Iegāž matemātika

Pagājušajā mācību gadā visi valsts pārbaudījumi gan pamata, gan vidējā izglītībā notika centralizēti.

9. klašu beidzējiem tā bija pirmoreiz, turklāt eksāmeni mazākumtautību un latviešu skolās bija vienādi. Toties vidējās izglītības ieguvēji pirmo reizi kārtoja dažādu līmeņu eksāmenus – optimālā  (OL) un/vai padziļinātā jeb augstākā līmeņa (AL).

Skolēnu sniegums tika izteikts procentos. Lai saņemtu vērtējumu,

eksaminējamam šogad bija jāiegūst vismaz 10% no maksimāli iespējamiem 100%. Iepriekš bija nepieciešami vismaz 5%.

Lai iegūtu apliecinājumu par vispārējās vidējās izglītības apguvi, bija jānokārto latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas eksāmens vismaz optimālajā līmenī un divi eksāmeni no 14 piedāvātajiem augstākajā līmenī.

Gan pamatskolas, gan vidusskolas absolventi visā Latvijā šogad sliktākos rezultātus uzrādījuši matemātikas eksāmenos, liecina VISC apkopotie dati.

Arī Liepājas izglītības iestādēs skolēniem visgrūtāk klājies tieši matemātikas eksāmenā.

To nenokārtoja 36 devīto klašu skolēni (10 no tiem Liepājas 7. vidusskolā, 8 – Liepājas 8. vidusskolā), bet 66 skolēni šajā eksāmenā ieguva vērtējumu 10–19%.

Sešās skolās (no deviņām) vidējais kopvērtējums procentuāli bija zem valstī vidējā, kas ir 50,5% (tikmēr Liepājā – 44,3%).

Vidusskolā OL centralizēto eksāmenu matemātikā 25 skolēni no 421 pārbaudījuma kārtotāja “izkrita” (visvairāk 8. vidusskolā – 11). Tomēr trīs skolēni ieguvuši vērtējumu 90–100% (2 – Valsts 1. ģimnāzijā).

Vidējais kopvērtējums procentuāli valstī matemātikas eksāmenā ir 35,1% (Liepājā – 34,5%). Piecām no astoņām Liepājas skolām rezultāts ir zem valstī vidējā rādītāja.

Matemātikas eksāmenu AL bija izvēlējušies kārtot 89 skolēni, visvairāk Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā (41) un Liedaga vidusskolā (25). Vidējais procentuālais kopvērtējums Liepājā ir 53,35% (valstī – 59,9%).

Viens skolēns eksāmenu nav nolicis, bet seši ieguvuši vērtējumu 10–19%. Seši skolēni arī ieguvuši 90–100%.

Analizējot eksāmenu rezultātus, redzams, ka augstākajā līmenī angļu valodā, bioloģijā, fizikā, ķīmijā, sociālajās zinātnēs un programmēšanā, optimālajā līmenī angļu un latviešu valodā

vidējais kopvērtējums procentuāli Liepājas skolām ir zem vidējā rādītāja valstī.

Savukārt augstākajā līmenī latviešu valodā un literatūrā, vēsturē, dizainā un tehnoloģijās, ģeogrāfijā, kultūrā un mākslā ir uzrādīti augstāki rezultāti par vidējo valstī.

Eksāmenos visaugstākos rezultātus no izglītības iestādēm ir uzrādījusi Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, vien dažos mācību priekšmetos apsteigušas citas skolas.

Piemēram, augstākajā līmenī sociālajās zinātnēs, latviešu valodā un literatūrā izkonkurējusi Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola.

Kas nedarbojas, kā vajag?

Reitinga publiskošana, kas atklāj, kurā vietā atrodas katra no Liepājas izglītības iestādēm, raisījusi pārdomas un jautājumus, tai skaitā domes deputātam Jānim Vilnītim.

“Vēlos saprast, kas nestrādā, kā vajag, Liepājas izglītības procesā,

lai nākotnē nostātos blakus, piemēram, Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolai, kas ir 5. vietā.”

Viņu mulsina, ka reitinga augšgalā bez spēcīgajām Rīgas un tās apkaimes skolām ir Saldus vidusskola (11. vieta), Mazsalacas vidusskola (17. vieta), Talsu 2. vidusskola (19. vieta), Skrundas vidusskola (21. vieta), Auces vidusskola (23. vieta).

