Ilze Ozoliņa, Ligita Kupčus-Apēna
"Kurzemes Vārds"
Nav neviena, ko sildīt
“Biznesa slēgšana” – ar tik skaļu paziņojumu klubs “Fontaine Palace” decembra sākumā pavēstīja, ka turpmākos mēnešus līdz pavasarim izklaides vieta trīs nedēļas dienas – pirmdienās, otrdienās un trešdienās – būs slēgta.
Iemesls – ienākumi esot sarukuši līdz “viszemākajam līmenim”.
Vienā no otrdienām kopējie “Fontaine Palace” ieņēmumi bijuši vien 17 eiro.
Decembra sākumā mūziķis un uzņēmējs Luijs Fonteins izziņoja, ka uz ziemu durvis slēdz arī pērn pavasarī atklātais pludmales restorāns “Mermaid Liepāja”.
“Skumji pavēstīt, ka pēc apkures sistēmas ierīkošanas šeit nav neviena, ko sildīt,” sacīts paziņojumā.
Ja kādam par to ir sūdzības, uzņēmējs rosina sazināties ar “nodokļu ministri”, mudinot viņu “tos [nodokļus] samazināt”.
Nobaudīt maltīti, kādu dzērienu vai vismaz patverties no vēja šobrīd nevar arī pludmales kafejnīcā “7. līnija” – tā līdz pavasarim ir slēgta, pārliecinājās “Kurzemes Vārds”.
Tumši logi ir arī “Red Sun Buffet”. Tās līdzīpašnieks Mareks Alberts norāda, ka jau vairākus pēdējos gadus klusajā sezonā apmeklētājus neuzņem.
“Līdz kovidam mēs bijām atvērti arī ziemā,”
viņš atceras.
Kafejnīca būvēta pamatīgi, ar mērķi, lai spētu izturēt laikapstākļus cauru gadu, bet pandēmija līdzšinējā darbībā ieviesa korekcijas.
Lai arī striktas mājsēdes jau kādu laiku nav, pie vecās kārtības uzņēmējs neatgriezīsies. “Strādāt klusajā sezonā mums nav izdevīgi,” viņš skaidro, kādēļ ņem piecu mēnešu pauzi.
“Pārsvarā klusā sezona Liepājā ir deviņus mēnešus.
Pagājušā gada laikapstākļi bija pateicīgi, un vasara sanāca piecus mēnešus. Bet, vai tā būs vēl kādreiz, nevar zināt.”
Kafejnīca pludmalē ir slēgta kopš septembra beigām. Pagaidām plānots, ka tā atkal vērs durvis martā.
M. Alberts stāsta, ka jau tagad par jauno, 16., sezonu tiek domāts un atsvaidzinātas iekštelpas. Viens no būtiskiem iemesliem, kādēļ izvēle ir nestrādāt, saistīta ar darbaspēku.
M. Alberts: “30 procenti no manas komandas ir ukraiņi. Viņi ziemā brauc atpakaļ uz dzimteni. Vēl daļa ir studentu, kas savukārt dodas uz Rīgu. Kad sākas brīvlaiks, viņi atgriežas un atsāk strādāt,” specifiku, ar ko nākas rēķināties iezīmē uzņēmējs.
Slēgts ir arī “Red Sun Buffet” kafijas kioskiņš Liepu un Peldu ielas stūrī. “Jo ir ļoti liels klusums,” skaidro M. Alberts, turklāt konkurenci parkā sastāda pašapkalpošanās kafijas aparāti, kas saradušies lielā skaitā. Līdz ar to bizness nesezonā nav izdevīgs.
Darbinieki, kuri paliek, tiek pārvirzīti uz Olimpiskā centra spa zonu, kur “Red Sun Buffet” ir savs “Tropical Bar”.
Vaicāts par risinājumiem, kas varētu atvilināt apmeklētājus uz parku un pludmali nesezonā, M. Alberts teic, ka ir par to domājis.
Tādas vietas kā Liepāja gan nekur citur pasaulē nav, līdz ar to piemēra, no kā ņemt pieredzi, nav.
