Apvārdoja, iebiedēja, piedraudēja

Vairākas nedēļas teju nemitīgi no dažādiem gan Latvijas, gan ārvalstu numuriem zvanīja liepājniekam Gunāram.

Viņam tuva radiniece Madara izskaidrojumu tam atrada tikai tad, kad uzzināja – onkulis ielaidies ar telefonkrāpniekiem un aizskaitījis viņiem kopumā vairāku tūkstošu eiro lielu summu.

Turklāt ne jau savus iekrājumus, bet paņēmis kredītus no ātrajiem aizdevējiem.

Nauda ieskaitīta viņa bankā, tad bijis jāveic pārskaitījums uz citas bankas kontu, ko ieteikuši krāpnieki, un no turienes tālāk atkal uz pavisam citu banku nepazīstamai personai.

Onkulis saņēmis ne tikai zvanus, bet arī īsziņas un e-pastus ar draudu pieskaņu.

Ticamības momentu radījis teikums, ka nesadarbošanās gadījumā jautājums tiks risināts saskaņā ar Civillikumu.

Vēlāk gados vecais Gunārs daudzreiz atzinis, ka viņam liels kauns, ka ticis apkrāpts.

Krāpnieki viņu tik ļoti iebiedējuši, ka seniors sākumā neko nevienam nav stāstījis un domājis, ka tādēļ ar tuviniekiem sabojāsies attiecības.

Madara onkuli pierunājusi rakstīt iesniegumu Valsts policijai.

“Tomēr viņš vēl neatstājās ticēt: “Varbūt es naudu atgūšu no viņiem pats, jo viņi taču solīja, viņi man rādīja, kā es nopelnīšu… Un viņi taču tajā sūtītajā e-pastā piesaukuši Latvijas likumdošanu – ja ar viņiem nesadarbošos, var draudēt nepatikšanas! Un viņi teica, ka neviens neko nedrīkst zināt, es tad pazaudēšu visu!” Paskaidroju, ka neviens nopietns kantoris šādi nedarītu,” stāsta Madara.

Notiek izmeklēšana, krāpnieki nav noķerti, bet pensionāram jāturpina segt kredītmaksājumi.

12 minūtes, un pilnīga uzticēšanās

Lai gan sevi par lētticīgu neuzskata, gados jaunā liepājniece Kristīne bija ļoti maza soļa attālumā no milzīgas naudas summas zaudēšanas.

Pavasarī saņēmusi zvanu it kā no sava telekomunikāciju operatora – jāpārslēdz līgums, lai saglabātos Kristīnes līdzšinējais telefona numurs.

“Viņi zināja manu vārdu un uzvārdu, to, ka esmu ilggadēja kliente, laikus maksāju rēķinus, un nosauca pat manu banku.

Tā nebija tāda trula nejauša uzzvanīšana, viņi bija sagatavojušies,”

stāsta Kristīne.

“Lai saglabātu telefona numuru, jāapstiprina līgums. Sarunā varēja just zvanītāja labas manieres, cilvēks runāja par tēmu, korekti, prasīja, vai esmu apmierināta ar operatoru. Nevienā brīdī nepiezagās aizdomas.”

Tad sieviete informēta, ka jānoslēdz līgums, ko atsūtīs pa e-pastu. Prasīts personas kods. Kāpēc vajag? Atbildēts – lai var līgumu izveidot. Un vajadzēs elektroniski apstiprināt ar kādu no rīkiem. Kristīne piekritusi to veikt ar “Smart ID”.

“Mūsu saruna ilga 12 minūtes un 58 sekundes, kuru laikā es pilnībā uzticējos.

Pēc brīža man zvanīja cits numurs – it kā no manas bankas drošības dienesta. Paralēli datorā pārliecinājos, ka tiešām tāds ir. Informēja mani, ka kāds mēģina piekļūt manai bankai, vai esmu devusi kādam savus datus?

Auksti sviedri, un – bāc! Es taču tikko… Viņi palīdzēs problēmu atrisināt. Šoka moments – iepriekšējie bija krāpnieki, bet šie tagad palīdzēs atrisināt!?”

Un centās no Kristīnes izzināt, cik liela naudas summa ir kontā.

Sieviete nobijusies un tūlīt pēc sarunas ar krāpniekiem sazvanījusi banku, izstāstījusi notikušo, nobloķēja kontus, kartes.

Kamēr Kristīne runājusi, tikmēr krāpnieki zvanījuši fonā no 12 dažādiem telefona numuriem. “Ja visu dari telefonā, un viņi šādi bombardē ar zvaniem, cilvēks tobrīd tikpat kā neko nevar telefonā izdarīt.”