“Tātad pilsētas, kurās nav atsevišķas lielas Izglītības pārvaldes un Metodiskā centra,” viņš atzīmē. “Mums faktiski ir divi Metodiskie centri, otrs piesaistīts ģimnāzijai jau ilgus gadus.”

J. Vilnītis uzskata, ka ir dots diezgan daudz, arī citos aspektos. Izglītības nozare saņem lielāko finansējumu pašvaldībā. “Lielākā daļa ir mērķdotācijas, bet tomēr.”

Jautājums, kādēļ Liepājas skolas nav reitinga augšgalā, nav atbildams vienā vārdā vai vienā teikumā, spriež J. Vilnītis.

“Pašvaldība sāka kārtot skolu tīklu, pats, kad biju mērs, šo lielo, plato soli spēru. Reformēja internātskolu, Vakara (maiņu) vidusskolu, 12. un 2. vidusskolu.

Reformas bija plašas, bet tas nebija pietiekami.

Skolu tīkla sakārtošana ir jāpabeidz. Viena no skolām, kuru tas agrāk vai vēlāk skars, ir 8. vidusskola jeb Rietumkrasta vidusskola. Risinājumi ir vairāki, neviens nedomā skolu aizslēgt.”

Kritizējama un labojama J. Vilnīša ieskatā ir pāreja uz “Skolu 2030”.

“Tajās mācību iestādēs rezultāti ir labāki, kur turas pie vēsturē un pieredzē balstītas metodikas, jauno pieņem, bet ievieš ar pamatīgu izvērtēšanu un iekļaušanu. Katra jaunā reforma vai metode ir jāadaptē, jāpieņem, bet izvērtējot, vai tas ir palīgs vai, gluži pretēji, traucē. Un tie, kas to māk un dara ļoti izsvērti, gūst panākumus,” novērojis domes deputāts.

Tāpat liela nozīme ir skolēnu vecākiem un to sadarbībai ar skolu.

“Jāpanāk, lai vecāks mācību procesā ir palīgs, nevis kritizētājs.”

Diskusijās par reitingiem izskan jautājums, vai sacensība vispār ir vajadzīga. Cilvēki bažījas, vai, sniedzoties pēc augstākās latiņas, tajā nepazustu skolēns, kuram ne tik labi veicas kādā mācību priekšmetā, kurš neatbilst kāda skolotāja vai skolas standartam, kurš ir neērts un nenes labumu reitinga augšgala sasniegšanai.

Īpaša vērība 9. un 11. klasēm

Iepazīstoties ar VISC publicēto atskaiti, pārskatāmi redzams, kādos mācību priekšmetos Liepājas skolēniem veicies labāk un kur ne.

Tomēr ir arī mācību priekšmeti, ar ko salīdzināt šobrīd ir grūti, ņemot vērā pāreju uz jauno mācību saturu. Eksāmeni un to līmenis ir ieviesti no jauna.

Liepājas Izglītības pārvaldes komunikācijas vadītāja Renāte Meļķe zina stāstīt, ka skolas plāno vēlreiz diagnosticēt skolēnus, lai noskaidrotu, kur ir audzēkņu grūtības.

“Īpaša vērība ir pievērsta 9. un 11. klasēm,” atklāj R. Meļķe.

Devītajiem diagnosticējošie darbi ir notikuši jau septembrī, bet janvārī un martā plānoti pirmseksāmenu darbi.

11. klašu skolēniem diagnostika iecerēta novembrī tādos mācību priekšmetos kā matemātika, latviešu valoda un angļu valoda.

Izglītības pārvalde ir aicinājusi skolas izvērtēt, kāds Metodiskā centra atbalsts ir nepieciešams.

Jau šobrīd sadarbībā ar jomu koordinatoriem tiek analizēts, kurus virzienus var uzlabot, pedagogiem notiek dažādi profesionālās pilnveides kursi, akcentējot pārbaudes darbu veidošanu un to, vai darbi tiek izstrādāti atbilstoši prasībām, vadlīnijām. Matemātikas skolotāji attīsta domāšanas stratēģijas.

Tāpat tiek diskutēts par tekstpratības līmeņa uzlabošanu, jo skolēni bieži vien neizlasa vai neizprot uzdevumu, lai veiksmīgi to izpildītu.

