LAP gan taisnojas, ka todien nebija iespējams steigšus norīkot citu autobusu pasažieru nogādāšanai galamērķī. Pārvadātājs esot darījis visu, kas bija tā spēkos, lai parūpētos par pasažieriem.

Liepājniece Rudīte, spītējot gadiem un kustību traucējumiem, ir sabiedriski aktīvs seniors. Viņa vada folkloras kopu. Rudenī, septembra sestdienā, viņa, izmantojot LAP pakalpojumu, devās uz kultūras pasākumu no Liepājas 30 kilometru attālajos Otaņķos.

“Kāds pusceļš bija nobraukts, kad salūza autobuss. Jau braucot ārā no Liepājas sākās. Ik pa brīdim tāds kā kaķa ņaudiens atskanēja. Domāju, ka kāds kaķi ved. Izrādās, tas bija sajūgs. Kad iespieda sajūgu, tas kauca. Autobuss brauca arvien lēnāk, beigās apstājās pavisam. Šoferis bija dusmīgs un teica:

“Viss, ejiet, kur un kā gribat! Man nav nekādas daļas par jums,” saka Rudīte.

Autobuss ar pasažieriem esot apstājies aptuveni pusceļā, patālu no pieturas. Šoferis esot atdevis naudu, bet Rudītei tas bija mazs mierinājums, cerēja, ka pārvadātājs parūpēsies par pasažieriem, norīkojot citu autobusu, bet tas nenotika.

“Tas bija netālu no Nīcas. Lauku cilvēki, braši būdami, uzreiz meta kājas pār pleciem un devās tālāk kājām, bet man nebija jābūt Nīcā, bija jābrauc vēl tālāk. Esmu ar kustību traucējumiem, man ir grūti ar nūjiņu aiziet. Man radās jautājums: kā tā var? Ja nopērk biļeti, [pārvadātājam] jābūt atbildīgam.

Zvanīju arī Liepājas autoostai, kas biļeti pārdeva. Tur atbildēja, ka autoostai nav nekādas daļas,”

stāsta Rudīte.

SIA “Autotransporta direkcija” (ATD) norāda, ka šādās situācijās pārvadātājam ir jārod alternatīva, kā pasažierus nogādāt galamērķī. Ja nav iespējams šteigšus noorganizēt citu transportlīdzekli no konkrētā pārvadātāja autoparka, pasažierus jāuzņem citam transportlīdzeklim, kas dodas konkrētajā maršrutā.