“Varbūt risinājums būs spa viesnīca, kura gan vēl nav sākta būvēt. Mēs to gaidām. Piemēram, Jūrmalā ziemas sezonā aktīvi apmeklē spa centrus. Taču tādas veiksmes receptes jau nav, ja neko krasi nemaina.
Varbūt kultūras galvaspilsētas statuss ar lieliem, skaļiem pasākumiem tieši nesezonā kaut ko atrisinās. Bet es neesmu dzirdējis, ka tieši tas, lai aktivizētu kluso sezonu, būtu mērķis.”
Grib arī paši atpūsties
2. janvārī par došanos ziemas atpūtā paziņoja bārs/restorāns “Siil”, kas darbojas Roņu ielas galā. Tas sola atgriezties pavasarī un pārsteigt ar jauniem piedāvājumiem.
Zemais cilvēku apmeklējums, lokācija – jo tālāk no centra, jo nesezonā niecīgāka cilvēku plūsma – un pagājušās ziemas pieredze – iemeslus, kādēļ restorāns “Siil” pēc gadumijas savas durvis uz laiku slēdzis, uzskaita SIA “Host Group Seal Street” valdes loceklis Raivis Kurgans.
“Ziemā Liepājā daudz aktīvāk tiek apmeklēts teātris un koncertzāle “Lielais dzintars”, attiecīgi daudz vairāk cilvēku koncentrējas pilsētas centrā,”
viņš saka, skaidrojot, ka, ņemot vērā visus maksājumus (siltums, elektrība u.c.) un zemo apmeklējumu, uzņēmuma budžetā restorāna slēgšana uz dažiem mēnešiem iesitīs mazāku robu, nekā ja ēstuve šajā laikā būtu atvērta.
Pilnībā darbu nesezonā “Siil” gan nav pārtraucis – restorāns pieņem rezervācijas un turpina apkalpot privātus pasākumus.
Jūrmalas parka kafejnīcas “Papus” komanda brīvdienās devusies no 6. līdz 23. janvārim. Ēstuves īpašnieks Juris Rudzītis pastāsta, ka šī ēstuve uz laiku tiek slēgta katru gadu janvārī.
“Šis laiks ir klusāks, tāpēc arī pēc kārtīgi nostrādātā decembra janvārī dodamies atpūsties, jo vasarā to darīt nevaram.”
Ziemā Jūrmalas parkā apmeklētāju ir mazāk nekā citos gadalaikos, lielāka rosība esot tikai nedēļas nogalēs vai dienās, kad laikapstākļi lutina.
Aktīvā sezona sākot iešūpoties aprīļa beigās ap Lieldienām. “Sezonalitāti jūtam, tāpēc arī ziemā un agrā pavasarī esam atvērti nedēļas nogalēs un, tikai sākot ap jūnija vidu, sākam strādāt katru dienu līdz septembra sākumam,” skaidro J. Rudzītis.
Viņš atzīmē, ka “Papus” ir ģimenes uzņēmums un ģimenei jāatrod laiks arī atpūtai. Un, tā kā kafejnīcas kolektīvs ir salīdzinoši mazs, uzņēmumam neesot cilvēku, kas varētu aizvietot tos, kas dodas atvaļinājumā.
Kāds gaida, kāds – ne
Otrdien priekšpusdienā “Kurzemes Vārds” Jūrmalas parkā un pludmalē sastaptajiem cilvēkiem jautāja, kā vērtē šeit valdošo mieru un klusumu, vai tas nav pārāk nospiedošs.
Senioru pāris Aina un Vilarts šo pilsētas daļu apmeklē teju katru dienu, vien dažkārt aizbraucot uz Bernātiem. Ainas kundze ir aktīva nūjotāja, un pludmale tam ir ļoti piemērota vieta.
“Vajag vaļā ne tikai kafejnīcas, bet arī tualetes,”
viņa norādīja, iezīmējot šā brīža situāciju pie jūras. “Tomēr cilvēki te staigā. Tagad – gribi vai negribi, bet uz krūmiem jāiet.”