Jāpiezīmē, ka no 2023./2024. mācību gada, lai nokārtotu centralizētos eksāmenus, skolēniem būs jāsasniedz vismaz 15% slieksnis. Bet 2024./2025. mācību gadā – 20%.

Tātad 20% slieksni pirmie sasniegs tie, kuri šobrīd mācās 11. klasē.

Profesionāli pedagogi, mērķtiecīgi skolēni

Vidusskolu reitingā Dienvidkurzemes novada Priekules vidusskola apsteigusi Liepāju un ierindojas 37. vietā. Skolas direktore Sandra Grosberga lepojas ar saviem pedagogiem un skolēniem.

Pērn skola ierindojās 29. vietā, 2021. gadā – 19. vietā, 2020. gadā – 41. vietā.

“Mēs, protams, pievēršam uzmanību šiem reitingiem, jo tie ir vērtīgi novērtējumi, ja salīdzina skolu centralizēto eksāmenu rezultātus,”

atzīst direktore.

“Pirmkārt viss sākas ar ļoti profesionālu pedagogu darbu un lielu mērķtiecību gan no skolotāju, gan no skolēnu puses. Esmu novērojusi, ka tieši šī sadarbība kopā ar jauniešiem virza uz augstiem rezultātiem,” atzīmē S. Grosberga.

“Ik gadu skolotāji analizē eksāmenu rezultātus un domā jaunas metodes, kā strādāt ar skolēniem, lai sasniegtu augstu vērtējumu.”

Panākumu atslēga ir pedagogu profesionalitāte un skolēnu un viņu vecāku sadarbība.

Vislabākie rādītāji Priekules vidusskolai ir latviešu valodā OL (25. vieta) un matemātikā AL (28. vieta).

Skolas direktore skaidro, ka katru gadu rezultāti nedaudz atšķiras. Ja šoreiz tie ir labāki šajos priekšmetos, tad periodiski vieni no labākajiem rādītājiem ir arī svešvalodā, dabaszinībās.

“Fotofiksācija” konkrētā laikā

No Liepājas skolām vidusskolu grupā 7. vidusskola ierindojas 138. vietā. Pērn reitingā 157. vietā (ceturtā no beigām), 2021. gadā – 140. vietā, 2020. gadā – 156. vietā.

Skolas direktors Pāvels Jurs atzīst, ka skrupulozi neseko līdzi reitingiem, jo uzskata, ka tā ir sava veida “fotofiksācija” konkrētā laikā, kas nevar atspoguļot objektīvu kopainu.

“Mēs skolā zinām, kas vēl ir jāpilnveido, tai skaitā 9. klases eksāmena rezultāti matemātikā,”

viņš saka.

Aizvadītajā mācību gadā 10 skolēni no 51 eksāmenu nenokārtoja. Lielākā daļa mācības turpina šeit pat, īpašs uzsvars tiek likts uz eksāmenu priekšmetiem.

“Šiem skolēniem ir izstrādāti individuālie mācību plāni, tos savstarpēji saskaņojot ar konkrētā mācību priekšmeta skolotāju, skolēnu un vecākiem. Pagaidām turam roku uz pulsa, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību.

Jāatzīst, ka arī paši skolēni izprot nu jau labāk, ka nepieciešams mācīties,”

novērojis P. Jurs.

Patlaban skolai ir būtiski nodrošināt kvalitatīvu un jēgpilnu pāreju uz mācībām latviešu valodā, saglabāt nepieciešamo eksāmenu rezultatīvo sniegumu un nodrošināt pozitīvu mikroklimatu ikdienā.

Oskara Kalpaka 15. vidusskolas direktora Ginta Ročāna ieskatā nozīmīgi mācīšanās rezultāti ir ne tikai zināšanu un kompetenču pilnveidošana, kas atspoguļojas centralizēto eksāmenu rezultātos, bet arī pašu skolēnu personības pilnveide, atbildīga attieksme, pilsoniski atbildīga rīcība. Un to nevar apkopot reitingos.

39. vietu reitingā direktors nevērtē kā īpašu sasniegumu, augstu vērtē savu kolēģu profesionālo ieguldījumu, kā arī skolēnu mērķtiecību mācībās.

“Skolēni pirmkārt mācās paši sev, nevis reitingiem,” viņš atzīmē.

