Par atvēlētajiem 43 tūkstošiem eiro no Liepājas budžeta šogad pilsētā sakārtos vēl četrus bīstamus un vidi degradējošus īpašumus, taču sagaidāms, ka arī tie nebūs pēdējie, pastāsta būvvaldes vadītājas vietnieks Arvīds Vitāls.

Pēdējais solis

“Kad visi citi soļi sperti, tad atliek šis,” viņš saka. Pilsētas dome uzdevusi Komunālajai pārvaldei ēku un būvju īpašnieku vietā sakopt bīstamās vietas, tāpēc ka būvvaldei ilgstoši nav izdevis panākt, lai īpašnieki tās sakoptu, kaut gan ir bijušas sarunas, sarakste, ir uzdots īpašniekiem rīkoties, arī piespriesta piespiedu nauda par degradētajām būvēm, kas apdraud cilvēkus. Par sakārtošanu iztērētos pašvaldības līdzekļus pēc tam paredzēts piedzīt no graustu īpašniekiem. Tas gan ne vienmēr iespējams, atzīst A. Vitāls. Sakārtošana sāksies tuvākajā laikā, pēc 20. jūlija, apgalvo Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls, uzsverot, ka līdz tam pašiem īpašniekiem vēl ir iespēja savas vietas sakopt.

Jūnijā dome nolēma, ka par pašvaldības līdzekļiem jāsakopj īpašums 14. novembra bulvārī 75, kur jādemontē dzīvojamās mājas bīstamās konstrukcijas, jāaizdara saimniecības ēkas logi un durvis, lai arī šī būve vairs nebūtu bīstama, un šo ēku apkārtne jāatbrīvo no atkritumiem. Par šo īpašumu pašvaldībā saņemtas vairākas iedzīvotāju sūdzības. Būvvalde jau no 2016. gada mēģinājusi panākt, lai šo īpašumu kāds sakoptu; pērn šeit noticis ugunsgrēks, kas situāciju vēl pasliktinājis. Īpašumtiesības te ir neskaidras, tikai vienai trešdaļai īpašuma, iespējams, juridiski varētu uzskatīt, ka ir īpašnieks. Var gadīties, ka šeit pilsēta par sakopšanu iztērēto naudu neatgūs, pieļāva A. Vitāls, taču uzsvēra, ka bīstamība tik un tā ir jānovērš, tas ir svarīgākais.

Par pašvaldības līdzekļiem sakops arī 1905. gada ielu 18. Tur Komunālajai pārvaldei jādemontē ēkas brūkošās konstrukcijas un līdz drošam augstumam jānojauc ugunsmūra daļa. “Kurzemes Vārds” jau rakstīja, ka šajā kādreizējā vairāku dzīvokļu mājā īpašnieki ilgstoši nespēja vienoties ne par nama apsaimniekošanu, ne par pārdošanu, un tad tas sāka sabrukt. Būvvalde konstatējusi, ka māja jau no 2013. gada nav uzturēta tā, lai neapdraudētu garāmgājējus.

Savukārt Ostas ielā 2 Komunālajai pārvaldei nāksies parūpēties nevis par veco dzīvojamo māju uz O. Kalpaka ielas stūra, bet gan par šī īpašuma žogu, kurš krīt iekšā lielā bedrē, kas kādreiz izrakta un nu daļēji aizbirusi tieši blakus ietvei tā, ka arī pati ietve ir apdraudēta. Tāpēc Komunālajai pārvaldei uzdots nestabilo žogu nojaukt, bet bijušo būvbedri – aizbērt. “Kurzemes Vārds” par šo īpašumu ir rakstījis jau iepriekš, jo tā īpašnieks solīja vietu sakārtot, taču tas nav izdarīts. Būvvaldes prasības īpašnieks ignorējis gadiem ilgi (jau no 2011. gada, pēc Liepājas domes informācijas), ir maksājis piespiedu naudu, taču arī tas nav licis viņam pārdomāt.

Vēl Komunālajai pārvaldei būs jāsakopj ēka Ģenerāļa Baloža ielā 17 – jāaizdara logi, durvis, lūkas, no sasistajiem logiem jāizņem stikla lauskas.

Var zaudēt īpašumu

Visos šajos gadījumos Liepājas dome cer, ka no īpašniekiem izdosies piedzīt izmaksas par sakopšanas darbiem, ar kuriem novērsīs būvju un vietu bīstamību. Ja īpašnieki par to nemaksā, tad pašvaldība zaudējumus var mēģināt piedzīt, vēršoties pret viņu īpašumu, un īpašnieki to zaudē – tā tas iepriekš noticis, piemēram, kad par pašvaldības līdzekļiem tika nojaukts grausts Zāļu ielā 57.

Šopavasar par pašvaldības līdzekļiem veikta Bāriņu ielas 24. nama konservācija, novēršot apdraudējumu, ka mājas sienas akmeņi var uzkrist uz ietves. Tagad ir sākts iztērēto 15 000 eiro piedziņas process no ēkas īpašniekiem. Līdz šim tikai vienu reizi domes lēmums sakārtot graustu par pilsētas līdzekļiem ir pamudinājis pašu īpašnieku to izdarīt par savu naudu. 

Komunālās pārvaldes šā gada budžetā bīstamu objektu sakārtošanai ir paredzēti 43 000 eiro. Sagaidāms, ka domei būs jālemj par vēl vairāku graustu sakopšanu. “Procesā ir Zāļu iela 2, kas ir bezmantinieka īpašums, tā bīstamība pieaug. Vēl, iespējams, tā būs jārīkojas ar Ķēžu ielu 6, kur pirms pieciem gadiem bija ugunsgrēks. Tur īpašnieki ir vairāki, tostarp arī ārzemēs, un mūsu pūliņiem panākt, lai viņi rīkotos, nav rezultātu. Vēl šajā procesā ir arī bijusī peldiestāde jeb vannu māja Peldu ielā, kur īpašniekam uzlikts kārtējais termiņš – jūlija otrajā pusē jāiesniedz ēkas konservācijas projekts,” skaidro A.  Vitāls.