Ainas kundze pastaigas laikā labprāt kādā kafejnīcā iedzertu kafiju vai tēju. “Ja kāda darbotos, es savu reizi ieietu. Bet nu cenas ir traki augstas.”
Pludmalē uzrunātais pensionārs Armands ir pilnīgi pretējās domās: “Man nekā nepietrūkst! Te jau kā tādā iebraucamajā sētā!”
Viņš ir pikts, ka jūrmala ir piegružota, un vedina laikrakstu paskatīt, kas notiek pie mola. Cik tur daudz esot atkritumu, arī būvgružu.
Vīrietis nevienu no kafejnīcām pludmalē nekad nav apmeklējis un neplāno to darīt. “Labāk ir bez tām!” viņš pauda.
Uz veloceliņa netālu no tā sauktā Vēja mātes pieminekļa pastaigājās Renārs ar suņu puiku Rodžeru.
“Nav jau cilvēku. Nav ne tūristu, nekā. Vietējie droši vien strādā. Kurš tad staigās pa tām kafejnīcām?
Ja būs tūristi, tad būs arī kafejnīcas. Ja nav, tad laikam nav, ar ko piesaistīt,” situāciju saprotoši pieņem vīrietis.
“Kafiju es padzeru mājās, man ir pašam savs aparāts.” Arī nekādu našķīti nevajag, jo “esmu pieticīgs”.
Jūrmalas parku Renārs apmeklē regulāri, ved šurp “izklaidēties” savu sunīti, bet pats – paelpot svaigu gaisu.
Renalda ar mazdēliņu Kurtu Marko skumst pēc kņadas, kas šeit valda vasarā. “Klusuma ir mazliet par daudz,” smaidot atzina Renalda.
“Tagad viss ir ciet, nav, kur apsēsties, dabā arī viss ir pelēks…”
Kad abi vasarā devušies pastaigā uz jūriņu, šad un tad iegājuši pludmales kafejnīcās un dzēruši kakao. “Pavadījām labi laiku!” atcerējās vecmāmiņa.
“Vasara šeit vispār ir skaista! Gaidām, kad atkal iestāsies pavasaris, būs labāki laikapstākļi un vieta atdzīvosies.”
Savukārt Marta stāsta, ka īrē telpas netālu no bāra/restorāna “Siil” un par ēstuves došanos ziemas miegā nedaudz skumst.
“Ciemošanās “Siil” bija kā foršs darbdienas noslēgums, reizēm iesākums. Tas bija gandrīz regulārais apciemojums pusdienas pauzē pēc kafijas vai pēc garas dienas – gardās pusdienās. Man tas bija īpaši ērti, jo vajadzēja tikai ielai pārskriet pāri. Izveidojās arī sadarbība, tāpēc šī telpa Liepājā man ir īpaši mīļa.”
Līdz ar “Siil” aiziešanu ziemas atpūtā rajonā vairs nekā nav, vērtē sieviete. “Viss ir tukšs, kluss. Ziemas laikā, kad nav sniega, apkārtne pavisam drūma. Un “Siil” aizvēršanās drūmo noskaņu paspilgtina.
Bet man ļoti patīk šis rajons, patīk, kā tas attīstās. Redzu, ka bieži nāk staigāt ar ģimenēm, suņiem.
Esmu ievērojusi onkuli, kurš staigā ar vārnām, tās pa ceļam barojot. Gribas domāt, ka ne jau sezonā ir problēma, jo rudens un ziema ir un būs. Kā mainīt kopējo noskaņojumu šai tumšajā laikā, nespēju sev galvā noformulēt.”
Seko viesu pieplūdumam
Liepāja vienmēr bijusi izteikti sezonāls galamērķis, apliecina Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) vadītāja Sintija Pusaudze.
Tādējādi LRTIB jau vairākus gadus strādā tikai uz klusās sezonas pārdošanu, vasaras mēnešus mārketinga aktivitātēs pat neiekļaujot.
“Pateicoties kultūras un sporta notikumu vietām, ir izdevies šo sezonu pagarināt, bet tomēr jāņem vērā, ka ir daži mēneši, kad ikgadēji viesu pieplūdums ir mazāks.
Un Liepājas tūrisma uzņēmēji nolemj pakalpojumu nesniegt vai sniegt daļēji.
Ēdināšanas jomā, piemēram, apkalpojot korporatīvus pasākumus un banketus lielākām privātām grupām, tādējādi samazinot izmaksas, kas ļauj atvērties un strādāt laika periodos, kad viesu pieplūdums pilsētā ir intensīvāks,” stāsta S. Pusaudze.
Statistika gan vēsta, ka ir vērojamas izmaiņas pagājušā gada mēnešos. Janvārī, kas ir bijis izteikti kluss citos gados, un oktobrī ārvalstu viesu pieaugums ir mērojams dažos desmitos procentu vairāk nekā 2023. gadā.
Kopaina tūristu statistikā atklāsies februāra beigās, kad tiks saņemti dati no Centrālās statistikas pārvaldes.
Kultūra ir pievienotā vērtība
Irita Kalēja, kultūrvietas “Pegaza pagalms” īpašniece
– Kā “Pegaza pagalmā” patlaban ir ar apmeklētājiem?
– Ja vasaras sezonā esam atvērti neatkarīgi no tā, vai ir pasākums vai nav, tad rudens, ziemas un pavasara sezonā mēs esam vaļā tikai pasākumu laikā.
Jo, tāpat kā pludmales kafejnīcām, mums nav rentabli turēt vaļā, piemēram, bāru, ja ienāk 2–3 cilvēki. Ir dienas, kad neienāk neviens. Tādā ziņā
mēs visi esam vienādā situācijā.
Ar vairākiem uzņēmējiem esmu runājusi, ka kultūra šajā brīdī ir pievienotā vērtība, ar ko mēs atkal pievilinām apmeklētājus. Veidojot dažādu saturu, mēs apmeklētājus tomēr dabūjam.
Tas, ka ir vienkārši vaļā vārti, biznesam neko īsti nedod. Cilvēki ienāk apskatīt pagalmu kā ekskursijā, bet tālāk, iekšā telpās, nedodas.
– Pastāstiet par radošo pusi, kā mēģināt ieinteresēt.
– “Pegaza pagalmā” notiekošo varētu dalīt divās daļās: mūsu pašu radītie un organizētie pasākumi, un tie, kuri ir ienākošo producentu, organizatoru rīkotie.
Mēs ļoti daudz šobrīd strādājam uz privātajiem pasākumiem – dodam telpas nomā, jo interese ir stipri pieaugusi.
Zem vārdu salikuma “privātie pasākumi” ir dzimšanas dienas ballītes, uzņēmumu korporatīvie pasākumi, arī kolektīvu saliedēšanas pasākumi. 40–50 cilvēki mūsu viesistabā jūtas ļoti komfortabli.
Vasaras sezonā mēs izvērtējam, vai ir rentabli dot telpas privātam īrniekam, bet ziemas sezonā tas noteikti atmaksājas, un mēs to arī darām.
Par mūsu pašu radīto saturu – skatāmies, lai viena mēneša ietvarā mūzikas žanri būtu līdzsvarā, lai, piemēram, džeza nav vairāk kā popmūzikas utt.
Tad noteikti ir kāds notikums ar lielākiem vārdiem – koncerts vai pasākums ar Latvijā atpazīstamiem cilvēkiem, uz kuru būtu interese atnākt.
Ir arī dažādi izklaides, atpūtas pasākumi, piemēram, viktorīnas, danču vakars, meistarklases. Piedāvājumā ir dažāds saturs, lai cilvēkiem ir interesanti un lai viņi gribētu nākt.
– Citu pašvaldību tūrisma jomā strādājošie ir norādījuši, ka Liepājā var atrast veidus, kā izlīdzināt sezonalitāti. Jāliek lietā tikai savs radošums un inovatīvā domāšana. Vai tam piekrītat?
– Absolūti, jo arī mēs, “Pegaza pagalma” komanda, nākam kopā, domājam, radām idejas, ko mēs varētu piedāvāt, ar ko apmeklētāju pievilināt.
Ir jāmēģina no sevis izspiest arī jaunas idejas.
Jā, ir idejas, kuras iedzīvojas, ir idejas, kuras ne. Bet arī tā ir pieredze.
Domājot par sezonalitātes izlīdzināšanu, pilsētai nebūtu jāpārklāj tās funkcijas, ko dara uzņēmēji. Citādi sanāks, ka viens ar otru konkurējam.
Pilsētā ir pietiekami daudz kultūrvietu, kas, manuprāt, arī šajā lauciņā veiksmīgi darbojas. Līdz ar to pašvaldība var domāt par citiem aspektiem, kas tūristiem ir svarīgi.
Uzziņai
Liepājas magnēti:
- jūra un pludmale (v*);
- kultūra (z*);
- sports (v un z);
- darījumu un pasākumu tūrisms (z);
- Karosta (v);
- gastronomija (z);
- kurortoloģija (z).
*v – vasara
*z – ziema
Avots: LRTIB mājaslapa
Statistika
Naktsmītnēs nakšņojošo tūristu skaits pa mēnešiem 2023. gadā:
- janvāris – 4907;
- februāris – 6362;
- marts – 7702;
- aprīlis – 7411;
- maijs – 10533;
- jūnijs – 11947;
- jūlijs – 19446;
- augusts – 15935;
- septembris – 7839;
- oktobris – 7011;
- novembris – 5896;
- decembris – 7725.
Avots: LRTIB
Es domāju tā: Kā ziemā izklaidējaties ārpus mājām?
Marina Samilova – strādā:
– Eju garās pastaigās ar suni. Ārpus pilsētas gar jūru, pa mežu, arī, protams, pa pilsētu. Kad gribas kulturālas izklaides, ar ģimeni aizejam uz kino vai kādu koncertu.
Kafejnīcas, restorānus apmeklējam reti. Parasti, ja plānota tikšanās ar draugiem. Zinu, ka Rīgas Jūrmalā daudzas kafejnīcas ziemā slēdz, jo nav sezonas, nav cilvēku.
Sabīne Čirkše – fitnesa trenere:
– Esmu trenere, un man ir studija, kur vadu treniņus. Pirms neilga laika piedāvāju piedalīties mēnesi garā kopīgā izaicinājumā visām tām sievietēm, kuras to vēlējās. Proti, skaitām savus nostaigātos soļus, aktīvi pavadot laiku laukā un sacenšoties cita ar citu.
Pati dodos ātrās pastaigās rajonā, kurā dzīvoju, arī Jūrmalas parkā.
Ināra Lisova – horeogrāfe:
– Pirms dažām dienām atbraucu no Floridas un te ziemā neesmu daudz bijusi. Dzīvoju viena un arī tāpēc ārpus mājām daudz neizklaidējos. It sevišķi mitrumā un pelēkumā.
Floridā bija silts, spīdēja saule un izklaižu iespēju ļoti, ļoti daudz. It sevišķi bērniem. Pavadīju daudz laika ar mazbērniem, bijām pie okeāna.
Kristīne Austere – liepājniece:
– Izklaidējos visu laiku! Gan telpās, gan laukā. Mēdzu uzkāpt Sv. Trīsvienības katedrāles tornī, kas brīvi pieejams. Liepājnieki, kāpiet tajā tornī!
Mēdzu apmeklēt muzeju, koncertzāli. Bernātos, Liepājā pastaigājos gar jūru, pa mežu. Galvenais būt procesā, ceļā. Tas palīdz sakārtot domas, un es jūtos laimīga.
Aurika Feldmane – strādā teātrī:
– Drīz iešu uz koncertu, bet teātris ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Darbs ir izklaide, un izklaide ir darbs!
Tā kā mājās ir divi suņi, braucam regulārās pastaigās uz Karostas jūrmalu. Viņi dažreiz spiestā kārtā aizved pastaigā! Kad nebija suņu, nebija tādu pastaigu.