“Mīnuss manai bankai šādā gadījumā ir tas, ka mājaslapā ir grūti atrast telefona numuru. Turklāt, nobloķējot manus bankas kontus un pieejas, man bija jāgaida vairākas dienas, līdz tiku pie konsultācijas klātienē, lai visu atjaunotu un pārliecinātos, ka visa mana nauda ir kontos, kā arī vispār pati piekļūtu pie savas naudas. Tās dienas biju stresā!”

Lai arī šis bija “gandrīz apkrāpa” gadījums, Kristīne tomēr policijā iesniegumu uzrakstījusi. “Tur teica, ka daļa nenāk un neraksta, jo nevar pārvarēt kaunu.”

Uz ielas taču datus nedotu?

Pati galvenā metode, ko telefonkrāpnieki izmanto, ir steiga un situācijas dramatizēšana.

Kiberapdraudējumi ir psiholoģiski sarežģīti, visbiežāk ilgstoši plānoti, norāda telekomunikāciju operatori. Krāpnieku mērķis ir panākt, ka upuris ātri veic savas darbības un viņam nebūtu laika apdomāties.

Daudziem finansiālā situācija nav spīdoša, un tas tiek izmantots, apsolot vieglas peļņas gūšanas iespējas, un cilvēki tam notic.

Savukārt romantiskās krāpšanas gadījumos izmanto vientulības izjūtu – cilvēki vēlas izveidot attiecības, un šajās situācijās bieži ir viegli ievainojami un uzķeras uz dažādiem solījumiem.

“Atsevišķs stāsts ir par īsziņām, piemēram, dažādiem kurjeru sūtījumiem – kā krāpnieki var zināt, ka cilvēks veicis kādu pasūtījumu?

Pamatā krāpnieki vienkārši izsūta īsziņas ļoti lielam cilvēku skaitam, un noteikti būs vairāki, kuri tiešām būs veikuši pasūtījumu internetā,”

norāda “Tele2” pārstāvis Oskars Fīrmanis.

LMT Privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore Ilze Saulīte uzsver, ka gadījumos, kad telefonsarunā prasa kādus personas datus vai pieejas, ir jācenšas iztēloties satikšanās ar svešinieku uz ielas. “Vai arī tad mēs nepazīstamam cilvēkam tos dotu?” viņa saka.

“Vērtīga informācija krāpniekiem ir jūsu vārds un uzvārds, kas ļauj manipulēt un psiholoģiski ietekmēt. Ar tiem viņi pārliecina, ievieš ticamību, izveido drošu saikni ar upuri.

Taču jāpatur prātā – reālajā dzīvē mēs taču neuzticētos, nekomunicētu ar svešinieku, kurš izrāda labi pazīstama cilvēka iespaidu.

Jāpatur prātā sarkanās līnijas, viena no tām – ja sarunas vai sarakstes laikā šķiet, ka kaut kas nav īsti tīrs, tad jāļaujas šai izjūtai. Labāk apturēt komunikāciju, jo turpinot palielinās iespēja tikt apkrāptam!

Ja pārtrauc komunikāciju, paud šaubas, saki, ka apdomāsies, un lūdz pārzvanīt vai atzvanīsi pats, krāpnieki savu laipno toni nomaina uz rupjībām, nolamā un nomet klausuli.”

Telefona numurus krāpnieki iegūst dažādos ceļos. Piemēram, ir sistēmas, kas automātiski ģenerē kombinācijas, un zvani tiek veikti uz nejaušiem numuriem.

Tāpat krāpnieki numurus iegūst no dažādām publiskām vietām – sludinājumiem, sociālo tīklu kontiem. Ir arī ir krāpnieku grupas, kas izveido telefonu numuru datubāzes un pēc tam tās tālāk pārdod jau citiem.

Vai cilvēki kā risinājumu tikt vaļā no krāpniekiem izvēlas telefona numura maiņu? Tie drīzāk ir atsevišķi izņēmumi.

Daudzi savu mobilā telefona numuru lieto gadiem, uzskata to zināmā mērā par kaut kādu vērtību, norāda operatori.

Katrs operators šobrīd cenšas ierobežot krāpnieciskos zvanus. Piemēram, starp ģenerētiem numuriem ir arī reāli eksistējoši, bet neaktīvi numuri, no kuriem it kā zvana.

Operatori to ar savām sistēmām izķer, un šis numurs vairs nezvanīs un arī nenonāks apritē kādam lietotājam.

“Latvijas iedzīvotāji ir piesardzīgi – neatsaucas ārzemju numuriem,”

norāda I. Saulīte.

