Jaunas akadēmiskās zināšanas, jauna pieredze, jauna vide — šie ir motīvi, kādēļ studijas ārzemēs izvēlas lielākā daļa to Latvijas studentu, kuri dodas 4—6 mēnešu ilgās studijās uz citām valstīm, izmantojot Eiropas Komisijas finansētās studiju apmaiņas programmas Erasmus dotās iespējas. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas (LPA) viesstudentes no Polijas un Lietuvas Dienai nosauc līdzīgus iemeslus, vēl vēlmi uzlabot svešvalodu zināšanas, iepazīt citas valsts kultūru un vēsturi. Šajā mācību gadā Liepājā no ārzemēm studēt ieradušās četrpadsmit studentes (arī divas meitenes no Rumānijas), savukārt 33 LPA studenti devušies studēt uz ārzemēm.

Pavisam ar Erasmus atbalstu šajā mācību gadā ārzemēs studē ap 800 studentu no Latvijas, savukārt Latvijas augstskolās ieradušies ap 400 ārzemju studentu, stāsta Akadēmisko programmu aģentūras programmas Erasmus vadītāja Dzintra Prikule. Dalībnieku skaits pieaug ik gadu, bet it sevišķi pieaug ārzemju studentu skaits, kuri ierodas Latvijā. Iepriekšējā mācību gadā uz ārzemēm mācīties devās 681 Latvijas students, bet uz Latviju atbrauca 248. Pieaug arī iesaistīto augstskolu skaits un paplašinās valstu loks, uz kurām iespējams doties studēt.

Eksāmeni būs Liepājā

Ieva Kaluaitīte, Reda Galinskaite un Giedre Šikšnaite nāk no Klaipēdas universitātes. Liepājā meitenes pavadīs visu semestri. Viņas ir lietuviešu valodas filoloģijas 2.kursa studentes, bet šeit mācās latviešu valodu, jau “visu saprot” latviski, un arī pašas runā latviski pavisam labi. Vasaras sākumā viņas kārtos eksāmenus latviski — piemēram, Latvijas vēsturē, leksikoloģijā, rakstiskajā valodā, ārzemju literatūrā. Lielākā daļa studentu, kas studē Erasmus programmā, izmanto Eiropas kredītpunktu pārnešanas sistēmu un studiju laiks netiek zaudēts. “Latviešu valoda mums ir vajadzīga, šeit ir laba prakse. Lietuvā mūsu studijās latviešu valoda ir otrā valoda,” stāsta Reda. Viņām Liepāja ir ļoti tuvas ārzemes — faktiski ir tikai stundas brauciens līdz Klaipēdai.

Savukārt polietes Eva Siemione, Aleksandra Szumaza un Emīlija Stacmarska no Elblongas universitātes studē angļu valodu. Eva saka, esot interesanti uzzināt, kā angļu valodu māca Latvijā. “Iegūstu citādus skatpunktus, studēt ir ļoti interesanti. Mums ir arī prakse skolā,” stāsta Eva. Viņai interesējot Austrumeiropas valstis — Krievija, Ukraina, tagad arī Latvija. Poļu studentes pavadīs Liepājā pavisam četrus mēnešus. Bez Evas, Aleksandras un Emīlijas LPA pašlaik mācās arī trīs vācu valodas studentes no Elblongas. Aleksandra teic, ka viņu uz Liepāju pamudinājuši doties tie studenti, kuri te mācījušies iepriekšējā gadā, “viņi teica, ka būs laba izvēle”.

Iepazīt kaimiņus

“Izvēlējos studēt Latvijā, jo šī ir kaimiņzeme, bet nekad nebiju šeit bijusi,” Šauļu universitātes sabiedrisko attiecību studente Simona Minevičiūte piebilst, “ir jauki redzēt kaimiņus, šejienes cilvēkus, pārbaudīt, kā darbojas manas angļu valodas zināšanas — un dzīve pie jūras arī ir brīnišķīga.” Viņas studijas Liepājā notiek angļu valodā, tāpat kā svešvalodu studentēm. Latviešu valodu viņas tikai tagad sāks apgūt.

