Lietus līst jau kuro dienu, un Liepājas ielas pamazām sāk pārvērsties slīkšņā. Ja centrā vēl varam pārvietoties brīvāk, atrodot vietu, kur iziet sausām kājām, tad ezermalā un Jaunliepājā, braucot pa Zemnieku ielu, ar automašīnu mazajās ieliņās labāk nenogriezties – ir risks, ka var palikt peļķē. Pavisam drūms skats ir pie ēkas Jūrmalas ielā 30. Ūdens skalojas pie paša mājas sliekšņa, tāpēc par iekļūšanu tajā no ielas puses kādu laiku nav ko domāt. Ja nu vienīgi ar kārtīgiem gumijas zābakiem.

Nonākot Ezera ielā, lai braucot neapšļāktu garāmgājējus, jāstūrē pa pašu ielas vidu, jo malās skalojas milzīgas peļķes. Un arī tad jābrauc pavisam lēni, jo vietām peļķes no abām ielas pusēm vidū saplūst vienā. Nogriežoties Ganību ielā, jāpriecājas, ja vajadzība liek braukt tikai taisni. Ja vēlamies nogriezties, jārēķinās, ka gandrīz vai katrā šķērsielā jāsastopas ar pamatīgu peļķi. Labi tur, kur ir paaugstināta ietve, tur gājēji var cerēt iziet sausām kājām. Kur nav, jāmēģina lēkāt no cinīša uz cinīša, lai nokļūtu sausumā. Ja garām brauc kāda mašīna – cerības tikt cauri sveikā ir mazas.

Vēl lielākas atrakcijas sākas ezermalas ieliņās. Gājējiem jābūt varen uzmanīgiem laipojot, taču var gadīties, ka kāda šļakata trāpīs vienalga. Bet cilvēki ir pacietīgi un izvairās no peļķēm, kā prot. Viņi ir pieraduši, ka, uzlīstot lietum, ielas pārvēršas pa grūti izbrienamu jūru. Pīļu ielā novadgrāvis pilns, un netālu dzīvojošā Inese stāsta, ka vakar viņas dēls, izvairoties no garām braucošas mašīnas, mēģinājis pārlēkt grāvim un iekritis tajā. Mājās pārradies slapjš līdz vidum. K.Ukstiņa ielā 68 dzīvojošos Dainu un Gustavu Vasarus sastopam, atgriežoties ar iepirkumiem. Abiem rokās somas un kājās kārtīgi apavi, lai kājas paliek sausas. Daina smejas, ka ezermalā dzīvojošie daudz nepukstot. “Mēs esam pieraduši, ka te katru rudeni ir kā purvs,” saka Daina. Gustavs piebilst – viss dārzs esot zem ūdens. Tā arī ir, bet arī pie tā esot pierasts.

Bet pavisam jautra dzīve šo lietavu laikā ir tad, ja Jaunliepājā no Zemnieku ielas jānogriežas pa kreisi kādā šķērsielā. Viens autovadītājs, ieraudzījis plato peļķi, griež savu braucamo apkārt. Neliela autobusiņa vadītājs nolemj riskēt – ūdens sniedzas gandrīz līdz durvju slieksnim. Pretim braucošais “BMV” šķeļ viļņus kā neliels kuteris, bet sieviete, kas vēlas nokļūt veikalā “Degas”, ir spiesta saslapināt kājas, jo citādi peļķi pārvarēt nav iespējams. Tāds pats skats Fabrikas, Miltu un citās ielās. “Mūsu ciemā diezin vai kas mainīsies,” samiernieciski saka tur dzīvojošs sirmgalvis.

Atgriežamies pilsētas centrā. Cilvēkiem, kas pa Raiņa ielu dodas uz centra pusi, pie 5.vidusskolas ēkas jādodas iekšā skolas pagalmā, lai šķērsotu iebrauktuvi, jo tā pilna ar ūdeni. Lietus turpina līt, bet cilvēki ir pacietīgi.

“Kurzemes Vārds”

Šoferis riskē doties cauri peļķei, kas aizņem iebrauktuvi Parka ielā, un automašīna šķeļ viļņus kā neliels kuteris.

Gustavs Vasars šobrīd savā dārziņā iebrien kā purvā.