Vienīgi operatori neko nevarot izdarīt ar saziņas lietotnēm, kurās arī var zvanīt un sūtīt ziņas. “Tās darbojas pēc citiem principiem. Tādēļ šeit viss atkarīgs tikai no pašu lietotāju piesardzības – ar ko komunicē un kādus iestatījumus uzlicis,” uzsver I. Saulīte.

Iespējas atgūt naudu ir ierobežotas

Kādas ir bankas iespējas pasargāt savus klientus? “Krāpšanas gadījumu skaits Latvijā nemainīgi ir gana augsts. Bankas cenšas ierobežot krāpnieku darbības savu spēju robežās, jo krāpnieki allaž izdomā kaut ko jaunu, un komercbankām atliek sekot viņu darbībai un tad ieviest risinājumus, kas šo darbību ļauj ierobežot,” pauž “Swedbank” pārstāvis Jānis Krops.

“Swedbank” izdodoties novērst apmēram pusi krāpšanas gadījumu, un ierobežojumi pēdējo gadu laikā bijuši visdažādākie. Gan tādi, kas balstās uz tehniskajiem risinājumiem, gan tādi, kas prasa individuālu pieeju.

Piemēram, izanalizējot klientu līdzekļu vidējos lietošanas paradumus, banka samazināja katram klientam individuālos limitus uz tādiem rādītājiem, kas atbilst vidējiem katra klienta lietošanas paradumiem.

Limitus, protams, klients var jebkurā laikā nomainīt pats savā internetbankā, teic bankas pārstāvis.

“Šāds solis sperts tamdēļ, ka bieži vien klienti aizmirst pēc lielāka pirkuma vai vajadzību apmierināšanas paši šos limitus atkal samazināt. Ja krāpnieks iekļūtu šāda klienta kontā, tad tam būtu vienkāršāk nozagt lielāku naudas summu.

Tāpat arī turpinās informatīvais darbs, nemitīgi atgādinot, ka nav jāievada savi dati interneta saitēs, kas tiek atsūtītas no it kā bankas, CSDD, policijas, kurjerdienesta vai jebkāda cita pakalpojumu sniedzēja.

Ļoti kritiski jāizvērtē investīciju piedāvājumi no nezināmiem cilvēkiem/uzņēmumiem internetā, īpaši, ja tie sola pasakainas atdeves rādītājus, kurus nepiedāvā neviens licencēts pakalpojumu sniedzējs.

Ja kāds uzdodas par policijas darbinieku, nedrīkst dot viņam personas datus vai vēl trakāk savas maksājumu kartes.

Ir bijuši gadījumi, kad klienti paši krāpniekiem nodod savus maksāšanas līdzekļus ar visiem PIN kodiem, jo noticējuši, ka piedalās kādā izmeklēšanā.

Tāpat arī jebkuru aizdomu brīdī, pirms ievadīt datus, investēt vai darīt jebko, ko kāds mums pieprasa, nepakautrēties un sazināties ar banku, lai pārliecinātos, ka steigā neiekrītam krāpnieku nagos.

Jāpatur prātā, ka krāpnieki izmanto emocionālo steidzināšanu tikai tādēļ, lai radītu satraukumu, kura laikā zaudējam modrību,” uzsver J. Krops.

Arī bankas “Citadele” Krāpšanas novēršanas daļas vadītāja Ingrīda Āva stāsta, ka banka izmanto dažādus aizsardzības mehānismus, lai identificētu un novērstu aizdomīgus maksājumus, tostarp transakciju uzraudzības sistēmas un drošības brīdinājumus.

“Tomēr jāņem vērā, ka viltus tirgotāji bieži maina savus pakalpojumu sniedzējus, mājaslapu nosaukumus un citus identifikatorus, padarot to identificēšanu sarežģītu pat pieredzējušiem lietotājiem.

Turklāt daudzi šādi maksājumi tiek veikti pēc tam, kad klients pats apstiprina transakciju, kas ierobežo bankas iespējas iejaukties.”

I. Āva uzsver, ka

neviens nevar pasargāt klientu no krāpniecības tik labi kā viņš pats, tāpēc svarīgi ir neizpaust sensitīvus datus nezināmiem avotiem

un vienmēr rūpīgi izvērtēt pirms maksājuma veikšanas.

Iespējas atgūt zaudētos naudas līdzekļus ir ierobežotas. Veiksmīga līdzekļu atgūšana ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp no tā, cik ātri klients par šo gadījumu ziņo bankai.

Arī “INDEXO” īstenojot dažādus drošības pasākumus, lai pasargātu savus klientus no krāpniecības.

