SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš uzsver, ka šis Latvijā ir unikāls projekts. Tā mērķis ir samazināt kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli.

“No 1994. gada līdz 2010. gadam SEZ pārvalde un Valsts iestādes finansējušas desmitiem ģeoekoloģisko pētījumu, lai sagatavotu Karostas kanāla attīrīšanas projektu. Lēmums par projekta I kārtas realizāciju tika pieņemts tikai 2012. gadā, un, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu, līdz 2015. gada 31. decembrim īstenots projekts “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana, I kārta”. Tā laikā no kanāla 78 hektāru platībā izcelts un utilizēts liela apjoma tehnogēnais piesārņojums (metāllūžņi, betona masīvi, koksne utt.), kā arī vispiesārņotākajā iecirknī 10 hektāru platībā izņemti aptuveni 60 000 kubikmetri piesārņoto nogulumu, kas deponēti īpaši aprīkotā deponēšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā,” atgādina SEZ pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana, II kārta” īstenos kopā ar Latvijas partneri biedrību “Baltijas krasti”, ar kuru šonedēļ SEZ pārvaldnieks parakstīja sadarbības līgumu, un Norvēģijas partneri “Norvēģijas ūdens pētījumu institūts”, ar kuru līgumu plānots parakstīt tuvākā mēneša laikā pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Vienlaikus pārvalde gatavo iepirkuma dokumentāciju, lai noskaidrotu saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu darbu veikšanai.

Projekta kopējās izmaksas ir 5,117 miljoni eiro, no tām 4,350 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Lai gan iecerētie darbi jāpaveic līdz 2023. gada 31. decembrim, J. Lapiņš spriež, ka lielāko daļu piesārņotās grunts varētu izsmelt jau nākamā gada būvniecības sezonā. Darbi noritēšot, nepārtraucot kuģu kustību Karostas kanālā, piesaistot zemes smēlēju. Atsevišķās vietās piesārņojums jāizņem no morēnas slāņa, līdz ar to būs nepieciešams arī racējs.

Militārās bāzes darbība atstājusi paliekošu ietekmi uz Karostas kanālu, kuru Helsinku komisija (HELCOM) iepriekš noteikusi par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām jeb “karsto punktu” Latvijā.

SEZ pārvaldnieks saka, ka piesārņojuma migrācija kanālā ir ļoti mainīga, līdz ar to viens no izaicinājumiem būs šīs piesārņotās dūņas “tvarstīt un noķert”.

“Nesaku, ka no Karostas kanāla izdosies izcelt katru piesārņojuma kilogramu, tomēr ar šī projekta realizāciju kanālā dzīve sāksies pilnīgi citā kvalitātē,” pauž J. Lapiņš, norādot, ka esošais piesārņojums ietekmē ne tikai vidi un iedzīvotāju veselību, bet arī ierobežo uzņēmējdarbības attīstību.