“Viennozīmīgi atzīstu, ka mums ir, kur augt.”

Reitinga rezultātus skola skatās, jo uzskata, ka tie sniedz informāciju par skolas stiprajām pusēm un pilnveides iespējām.

G. Ročāns piebilst, ka mācīšanās sasniegumus ietekmē arī sakārtota mācību vide un pieejamie resursi, tādēļ izvirzījuši mērķus arī šajā jomā.

Viena no būtiskākajām aktualitātēm 15. vidusskolai ir stadiona sakārtošana, lai sekmētu skolēnu fizisko attīstību.

Jūs redzat ciparus, mēs – bērnus

Inga Mankus, Saldus vidusskolas direktore

Vidusskolā mēs pilnīgi visus gribētājus neuzņemam. Šajā mācību gadā  neuzņēmām nevienu vidusskolēnu, kurš nesasniedza 40% centralizētajos eksāmenos 9. klasē.

Tas patiesībā nav īpaši augsts rādītājs, bet tomēr motivē skolēnus izvēlēties pareizo dzīves ceļu. Ja šo 40% nav, kas, es teiktu, ir zem iztikas minimuma vidusskolā, tad ir nopietni jāpadomā, ka varbūt labāk ir apgūt profesiju un iet profesionālo ceļu.

Katru gadu uzņemam ap 50 skolēniem, un tas ir optimāli.

Ir ļoti daudz ietekmējošu faktoru, kas nosaka mūsu veiksmes stāstu.

Bet atslēga ir profesionāli pedagogi.

Skolotāji ir meistari, arī jomu koordinatori novadā, tādējādi viņi operatīvi saņem jaunumus, aprobē dažādas lietas. Līdz ar to tur roku uz pulsa un izmēģina novitātes, saprotot, kas darbojas, izmanto arī ikdienā.

Lieli palīgi mūsu skolā ir vecāki. Mēs komunicējam, sadarbojamies dažādos veidos, lūdzam palīdzību, iesaistām, aktivizējam.

Mēs ļoti strādājam ar talantīgiem skolēniem pie gatavošanās olimpiādēm, pie zinātniski pētnieciskajiem darbiem. Mēģinām gūt atbalstu augstskolu mācībspēkos.

Protams, mēs priecājamies, ka mums ir panākumi. Bet es vienmēr saku, ka

mūsu lielākais panākums ir nevis tas, ka ļoti labi beidz vidusskolu, bet, ka beidz augstskolu.

Nevis tas, ka iestājas un pēc pirmā semestra saprot, ka tas nav man, bet, ka tiek līdz galam un absolvē. Parasti augstskolās iestājas vairāk nekā 90% mūsu absolventu, daži izvēlas koledžas.

Pagājušajā nedēļā man bija saruna ar jauniešiem. Līdz šim ir pieņemts, ka, semestrim beidzoties, tiek pasniegta īpaša balva teicamniekiem kopā ar vecākiem. Es jautāju, vai viņiem tas ir pieņemami, vai tas der, vai nav apnicis.

Jāsecina: cik cilvēku, tik viedokļu. Tie, kas gadu no gada ir teicamnieki, viņi sacīja, ka varētu arī nebūt, bet tie, kam tas ir pirmo gadu vai gadās reti, atzina, ka tā ir fantastiska iespēja. Vecākiem tieši tāpat – citiem tā ir brīnišķīga iespēja palepoties ar bērnu.

Katru gadu pārdomājam, kā varam motivēt skolēnus sasniegumiem.

Vienmēr atgādinu, ka skolēniem īstenībā nevis jāsacenšas ar kādu citu, bet pašam ar sevi.

Ir ieviesta “Izaugsmes balva”, lai var salīdzināt ar iepriekšējo semestri, ar iepriekšējo gadu. Esam novērojuši, ka “Izaugsmes balvu” parasti nesaņem teicamnieks.

Ja iepriekšējā gadā esi bijis teicamnieks, ir grūti sevi pārspēt. Drīzāk saņēmies ir stipri viduvējs audzēknis, papildu stimulācija no malas nostrādā. Viņiem patīk, ka viņus novērtē.

Mēs esam jauna skola, pastāvam astoņus gadus. Kad veidojāmies, bija ārkārtīgi svarīgs sabiedrības novērtējums. Un reitingi bija viena no iespējām, kā sabiedrība ārpus novada varēja mūs novērtēt, ne tikai paskatoties tīmekļvietnē, kas pie mums notiek.