“Tie ietver gan pārbaudes kontu atvēršanas brīdī, gan darījumu un klientu uzraudzību, kā arī informatīvus paziņojumus par iespējamiem riskiem.

Papildus veicinām finanšu pratību – gan mājaslapā, gan sociālo tīklu kontos publicējot izglītojošu informāciju par krāpšanas veidiem un to atpazīšanu. Tāpat cieši sadarbojamies ar valsts institūcijām, lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu rīcību,” skaidro “INDEXO Bankas” pārstāve Ieva Bauma.

Finanšu nozares asociācijas dati par krāpšanas apjomiem četrās lielākajās bankās Latvijā liecina, ka krāpnieku aktivitāte nav mazinājusies.

Tieši pretēji – vasarā viņi izmantojuši iedzīvotāju atslābuma brīžus savā labā. Jūlijā bankām izdevies pasargāt klientu līdzekļus 1 598 950 eiro apmērā, novēršot 1999 krāpšanas mēģinājumus.

Pavisam droši – bez interneta vai izmantot podziņtelefonu

Elviss Strazdiņš, krāpnieku mednieks, Digitālā drošības centra dibinātājs

Pēc uzbrukumu skaita populārākā krāpšanas metode šobrīd ir īsziņas, piemēram, no viltus CSDD, kur tiešām ir ķeršana uz muļķi.

Ja runājam par izkrāptajiem naudas apjomiem – tā ir investīciju krāpšana, pieļauju, tādēļ, ka cilvēkiem nav drošas informācijas, kā pārbaudīt, kur ir droši investēt.

Ir sajūta, ka par krāpniecību runā visur un visi, bet es regulāri satieku cilvēkus, kuri pirmo reizi vispār dzird par telefonkrāpniecību.

Ir tāda sabiedrības daļa, kur šī informācija joprojām neiesniedzas.

Kampaņu, reklāmu, brīdinājumu, kas vēsta par krāpniecību, ir daudz, taču cilvēkiem ir iestājies “aklums”, kad vairs tikpat kā neredz reklāmas un paziņojumus. Tādēļ jāmeklē dažādi informatīvie kanāli, lai cilvēkus sasniegtu.

Krāpnieki savas metodes maina un uzlabo.

Ja kāda no metodēm nav efektīva, viņi ieguldīs jaunās tehnoloģijās.

Ieliekot salīdzinoši maz līdzekļu, viņi sarežģī un paildzina iespējas viņus atrast un notvert, līdz ar to cīņa pret viņiem izmaksā daudz dārgāk un izmeklēšanas process kļūst ilgāks.

Ar katru ieguldījumu krāpnieki uzlabo arī ticamību.

Tas, ka esmu krāpnieku mednieks, nenozīmē simtprocentīgu drošību, ka es vairs nekad neuzķeršos uz telefonkrāpniekiem.

Daudzi, kuri ir pārliecināti par savām spējām, ka viņu krāpnieki neskars, domā – kādi idioti uzķeras uz krāpniekiem? Ir jābūt devai skepses, jo pilnīgi neviens nav pasargāts.

Diemžēl vēl daudzi uzķersies un cietīs.

Samazināt un pavisam iznīdēt telefonkrāpniecību var tikai tad, ja vairs nebūs upuru, kas lieto telefonus, viedtelefonus, kas tieši mūs ir ieveduši šajā situācijā.

Ja tiešām gribi būt pasargāts, vienīgais risinājums ir telefonā atslēgt internetu vai izmantot podziņtelefonu. Svarīgi ir padomāt, lai tev ir grūtāk piekļūt, un viņi liks mierā, jo nebūsi interesants, un meklēs upurus citur.

Naudas krāpšana ir krāpnieku darbs – viņi ir profesionāļi, tostarp apmācīti psiholoģijā.

Ja kādam liekas, ka “es neuzķeršos”, ir tas pats, kas mums, kas ne dienu nav trenējušies boksā, ringā nonākt aci pret aci cīņā ar Maiku Taisonu. Respektīvi, labāk nemaz nesākt!

Uzziņai

Krāpšanu statistika 2025. gada 8 mēnešos Valsts policijas Kurzemes reģiona Dienvidkurzemes iecirknī (Liepāja, Dienvidkurzemes novads, Saldus novads):

* Zaudējumi IR – cik gadījumos izkrāpta nauda.

** Zaudējumi NAV – krāpšanas mēģinājums.

*** Višings – tālruņa zvanu uzbrukumi un krāpšanās.

**** Smišings – uzbrukumi, kas notiek, izmantojot ziņojumapmaiņas tehnoloģijas.

***** Fišings – krāpniecisku paziņojumu sūtīšana, radot iespaidu, ka tie nāk no uzticama avota.

Svarīgi!

