Aizvadītajā piektdienā, 23.aprīlī, zinātniski tehnoloģiskajā konferencē “Zinātne un tehnoloģija – solis nākotnē” Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors Vladimirs Dreimanis klātesošajiem pastāstīja, ka netālu no Liepājas jūras dzelmē atdusas ar lādiņiem piepildīts kuģis.

Savā pētījumā “Logistics in Demining or Demining is about logistic”  V. Ddreimanis pievērsis uzmanību faktam, ka pastāv divi sprādzienbīstamu priekšmetu  neitralizēšanas etapi: pasīvais un aktīvais. Pirmais ir saistīts ar to, ka tiek ievākta un apkopota informācija, kā arī izstrādāts lādiņu neitralizācijas plāns, bet otrais solis jau esot pārejā pie plāna tiešas īstenošanas. Gadījumos, kad   spridzekļi  atrodas kādā ūdenstilpē, speciālie dienesti  tos likvidē uzspridzinot. Ja tuvumā atrodas biezi apdzīvotas vietas, tās iemītniekus pirms eksplozijas evakuē. Tomēr uzdevums neitralizēt netālu no Liepājas jūras dzelmē dusošo kuģi, kā uzkata speciālists, ir īpaši sarežģīts. Pirmkārt tāpēc, ka pagaidām vēl nav izdevies noskaidrot, cik daudz lādiņu atrodas nogrimušajā kuģī, kā arī to, cik liela ir to bīstamība. Otrkārt, Liepājas iedzīvotāju skaits ir tik liels, ka visus liepājniekus evakuēt nav iespējams. Šo iemeslu dēļ kuģis joprojām  atrodas neaizskarts jūras dzelmē.

Par šo grimekli, kas dzelmē atrodas kopš Otrā pasaules kara laikiem un kura atrašanās vieta  ar mazu punktiņu esot bijusi  iezīmēta arī padomju Bruņoto spēku kartēs, ir informēts arī bijušais zemūdens darbu firmas “Oprons shipping” prezidents Vladimirs Daņiļecs. Viņa uzņēmuma ūdenslīdēji bija vieni no pirmajiem, kas nolaidās dzelmē aiz Liepājas ostas Ziemeļu mola un apsekoja Hidrogrāfijas dienesta vīru atklāto un  lādiņiem piepildīto grimekli, uzfilmēja to, kā arī informēja par saviem novērojumiem pašvaldību un speciālistus. Tas veikts 2000.gadā. Kā pastāstīja V. Daņiļecs, dzelmē atrodas aptuveni 500 līdz 600 tonnu spridzekļu. Nacionālo bruņoto spēku speciālisti ir paņēmuši dažus lādiņus no grimekļa, nogādājuši tos poligonā un uzspridzinājuši. Tas liecinot, ka tie joprojām ir sprādzienbīstami. V. Daņiļecs aprēķinājis, ka eksplodējot tādam lādiņu daudzumam, sagrautas varētu tikt aptuveni divas trešdaļas no Ziemeļu mola.