Pašlaik mēs esam stabili, es teiktu, ka zināmā mērā pašpietiekami, tādēļ reitingus vairāk izmantojam pašanalīzei. Jūs redzat tikai ciparus, bet mēs tajos – bērnus.

Uzziņai

Draudzīgā aicinājuma fonda “Skolu reitings 2023” rezultāti:

Ģimnāziju grupā (kopā 43 ģimnāzijas):

• Liepājas Valsts 1. ģimnāzija – 16. vieta.

Pilsētu vidusskolu grupā (kopā 150 vidusskolas):

• Priekules vsk. – 37. vieta;
• Oskara Kalpaka Liepājas 15. vsk. – 39. vieta;
• Zentas Mauriņas Grobiņas vsk. – 47. vieta;
• Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vsk. – 48. vieta;
• Aizputes vsk. – 51. vieta;
• Liepājas Raiņa 6. vsk. – 82. vieta;
• Liepājas Liedaga vsk. – 97. vieta;
• J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vsk. – 113. vieta;
• Liepājas 7. vsk. – 138. vieta;
• Liepājas 8. vsk. – 147. vieta.

Lauku vidusskolu grupā (55 skolas):

• Vaiņodes vsk. – 21. vieta;
• Nīcas vsk. – 25. vieta.

Specializēto skolu grupā (kopā 76 skolas):

• Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vsk. – 13. vieta;
• Liepājas Valsts tehnikums – 34. vieta;
• RTU Liepājas Jūrniecības koledža – 55. vieta;
• Dienvidkurzemes 2. vsk – 68. vieta.

Avots: Draudzīgā aicinājuma fonds

Es domāju tā: No kura eksāmena bija visvairāk bail?

Antoņina Lipska – skolotāja:

– Biju laba skolniece un nebaidījos no eksāmeniem. Man sarežģītāka bija ģeometrija, algebra, bet mācījos, lai saprastu. Galvenais, lai bērni mācītos ikdienā, sistemātiski, nevis pēdējā nedēļā pirms eksāmeniem. Kad ieguvu otru augstāko izglītību, bija jāliek nopietni eksāmeni. Esmu kristiete un lūdzu Svētā Gara palīdzību. Eksāmenā kā atvēru muti, tā visu zināju un pastāstīju.  

Kristīne Muska – strādā:

– Beidzot vidusskolu, matemātikas eksāmens.  Bailes bija tik lielas, ka domāju – vidusskolu nebeigšu. Man skolā ar mācībām gāja grūti. Pirms eksāmeniem ļoti palīdzēja konsultācijas. Tagad savam bērnam mācu, ja mācībās kaut kas neiet, tūlīt jāmeklē konsultācija pie skolotājas. Tās tiešām palīdz. Šodien izglītību iegūt, mācīties ir daudz grūtāk nekā tad, kad es gāju skolā.

Guna Pelnēna – medicīnas māsa:

– No visiem bez izņēmuma! Kā var nebaidīties no eksāmeniem? Arī skolotāji ar tiem baidīja. Man matemātika, fizika gāja grūti. Pirms eksāmeniem kopā ar citiem klasesbiedriem rakstījām špikerus. Kā nu bez tiem! Ko nesapratu, to vienkārši mehāniski iekalu galvā. Beigās jau skolu beidzu normāli kā visi pārējie.

Irēna Zuļģe – pensionāre:

– No latviešu valodas. Man vairāk padevās matemātika. Skolā man bija vidējas sekmes. Ar eksāmeniem jau tā, ka vislielākās bailes ir pirms tam. Tad, kad sāc rakstīt vai atbildēt, tad jau viss notiek un bailes pazūd. Pēc manām domām, svarīgi, lai zinības būtu apgūtas regulāri, nevis pēdējā brīdī.

Stepans Graps – liepājnieks:

– No matemātikas, lai arī es mācījos labi. Mamma bija ļoti stingra un dažreiz stāvēja ar nūju blakus. Vajadzēja izpildīt, kas uzdots. Man daudz palīdzēja vecākais brālis, kurš mācījās ļoti labi un bija teicamnieks. Ja mācās tikai pirms eksāmena, tad labi rezultāti nebūs.