Jaunākā krāpšanas tendence – viltus zvani no komunālo pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, kad personas tiek informētas par nepieciešamību nomainīt skaitītājus, pēc kā nereti tiek saņemts otrs zvans no policijas darbinieka, kas informē, ka zvanītāji bijuši krāpnieki un ir nepieciešams pasargāt vai deklarēt naudas līdzekļus.

Avots: Valsts policija

Krāpnieka profils

Vilto identitāti: uzdodas par uzticamu iestāžu pārstāvjiem.

Vilto tālruņa numurus: ir iespējams, ka ienākošajā zvanā redzi bankas tālruņa numuru. Atzvanīt nevarēsi, jo viltot var tikai to, kā numurs parādās ekrānā.

Izpēta upuri: ievāc informāciju par cilvēku (vārdu, uzvārdu, pat personas kodu), noskaidro, kuri vairāk uzticas internetā saņemtai informācijai.

Izvēlas sarunai nepiemērotu laiku: zvana, kad cilvēks būs aizņemts un nespēs pilnvērtīgi novērtēt sarunas ticamību.

Manipulē ar emocijām: var psiholoģiski ietekmēt, radīt satraukumu un steigu.

Krāpnieki izspēlē scenāriju, kas izraisa emocijas, interesi un vēlmi iesaistīties.

Uzstājīgi: bieži ir ļoti neatlaidīgi, agresīvi, uzbāzīgi, pat kļūst rupji un draud.

Mērķtiecīgi: uzkrāj informāciju par apkrāptajiem un izmanto to, lai uzbruktu atkārtoti, piedāvājot atgūt zaudēto naudu.

Visbiežāk slikti runā latviešu valodā: krāpnieciskus zvanus visbiežāk veic īpaši apmācīti cilvēki no NVS valstīm, kuri runā krievu valodā. Tomēr valodas apguve ir tikai laika jautājums.

Pieļauj gramatikas kļūdas un veido neloģiskas teikumu struktūras: teksti visbiežāk ir apstrādāti kādā mašīntulkošanas programmā.

Avots: neuzkeries.lv

Es domāju tā: vai kāds jūs ir mēģinājis apkrāpt?

Ivans, pavārs:

– Nē! Man neviens nav zvanījis, bet, ja zvanītu, zinu, ko darīt, – neatbildētu.

Benita, pensionāre:

– Manam vīram ir zvanījuši – numuros visādas valstis parādījās! Vienu reizi viņš krāpniekus pasūtīja krievu valodā pāris mājas tālāk. Teicu – ka nevajag ar viņiem runāt.

Kad es biju studentu nometnē Maskavā, man uz ielas izkrāpa 10 rubļus, tā bija liela nauda. Taču telefonkrāpnieki, par laimi, man nezvana. Kad atnāk spami, man telefons iedegas sarkans.

Skatos Youtube izglītojošos video, kur runā drošības eksperts, kurš pats bijis apkrāpts.

Gunta, pensionāre:

– Protams, ir! Svešus numurus es vispār neceļu. Man pirms diviem gadiem zvanīja, piedāvāja dāvanu 70 eiro apmērā. Vajadzēja nospiest tur, pateikt to. Nevajag ar viņiem saistīties!

Nāca arī ziņas uz Whatsapp, to es atslēdzu, palaikam ieslēdzu, bet nekas nav mainījies. Tur kaut kas tomēr nav kārtībā.

Andris, apsardzes darbinieks:

– Ir zvanīts, krievu valodā ziņoja, ka meita vai dēls jāglābj. Es šos gadījumus biju dzirdējis, tādēļ sarunu beidzu ātri.

Taču pavisam mazs viens solis līdz naudas zaudēšanai bija manai kolēģei, krievu valodā runājošai kundzei gados – zvanīja, ka meita izraisījusi avāriju un ir aizturēta. Viņa laimīgas sagadīšanās dēļ pēc sarunas ar krāpniekiem piezvanīja meitai un bija pārsteigta: “Tu jau esi ārā no apcietinājuma?”

Diāna, studente:

– Atbildēju nepazīstamam numuram, gaidīju kurjeru. Taču otrā galā sieviete apgalvoja, ka mana mamma cietusi avārijā un vajadzēs maksāt naudu. Mamma zvanīšanas brīdī man bija blakus.

Par šādiem gadījumiem biju dzirdējusi iepriekš. Arī ar vecākiem izrunājam drošības jautājumus un rīcību aizdomīgu zvanu gadījumos.