Pašām sava programma

Meitenes apgalvo, ka pasniedzēji Liepājā ir “ļoti jauki un atsaucīgi”, lekciju maz, ir daudz brīva laika, studēt šeit ir viegli un pat “ļoti viegli”, kā saka Simonas kursabiedrene Neringa Kaminskaite. Pašlaik Neringai ar Simonu ir tikai četras lekcijas nedēļā, Neringa gaidījusi, ka būs grūtāk.

Pirms došanās uz ārzemju augstskolu, katrs students kopīgi ar savu pasniedzēju sastāda plānu — ko tieši viņam būtu vēlams apgūt, kas nepieciešams, tad programmu saskaņo ar augstskolu, kura studentus uzņems, stāsta LPA ārzemju sakaru daļas vadītāja, Erasmus programmas koordinatore Agita Kaņepe. Ne viss ir iespējams. Ne visi pasniedzēji var lasīt lekcijas angļu valodā, ne vienmēr varbūt blakus kāds, kurš pārtulko. Ārzemju studenti netiek automātiski iekļauti kādā kursā — dažas lekcijas viņiem tiek lasītas atsevišķi, dažas notiek kopā ar pirmā kursa, citas — ar trešā kursa studentiem.

Latvieši ir noslēgti

Studentes uzskata, ka viņu pavadītais laiks LPA būs vērtīgs. Viņām esot diezgan daudz patstāvīgā darba — jāraksta referāti. Bet pietiekami daudz laika iznākot arī izklaidēm klubos un Liepājas iepazīšanai. Jautātas par dzīvi kopmītnēs, meitenes sāk smieties, un Eva īsi saka: “Izdzīvot var. Arvien labāk un labāk.” Ieva un Giedra pārsteigtas, ka kopmītņu dzīve ir tik klusa, “domājām, būs ballītes, bet varbūt mēs nezinām, kur tās notiek”. Simona brīnās, ka latviešu studenti maz sarunājas ar viesstudentiem. “Mūsu universitātē ārzemju studentiem tiek pievērsta ļoti liela uzmanība, visi par viņiem rūpējas, aicina uz sarīkojumiem un ballītēm. Šeit esam svešas, neviens ar mums negrib sarunāties. Šauļos studenti ir daudz draudzīgāki,” Simona saka. Viņas ir ļoti priecīgas, jo atradušas studentus, kas prot lietuviešu valodu. Bet klaipēdietēm ir vieglāk, stāsta Ieva: “Latviešu studentiem īpaši patīk, ka mēs runājam latviski. Sākumā arī mums šķita, ka viņi ir nedraudzīgi, bet varbūt latviešu studenti vienkārši ir noslēgtāki.”

Pretendentu netrūkst

Lai piedalītos apmaiņas programmā, jābūt sekmīgam, vismaz 2.kursa studentam un jāpārzina kāda svešvaloda, stāsta A.Kaņepe. Studenti saņem Eiropas Komisijas un savas valsts maksātu stipendiju, kopā tā nedrīkst būt mazāka par 200 eiro, bet atkarībā no izvēlētās valsts var sasniegt pat 800 eiro mēnesī, teic Dz.Prikule. Piemēram, klaipēdietes Liepājā saņem 400 eiro stipendiju, “ļoti labu”, meitenes saka. Erasmus iespēju izmantot gribot daudzi. Lai izvēlētos labākos pretendentus, LPA iepriekš saviem studentiem rīko intervijas svešvalodā. LPA, kas Erasmus programmā piedalās no 1999.gada, noslēgusi sadarbības līgumus ar 26 augstskolām no 14 valstīm, izmantota iespēja studēt tajās visās — arī Grieķijā, Turcijā, Īrijā un Portugālē. Šajā mācību gadā Erasmus programmā piedalās 29 Latvijas augstskolas, bet nākamajam gadam pieteikušās jau 34. “Studijas ārzemju augstskolā vienmēr būs labs ieraksts CV,” uzskata A.Kaņepe. Pērn Erasmus dalībnieki — Latvijas studenti — atzinuši, ka labākie ieguvumi ir zināšanas, pieredze, svešvalodas, kultūras vides, jauku un interesantu cilvēku iepazīšana.

Programma Erasmus

Programmas Erasmus mērķi
– Dot augstskolām iespēju attīstīties
– Mācību spēkiem dalīties pieredzē
– Nodrošināt studentu apmaiņu starp valstīm

Avots: www.apa.lv, Akadēmisko programmu aģentūra

Nora Driķe,
“Diena”