Turklāt dome lūgs Saeimu vispirms izvērtēt un publiskot rezultātus par iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas posmu, kurā šā gada 1. jūlijā sāka darboties daudzi jaunie novadi, arī no astoņiem mazākiem salipinātais Dienvidkurzemes novads.

Pēc tam, kad šāds izvērtējums būs noticis, Liepāja viedokli par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu pārskatīs – izriet no deputātu pieņemtā lēmuma.

Dienvidkurzemes novadā reforma nav pat vēl pabeigta, jaunā pašvaldība nav pat vēl īsti izveidota, tajā nav radītas jaunās institūcijas – domes sēdē, deputātiem skaidrojot domes lēmumprojektu, uzsvēra pilsētas Juridiskās daļas vadītāja Dace Arāja. ”Šādu tiesību normu sasteigta pieņemšana var novest pie iedzīvotāju interešu būtiska aizskāruma, radot tiem papildu finansiālu un birokrātisku slogu,” domes nostāju rāda Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas sūtītais preses ziņojums.

Saeima pirms nedēļas konceptuāli atbalstījusi grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz no 2025. gada valstspilsētas Daugavpili, Jelgavu, Liepāju, Rēzekni un Ventspili apvienot ar to kaimiņu novadiem.

Liepājas dome pievērš uzmanību arī tam, ka Saeima, izdarot grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, noteica, ka Ministru kabinetam reizi četros gados, sākot ar 2022. gadu, līdz 1. maijam jāiesniedz Saeimai ziņojums par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā un ziņojumā jāvērtē arī reformas ieguvumi un zaudējumi.

Taču domes sēdē deputātu nostāja nebija pilnīgi vienāda. Dace Bluķe pārējo kolēģu viedokli nevarēja pieņemt, jo citādi nostātos pret savas partijas un savu partiju apvienības viedokli un pret pašas pirmsvēlēšanu programmu. Pretēji domes vairākumam viņa pauda –

”vienmēr varēsim teikt, ka ir kaut kas jāizvērtē. Bija jāapvienojas jau 2019. gadā”, abas pašvaldības jau savā starpā ir tik ļoti vienotas kā sirds un asinsrite, viņa salīdzināja.

Savukārt Jānis Vilnītis uzsvēra, ka piekrīt – Liepājai ar novadu būtu jāapvienojas, taču to nevar darīt, neizvērtējot, kā klājas Dienvidkurzemei. Turklāt pašreiz nav arī skaidrs, kāds varētu būt apvienošanās finansiālais segums, un visbeidzot, viņš īpaši uzsvēra – par apvienošanos jājautā liepājnieku viedoklis.

Liepājas domes viedoklis ir pieņemts ar 13 balsīm par, vienu pret. Piecpadsmitā balss – daktere un deputāte Helēna Geriloviča domes sēdē nepiedalījās attaisnotu iemeslu dēļ.

Domes sēdes videoierakstā gan bija redzami tikai 12 deputāti, Liepājas partijas pārstāvji Edvīns Striks un Vilnis Vitkovskis bija izslēguši savas videokameras, skaidroja domes priekšsēdētāja padomnieks Andrejs Rjabcevs.

Tik steidzami domes lēmums bija jāpieņem tādēļ, ka to līdz ceturtdienai lūgusi izteikt Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija.