Liepājas mērs Gunārs Ansiņš feisbukā aicināja piedalīties aptaujā, lai uzzinātu, ko liepājnieki domā par dzīvi pilsētā un pašvaldības darbu.

Jānis Vilnītis rosina iedzīvotājus izteikt viedokli par pilsētas teritorijas sakopšanas un būvju uzturēšanas noteikumiem.

Savukārt citi naskāk sāk “meklēt blusas” vietvaras kažokā.

Iemesls nav tālu jāmeklē – nākamā gada jūnijā būs pašvaldību vēlēšanas. Tām sākušas gatavoties visu esošo domnieku pārstāvētās partijas.

Neveiksme – K. Zāles laukums

Atšķirībā no 14. Saeimas vēlēšanām, kurās Liepājas partija startēja kopā ar Latvijas Reģionu apvienību (biedrību “Liepājnieki”) un Latvijas Zaļo partiju, Liepājas domes vēlēšanās “Apvienotā saraksta” nebūs.

“To, ka Liepājas partija parlamenta vēlēšanās piedalījās no kopīgā “Apvienotā saraksta”, lielā mērā noteica tā brīža Latvijas politiskā situācija, kurā mēs nevarējām atļauties būt sadrumstaloti un vāji,” skaidro Liepājas partijas vadītājs Uldis Sesks.

Atbildot uz jautājumu par gatavošanos vēlēšanām, viņš pauž, ka šobrīd nevar runāt par kaut kādu aktīvu kampaņošanu.

“Bet es teiktu, ka šī “gatavošanās” nekad nav pārstājusi būt, jo esam liepājniekiem solījuši daudzus uzlabojumus pilsētas dzīvē, līdz ar to savos ikdienas lēmumos tiecamies uz to īstenošanu. Ar darbiem un lēmumiem, kurus vērtē paši liepājnieki.

Domāju, ka viss darbs domē, pašvaldībā, dažādās nozarēs ir vērsts uz sava solījuma turēšanu liepājniekiem.

Un tieši ar tik atbildīgu pozīciju raugāmies arī uz nākamajā gadā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.”

Viņš pats ikdienā ļoti daudz strādājot ar jaunu mājokļu attīstības projektiem, tūrisma attīstību, jaunu viesnīcu un SPA centru attīstību, tiekoties ar pilsētas uzņēmējiem, lielajiem ražotājiem, ostas uzņēmumu pārstāvjiem.

Tāpēc zinot, kas viņus nodarbina un kas tiek gaidīts no pilsētas, lai nodrošinātu attīstības projektu ātrāku realizāciju, jaunu darba vietu veidošanos, algu pieaugumu un ekonomiskās situācijas uzlabošanos.

Arī domes priekšsēdētājs G. Ansiņš regulāri tiekoties ar liepājniekiem, lai izzinātu aktuālās problēmas un prioritāri risināmos darbus.

“Tikko noslēdzās mēra rīkotā iedzīvotāju aptauja sociālajā tīklā “Facebook”. Tajā savu vērtējumu par norisēm pilsētā sniedza ap 1300 liepājnieku, un jāsaka, ka

visā visumā liepājnieki pamanījuši uzlabojumus pilsētā, bet, protams, darāmo darbu vēl ir ļoti daudz,”

pauž partijas vadītājs.

U. Sesks vērtē, ka G. Ansiņš sevi domes priekšsēdētāja amatā ir labi parādījis, bet Liepājas partijas statūti nosaka, ka pirms vēlēšanu sarakstu iesniegšanas par mēra kandidātu lemj kongresā.

Ar deputātu kandidātu sarakstu partija sabiedrību varētu iepazīstināt nākamā gada sākumā.

Beidzamo gadu laikā Liepājas partiju papildinājuši arī vairāki jauni biedri. Citi savukārt kaut kur pārcēlušies un lūguši sevi izslēgt no biedru reģistra, tāpat esot gadījumi, kad jāaptur darbība partijā profesionālu ierobežojumu dēļ. Taču kopumā biedru skaits “ir stabils, svārstības – nelielas”.

Cik sekmīgi Liepājas partija līdz šim pildījusi savu programmu – solījumus, kas doti pirms 2021. gada vēlēšanām?

U. Sesks: “Ja raugāmies pēc pašvaldības politiskajām vadlīnijām 2021.–2025. gadam, kas veidotas pēc visu politisko partiju priekšvēlēšanu solījumu programmām, tad es droši teiku, ka divas trešdaļas no darāmajiem darbiem ir jau paveiktas vai šobrīd atrodas procesā.

Man pašam ir milzīgs prieks, ka ir iedzīvināta grantēto ielu asfaltēšanas programma, kas bija liels izaicinājums.

Mēs šodien redzam, kā cita pēc citas tiek asfaltētas grantētās ielas gan Ezermalas rajonā, gan Zaļajā birzē, Ziemeļu priekšpilsētā, Karostā un citur. To liepājnieki prasīja jau sen, un pakāpeniski arī darām.

Vienlaikus, protams, ir arī kļūdas un neveiksmes, pie kurām es noteikti varu pieskaitīt ieilgušo sāgu ar K. Zāles laukuma labiekārtošanu. Tur risinājumi ir atkarīgi gan no pasūtītāja, gan no projektētājiem, gan būvnieka.

Kā 2023. gadā organizētā liepājnieku oficiālā aptauja, tā arī tikko internetā veiktā aptaujāšana rāda, ka ap divām trešdaļām liepājnieku ir apmierināti ar pašvaldības darbu un saredz uzlabojumus. Tas, manuprāt, ir daudz.” 

Ja kritizēs, tad pelnīti

Arī biedrība “Liepājnieki” sākusi vērtēt savu veikumu šajā domes sasaukumā, ieskicē darāmos darbus jaunai programmai un izvērtē kandidātus, kas varētu startēt nākamajās vēlēšanās, pastāsta biedrības vadītājs, deputāts Jānis Vilnītis.

Beidzamo gadu laikā biedrībai pievienojušies daudzi jauni biedri, tostarp arī gados jauni liepājnieki. Jau zināms, ka nākamgad vēlēšanās startēs visi pieci domē esošie “Liepājnieku” biedri.

Biedrības komanda lēmusi, ka mēra amata kandidāts būs J. Vilnītis, lai gan viņš pats cerējis uz jaunu kandidātu domes priekšsēdētāja amatam.

Taču aiz viņa sarakstā būšot ļoti spēcīgi kandidāti. Konkrētus vārdus deputāts gan pagaidām neatklāj.

“Manuprāt, šajā sasaukumā mums ir izdevies paveikt diezgan daudz,”

saka J. Vilnītis, norādot, ka atjaunota estrāde “Pūt, vējiņi!”, atklāts Hoijeres kundzes viesu nams, uzbūvēts jauns bērnudārzs “Liedags”, noslēdzies iepirkums par bērnudārza “Krikstītis” paplašināšanu, izpildīts solījums, ka Liepājā futbolu var spēlēt un trenēties visa gada garumā zem jumta, rekonstruēts stadiona “Daugava” skrejceļš un atjaunota vieglatlētikas zona, īstenoti vērienīgi ielu pārbūves darbi pilsētas centrā, sākta grantēto ielu asfaltēšana, par ko “lauzts daudz šķēpu un sisti puni”, un izdarīti vēl citi darbi.

“Joprojām mums ir liels un pamatīgs darbs darāms, lai Liepājā būtu jaunas dzīvojamās mājas. Jā, daži privātie investori kaut ko ir izdarījuši, tomēr lielu projektu, uz ko bijām cerējuši, diemžēl nav.

Piemēram, cerējām, ka privātais investors uzbūvēs lielu dzīvojamo namu pie tirdzniecības centra “XL Sala”, taču kaut kādu iemeslu dēļ tas projekts nevirzās.

Arī pašvaldības iecere veidot jaunu dzīvojamo rajonu Klaipēdas ielā neiet tik ātri, kā gribam,”

pauž J. Vilnītis.

Deputāts nešaubās, ka vēlētāji pašvaldībai atgādinās par problēmām ar K. Zāles laukuma rekonstrukciju.

“Tā kā esam koalīcijā, tad kopā ar saviem kolēģiem arī mēs esam pie vainas. Jūtos atbildīgs par to. Daudzas lietas varēja būt  labākas un efektīvākas. Un tas nav tikai K. Zāles laukums, arī Lielās ielas rekonstrukcijas stāsts ir smags.

Tāpat grantēto ielu pārbūvē ļoti kavējāmies ar projektu izstrādi. Ja mūs kāds kritizēs par šīm tēmām, tad tas būs pelnīti, jo darbs nav gājis tik gludi, kā vajadzētu.” 

Runājot par jauniem uzdevumiem, biedrības “Liepājnieki” mēra amata kandidāts min vairākas ambiciozas ieceres: sporta nozarē – pludmales volejbola un pludmales tenisa halles būvniecību, kultūrā – neskaitot “mūžīgo jautājumu par mūsdienīgu bibliotēku, kas vienkārši beidzot jāīsteno”, prioritāte būtu Liepājas teātra un Leļļu teātra darbinieku atalgojuma jautājuma atrisināšana, bet kā trešo mērķi deputāts min vēlmi tikt galā ar ietvju tīrīšanas ieilgušo jautājumu.

“Tas ir jāuzņemas pašvaldībai,” akcentē J. Vilnītis.

Lipskis, Butāns vai kāds cits

Vēlēšanām sākusi gatavoties arī Nacionālā apvienība (NA), kas plāno startēt pilnīgi visās 43 Latvijas pašvaldībās.

NA Liepājas nodaļas vadītājs, Saeimas deputāts Artūrs Butāns pastāsta, ka 20. septembrī NA plānota kopīga sanāksme deputātiem un biedriem no Kurzemes pašvaldībām, kur darba grupās un diskusijās uzmanība tiks pievērsta tieši startam pašvaldību vēlēšanās.

NA Liepājas biroja telpās drīzumā darba grupas sākšot Liepājas programmas izstrādi.

“Liepājā mēra kandidāta izvirzīšana vēl ir priekšā. Vai tas būs Lipskis, Butāns vai kāds cits, par to informēsim, tiklīdz būs pieņemts lēmums,”

viņš atzīmē.

A. Butāns stāsta, ka kopš laika, kad NA iekļuva SKDS aptaujas reitingu līderos, iedzīvotāju interese par iestāšanos šī politiskā spēka rindās palielinājusies, tostarp no liepājnieku un dienvidkurzemnieku puses.

“Uzvārdus saukt šobrīd būtu priekšlaicīgi, jo daļa vēl tikai iziet uzņemšanas kārtību, bet varu atklāt, ka tie ir cilvēki gan no privātā sektora, gan pašvaldību iestādēm.

Ir saglabāts esošais komandas kodols ar Liepājas domes deputātu Uldi Lipski un ekonomistu Ilgvaru Skrīveru, kura vadībā tapa iepriekšējā priekšvēlēšanu programma. Vēlēšanās noteikti startēs arī Saeimas deputāta pieredzi guvušais Normunds Dzintars.”

Nākamajā Liepājas domes sasaukumā NA vēlas turpināt īstenot savu virsmērķi – Liepāja ģimenēm –, aktualizējot gan bērnudārzu pieejamību, gan mājokļu fonda attīstīšanu.

“Noteikti būs arī civilās aizsardzības pilnveidošana. Uldim Lipskim pastiprināta interese būs par Eiropas Kultūras galvaspilsētas pasākumu sekmīgu norisi. Detalizētāk varēsim pastāstīt, kad būsim izstrādājuši programmu,” teic A. Butāns.

Jautāts, cik sekmīgi līdz šim NA pildījusi savu programmu Liepājā un Dienvidkurzemē, viņš uzskaita: “Vilciena Liepāja–Rīga satiksme katru dienu un veloceliņš Liepāja–Bernāti ir divas būtiskas lietas, ko sadarbībā ar NA ministriem izdevās īstenot.

Ne mazāk svarīga arī brīvpusdienu paplašināšana bērnudārzos un okupācijas “granātmetēja” demontāža kanālmalā. Pēc NA iniciatīvas, līdztekus Mātes dienai ieviesti arī Tēva dienas pasākumi.

Nav izdevies pārliecināt Liepājas domes vairākumu rast finansējumu, lai bērnu vecākiem katru mēnesi nebūtu jāmaksā par aukli vai privāto bērnudārzu,

ja pašvaldība nav spējusi nodrošināt bērnam vietu bērnudārzā. NA to rosinājusi katrā pašvaldības budžeta pieņemšanā, bet allaž šo priekšlikumu izkonkurējušas citas prioritātes.

Nav īstenojusies arī NA iecere par informatīvām kampaņām jauniešiem, lai ierobežotu mobingu jeb apcelšanu skolās.

Laikā, kad citviet tiek slēgtas skolas, būtiskākais, ka mums izdevās Dienvidkurzemē nosargāt un saglabāt mazo skolu tīklu, par ko politiski atbild vicemērs Andris Jankovskis, kura pārraudzībā ir izglītības un sporta jautājumi.

Rūpējoties par senioriem, daudz ieguldīts veselības un sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, feldšeru punktu skaits pat palielināts.

Pēc NA iniciatīvas daudz darīts arī kultūras nozarē, piemēram, iedibinot klasiskās mūzikas festivāla “Rimbenieks” tradīciju.

Daudz darāmā vēl ir autoceļu sakārtošanā, kam būs kopīgi jāatrod papildu līdzekļi nākotnē. Neesam spējuši apturēt valdības plānu samazināt finansējumu reģionālajiem autoceļiem, un tas skāris arī mūsu novadu, ir apturēta ceļa “Priekule–Skoda” atjaunošana, bet šis ceļš ir ļoti svarīgs pierobežas iedzīvotājiem.”

Pirmais un otrais numurs zināms

Liepājas domes vēlēšanās savu kandidātu sarakstu gatavo arī partija “Saskaņa”, kas 14. Saeimas vēlēšanās piedzīvoja fiasko.

Tā zaudējusi arī vienu no divām deputātēm Liepājas domē, proti, gadu pēc vēlēšanām par izstāšanos no “Saskaņas” paziņoja Ludmila Rjazanova.

Viņa saka, ka citam politiskam spēkam pagaidām nav pievienojusies un jautājums par kandidēšanu nākamajās vietvaras vēlēšanās vēl neesot izlemts.

Tikmēr atgriezties politikā nolēmis “Saskaņas” līderis Valērijs Agešins, kurš pēc neveiksmīgā starta 2022. gada Saeimas vēlēšanās strādā par vēstures un sociālo zinātņu skolotāju Liepājas Dzintara vidusskolā un ir lektors Baltijas Starptautiskās akadēmijas Liepājas filiālē. 

“Mēģinājums atgriezties prasa spēku. No vienas puses, tas ir ļoti liels izaicinājums un risks, jo tu vari zaudēt. Bet, no otras puses, ja neriskē, tad tu jau esi zaudētājs.

Tāpēc pieņēmu svarīgu un atbildīgu lēmumu, ka startēšu Liepājas domes vēlēšanās kā mēra amata kandidāts un būšu pirmais numurs “Saskaņas” sarakstā,” pastāsta V. Agešins, atklājot arī, ka otrais numurs sarakstā būs Liepājas domes deputātei Helēnai Gerilovičai.

Sarakstā būšot arī citi pilsētā labi pazīstami cilvēki “ar labu reputāciju un autoritāti sabiedrībā,” kuri strādā vadošos amatos un kuriem ir zināšanas, kas ļauj sekmīgi strādāt pašvaldībā.

Tie būšot gan “Saskaņas” vecbiedri, gan gados jauni cilvēki.

V. Agešins: “Vēlēšanām sākām gatavoties jau sen. Piemēram, man pēdējo divu gadu laikā bija unikāla iespēja uz visiem procesiem, kas notiek mūsu pilsētā, paskatīties no malas. Nebūdams deputāts, es dzīvoju reālu dzīvi un strādāju reālu darbu, turklāt divos darbos.

Un es ļoti labi redzu, ka ikdienas realitāte mūsu pilsētā diemžēl ir pretrunā ar Liepājas domes pārstāvju uzspēlēto optimismu.

Tas, ko Liepājā politiķi nepasaka, bieži vien ir svarīgāks par to, ko viņi pasaka. Viņi ar mums bieži runā par nebūtiskām lietām un griež lentītes. Tajā pašā laikā pilsētas tēvi kautrīgi klusē, ka Liepāja ieņem pirmo vietu apkures tarifa dārdzības ziņā.

Esmu neapmierināts arī ar, saudzīgi izsakoties, neskaidrībām ap K. Zāles laukumu. Es kā nodokļu maksātājs neesmu ar mieru maksāt dubulti par šo brāķi, un man vienalga, kurš beigās būs galvenais vainīgais.”

Viņš arī iezīmē galvenās problēmas, kuru risināšanu “Saskaņa” iekļaušot savā programmā: nepieciešams izveidot pašvaldības budžeta uzraudzības komisiju; ierosinājumi, par kuriem savākts vairāk nekā 1000 liepājnieku parakstu, jāskata domes sēdē; bērna piedzimšanas pabalsts jāpalielina no 300 uz 500 eiro; jāpalielina videonovērošnas kameru skaits pilsētā; pašvaldībai jānodrošina pilnvērtīgas piemaksas skolotājiem un pilnvērtīgas veselības apdrošināšanas polises pašvaldības darbiniekiem; jāpaplašina, nevis jāsašaurina brauktuves u.c. 

Plāno kopīgu sarakstu

“Gatavošanās pašvaldību vēlēšanām ir sākusies,” saka partijas “Kustība Par!” pārstāve, Liepājas domes deputāte Dace Bluķe. 

Liepājā šis politiskais spēks plāno veidot kopīgu sarakstu ar citām partijām. Jau notikušas sarunas ar “Jauno Vienotību”, iepriekš par to runāts arī ar “Progresīviem”, bet lēmums vēl neesot pieņemts.

D. Bluķe apliecina, ka arī viņa kandidēs Liepājas domes vēlēšanās, taču tas, kurš būs saraksta pirmais numurs, vēl nav izlemts.

“Ja partija mani akceptēs, tad būšu gatava, līdzīgi, kā tas bija iepriekšējās vēlēšanās,” viņa saka.

Arī “Kustība Par!” beidzamo gadu laikā esot piesaistījusi jaunus biedrus. “Neraugoties uz to, ka esam ārpus parlamenta partija un varbūt arī neesam tik aktīvi redzama,” uzsver D. Bluķe.

Cik daudz no tā, kas solīts iepriekš, šajā Liepājas domes sasaukumā izdevies panākt?

D. Bluķe: “Esot opozīcijā, ir grūti lietas ļoti ātri ietekmēt, tomēr bija daudz tādu punktu, kuros sakrita domas ar citām partijām. Šie jautājumi virzās, un diezgan daudzas lietas ir izdarītas.

Man laikam visvairāk žēl, ka nekustas uz priekšu iecere par mūsdienīgas bibliotēkas izveidi Liepājā, lai gan arī citām partijām tas bija dienaskārtībā.

Mēs redzam, ka labi īstenojas Jaunliepājas kanālmalas sakārtošanas un atvēršanas projekts, Tātad nevar teikt, ka nav ideju, kur ņemt finansējumu kaut kādām infrastruktūras lietām, bet acīmredzot bibliotēka pārējiem nav tik prioritāra. Ik pa laikam kāds par to parunā, bet tālāk nekas nenotiek.”

