seminārā “Piesārņojuma ietekme uz cilvēka veselību un vidi: vēsturiskais un ikdienas piesārņojums”, kas sāksies pulksten 10, Latvijas Hidroekoloģijas institūta un Liepājas domes pārstāvji informēs par piesārņojuma ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, kā arī par paveikto piesārņojuma mazināšanā. 

Savukārt Liepājas Universitātes un Liepājas SEZ eksperti fokusēsies uz piesārņotās Karostas kanāla piesārņojuma mazināšanas praktisko pusi un šo procesu ietekmi uz vides un cilvēka veselību.

Šis būs trešais seminārs informatīvajā kampaņā Liepājas SEZ pārvaldes projekta “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” informatīvās kampaņas ietvaros.

Semināra mērķis ir informēt un izglītot cilvēkus par vēsturiskā un ikdienas piesārņojuma ietekmi uz vidi, ietekmi uz cilvēka veselību, pievēršot uzmanību riskiem, kādi pastāv šobrīd un nākotnē un kā tie tiek mazināti šodien un ar skatu uz nākotni.

Karostas kanālā militārās bāzes aktivitātes vēsturiski ir būtiski ietekmējušas šīs teritorijas vides kvalitāti, tā piesārņojumu veido naftas produkti, tostarp benzols, ksilols un ogļūdeņraži, kā arī smagie metāli, tostarp dzīvsudrabs, arsēns, svins, cinks, varš un kadmijs, kas koncentrējušies kanāla dūņu un smilšu sanesumos.

Karostas kanāla ekosistēma ir degradēta, tur esošā flora un fauna ir ļoti trūcīga, taču piesārņojums Karostas kanālā ietekmē arī kanāla teritorijas tuvumā esošos asarus, kas tālāk migrē, piemēram, uz Liepājas ezeru, kurā atrastajos asaros tiek konstatēts izteikti augstāks dzīvsudraba daudzums. Tādā veidā piesārņojums no lokāla kļūst daudz plašāks un ietekmē tālākus ekosistēmas līmeņus caur barošanās ķēdēm, skarot arī cilvēkus.

Šis projekts ir turpinājums iepriekšējām aktivitātēm Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanā, kas sākās 2015.gadā. 

Iepriekšējās Karostas kanāla attīrīšanas kārtās no kanāla tika izņemts tehnogēnais piesārņojums (metāllūžņi, betona masīvi, koksne), izveidots īpaši aprīkota piesārņoto nogulumu deponēšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā, kur daļa piesārņojuma jau ir noglabāta.

Projekta realizācijā būtiski uzlabots kanāla kopējais ekoloģiskais stāvoklis – naftas produktu un smago metālu koncentrācijas nogulumos samazinājās vairākas reizes, tomēr to koncentrācijas vēl aizvien neatbilst Ministru kabineta noteikumu prasībām.

Karostas kanāla un Baltijas jūras vides uzlabošanas mērķa sasniegšanai sanācijas darbu laikā no kanāla gultnes tiks izņemti 202 247 kubikmetri regulējumā neatbilstošu nogulumu, kuros ir ieslēgtas 400 tonnu piesārņoto nogulšņu. 

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5,118 miljoni eiro, no kuriem 4,35 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.