Latvāņu pilsētā ir diezgan daudz, un tieši tāpēc nepieciešams domes lēmums, lai ierobežotu invazīvā auga izplatību, deputātiem Attīstības komitejā pauda Vides daļas vadītāja Dace Liepniece.

Vērtējot pēc platībām, tās pilsētā vēl nemazinās.

“Taču vietās, kur bija ļoti blīvas latvāņu audzes, blīvums pilnīgi noteikti šo gadu laikā ir samazinājies,”

viņa norāda.

Iepriekšējais latvāņu apkarošanas plāns īstenots, bet šis darbs jāturpina. Finansējums tam paredzēts Vides aizsardzības fondā.

Pamatojoties uz 2025. gada iepirkuma faktiskajām izmaksām, prognozētais budžeta finansējums ir aptuveni 11 000 eiro gadā.

Turpmākajiem gadiem finansējumu precizēs pēc iepirkuma rezultātiem un līguma noslēgšanas.

Nākotnes perspektīvā, atbilstoši veicot latvāņa izplatības ierobežošanu, izmaksām vajadzētu mazināties.

Sākums bija 2019. gadā ar eksperimentu Zirgu salā, kur nevēlamais augs aizņēma vairāk nekā sešus hektārus, stāsta D. Liepniece. Tagad tur palicis ap pusotra hektāra.

Latvāņa iznīkšanu sekmējusi ne tikai paša auga apkarošana, bet arī īstenotais labiekārtošanas projekts.

No 2021. līdz 2025. gadam latvāņu ierobežošana Liepājā veikta 13,12 ha platībā, apstrādājot vienu vai divas reizes gadā atkarībā no katra gada augšanas apstākļiem, izlietojot 30 640 eiro.

Šajā periodā lielākās platības bija Zirgu salā, Kviešu ielā un Ezera ielas galā.

“Vislielākās platības šobrīd ir ap Tosmares ezeru, kur latvānis aug ne tikai pašvaldības zemēs.

Plānā ir iznīdēt šo augu pie dzelzceļa sliedēm Kviešu ielā. Vēl ir ko darīt Zirgu salā, kur jāsadarbojas ar Liepājas SEZ pārvaldi, jo tās pārvaldībā esoša teritorija ir ļoti pārņemta ar latvāņiem. Invazīvais augs jāapkaro arī Karostā,” skaidro Vides daļas vadītāja.