Bibliotēkas iecere varētu būt viens no galvenajiem jautājumiem, pie kura D. Bluķe ievēlēšanas gadījumā strādātu arī jaunajā Liepājas domes sasaukumā.

Savukārt pārējos uzdevumus noteiks kopā ar tiem politiskiem spēkiem, ar kuriem veidos sarakstu un priekšvēlēšanu programmu.

Uzziņai

Liepājas domes sastāvs:

> Liepājas partija – 6 mandāti (Gunārs Ansiņš, Uldis Sesks, Uldis Hmieļevskis, Helvijas Valcis, Vilnis Vitkovskis, Jānis Vozņesenskis);

> Biedrība “Liepājnieki” / LRA – 5 mandāti (Salvis Roga, Jānis Vilnītis, Kristers Krafts, Madara Lapsa, Modris Šveiduks); 

> “Saskaņa” – 2 mandāti (Helēna Geriloviča, Ludmila Rjazanova, kura no “Saskaņas” gan izstājusies);

> Apvienība “”Kustība Par!”, “Jaunā Vienotība”, “Progresīvie”” – 1 mandāts (Dace Bluķe);

> NA – 1 mandāts (Uldis Lipskis).

Es domāju tā: Vai Liepājas deputāti strādā čakli?

Vija Letinska – dunalcniece:

– Kad atbraucu un pilsētu novērtēju, tad pieņemu, ka deputāti darbojas pietiekami labi. Laiks ir visai sarežģīts. Arī par Dienvidkurzemes deputātiem man grūti tagad kaut ko pateikt, jo nu mēs visi esam palikti apakšā zem Grobiņas, visa pārvalde atkāpās uz turieni. Tagad mums pagasta pārvaldē praktiski ir tikai bibliotekāre, kurai var paziņot par nekārtībām.

Natālija Izofatova – liepājniece:

– Domāju, ka nē. Tāpēc ka daudz kā trūkst. Man kā ar insultu slimai krievu sievietei trīs reizes nācās kārtot latviešu valodas eksāmenu. Pietrūka 20 procentu, jo man trāpījās tēma par hokeju. Vēl man nepatīk, ka cenas aug. Bet patiesībā esmu pozitīvs cilvēks. Runājot par Liepāju, izskatās, ka šī ir vecu ļaužu pilsēta, jo jaunie brauc strādāt uz citām pilsētām, valstīm. Manas abas meitas arī aizbraukušas.

Tatjana Latarceva – pašnodarbinātā:

– Nevarēšu atbildēt, jo esmu no Ukrainas. Dzīvoju te jau divus gadus. Man patīk šī pilsēta, un man nav īpaši ar ko citu salīdzināt. Es kā cilvēks no trešās valsts neko negribu ne kritizēt, ne nosodīt.

Ludmila Šabanova – liepājniece:

– Nevarēšu pateikt, jo man nav informācijas par viņu darbu, pienākumiem. Pati to arī nemeklēju, jo ikdienā man tā nav vajadzīga. Deputātus nepazīstu, bet man ļoti patīk Liepājas mērs Ansiņš. Ļoti labs cilvēks. Vienu reizi viņš staigāja pa tirdziņu Rožu laukumā un sasveicinājāmies. Es sveicināju, un viņš atbildēja!

Zigrīda Roga – pensionāre:

– Es par viņiem itin neko nezinu. Vai viņi maz ko dara? Vienīgais labums, ka man atnes avīzi “Kurzemes Vārds” un tur kādu reizi kaut ko uzraksta. Laikam zinu, ka ir tāds vietnieks Roga, jo viņam tāds pats uzvārds kā man. Vēl zinu Ansiņu, Vilnīti, Sesku. Es taču Liepājā dzīvoju visu mūžu! Kad būs pašvaldību vēlēšanas, noteikti uz tām iešu.