Nokalpojušie sūkņi pārstātu darboties, Liepājai domātais ūdens no Otaņķiem pa cauro ūdensvadu izplūstu ezerā, un mēs to vairs nesaņemtu. Kanalizācijas sūkņu stacijas pārstātu darboties.

Veco laboratoriju vairs nevarētu akreditēt. Būtu ļoti skumjš scenārijs, ja netiktu paveikta Liepājas ūdenssaimniecības attīstības projekta otrā kārta – projekts noteikti bija ļoti nepieciešams, saka SIA “Liepājas ūdens” ražošanas nodrošināšanas nozares vadītājs Montis Niedols.

Projektā piecos gados paveikto “Liepājas ūdens” kopš pirmdienas līdz 26. martam demonstrē izstādē Liepājas Olimpiskajā centrā. Par padarīto “Liepājas ūdens” vadītājs Andis Dejus pirms nedēļas atskaitījās arī Pilsētas domes Attīstības komitejai. Projektā izlietoti 25,3 miljoni eiro, no kuriem 85 procentus sedza Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, pārējo – uzņēmums pats, izmantojot kredīta līdzekļus, un 390 tūkstošus latu no Liepājas pašvaldības. Tā kā ūdensapgādes uzlabošanā ieguldīts tik daudz naudas, tā arī jāatpelna, tādēļ no 1. aprīļa par vienu kubikmetru ūdens un kanalizācijas notekūdeņiem liepājniekiem būs jāmaksā vairāk – 90 santīmu līdzšinējo 80 santīmu vietā (bez pievienotās vērtības nodokļa).

Īstenojot projektu, ūdensapgādē pilnībā rekonstruētas 24 dzeramā ūdens dziļurbuma akas Otaņķu un Aisteres ūdensgūtnēs. Rekonstruētas ūdensapgādes maģistrāles 4 kilometru garumā, tajā skaitā Liepājas ezerā 2,8 kilometru garumā. Atjaunoti visi seši dzeramā ūdens rezervuāri Ventas un Alsungas ielā. No jauna izbūvēti un rekonstruēti 16,4 kilometri ūdensapgādes cauruļvadu, izbūvēts arī pieslēgums Medzes pagastam – “Liepājas ūdens” apkalpos arī šo pagastu. Rekonstruēta un uzlabota uzņēmuma Centrālā testēšanas laboratorija.

Kanalizācijā no jauna izbūvēti un rekonstruēti 21,3 kilometri kanalizācijas cauruļvadu. Uzlabotas četras notekūdens pārsūknēšanas stacijas Zemnieku ielā, Zirņu ielā, Grīzupes ielā un Klaipēdas ielā – tām ir jauns aprīkojums, divas stacijas ir izremontētas, bet divas uzbūvētas no jauna.

Lielas pārvērtības notikušas Karostā. Tagad visi Karostā savāktie notekūdeņi tiek novadīti uz notekūdens attīrīšanas iekārtām, likvidētas pēdējās neattīrīto notekūdeņu izteces Karostas kanālā un Baltijas jūrā. Karostā no jauna izbūvēti un rekonstruēti 4,3 kilometri ūdensapgādes un 5,5 kilometri kanalizācijas cauruļvadu.

Bez tam uzlabotas arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un izstrādāti būvprojekti attīrīto notekūdeņu izvada rekonstrukcijai un krasta aizsargbūvei – šie darbi būs jāpaveic nākotnē, iespējams, projekta 3. kārtā.

M. Niedols atzīst – pēc tik intensīva piecu gadu darba iestājusies tāda kā tukšuma sajūta. Tomēr nevar domāt, ka “Liepāja jau gatava” – pašlaik uzņēmumā izvērtē nākamo neatliekamāko darbu prioritātes. 

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds” 

Ūdenssaimniecības attīstības izstādē aplūkojamas tehnoloģijas, par kādām nesen varēja tikai sapņot. Piemēram, mikrofons, kas pēc tecēšanas skaņas precīzi uzrāda ūdens noplūdes vietu. Nav vairs jāuzrok metriem ielas, lai atrastu bojājumu, skaidro Montis Niedols.