Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (“Liepājas partija”) patlaban vēl atturīgi vērtē Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē izskanējušo priekšlikumu, pamatojot to ar nepieciešamību izanalizēt tikko īstenotās administratīvi teritoriālās reformas ietekmi.

“Mums augusta sākumā ir plānota tikšanās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (AP), kurā ceru pārrunāt arī šo jautājumu, lai uzklausītu ministrijas redzējumu. Apvienošana kā modelis ir bijis iepriekš diskutēts, taču neesmu drošs, ka tas būtu nepieciešams līdz 2025.gadam,” pauda Ansiņš.

Viņš vērsa uzmanību uz to, ka Liepājai blakus esošais Dienvidkurzemes novads ir tikai tikko izveidots un tam jāiestrādājas kā vienotam veselumam. “Es domāju, ka pirms tālāku lēmumu pieņemšanas, nepieciešama izsvērta un detalizēta analīze – kuri procesi jaunajā novadā darbojas un kuri ne tik labi,” norādīja Liepājas domes priekšsēdētājs.

Vienlaikus Ansiņš atbalsta nepieciešamību veidot ciešāku sadarbību starp Liepāju un Dienvidkurzemes novadu dažādu kopīgu projektu īstenošanā, piemēram, veidojot vienotu un saskaņotu pieeju tūrisma, atkritumu apsaimniekošanas, transporta infrastruktūras attīstīšanas un citiem jautājumiem.

Savukārt Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols (ZZS) bija lakonisks un norādīja – “ja iedzīvotājiem no šādās apvienošanas būs kāds reāls labums, reāls ieguvums, tad mēs ar prieku to atbalstīsim”.

VARAM amatpersonas par šo priekšlikumu ar pašvaldībām līdz šim vēl neesot diskutējušas.

LETA jau ziņoja, ka, lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) spriedumu atziņas attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu, VARAM piedāvā no 2025.gada valstspilsētas Daugavpili, Jelgavu, Liepāju, Rēzekni un Ventspili apvienot ar tām piegulošo novadu.

Šādu VARAM piedāvājumu trešdien Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē prezentēja VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Plešs.

Piedāvājums paredz Daugavpili apvienot ar Augšdaugavas novadu, Jelgavu – ar Jelgavas novadu, Liepāju – ar Dienvidkurzemes novadu, Rēzekni – ar Rēzeknes novadu un Ventspili – ar Ventspils novadu.

Tikmēr līdz 2025.gadam rosināts paplašināt sadarbību vairākās jomās starp minētajām valstspilsētām un tām piegulošo novadu.

Oša skaidroja, ka šādas izmaiņas sagatavotas arī saistībā ar ST spriedumu atzīt par neatbilstošu Satversmei Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam.

Paredzams, ka gan par šo, gan citiem alternatīviem risinājumiem ST spriedumu izpildei diskusijas vēl turpināsies.

Kā komisijas sēdē norādīja tās priekšsēdētājs Juris Pūce (AP), nepieciešamo likumprojektu ar dažādiem iespējamiem risinājuma variantiem Satversmes tiesas spriedumu atziņu izpildei VARAM jāsagatavo līdz 15.septembrim. Saeimā likuma izmaiņas būtu jāpieņem līdz decembra vidum, norādīja Pūce.

VARAM piedāvājums veidots, ņemot vērā vienā no ST spriedumiem saistībā ar ATR pausto atziņu, ka novada teritorijā esošs reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs ir viens no svarīgākajiem uz ilgtspējību, policentrisku valsts sociālekonomisko attīstību vērstajiem reformas kritērijiem.

Piemēram, spriedumā par Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam ST secināja, ka līdzšinējā Ilūkstes un Ozolnieku novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, un tāda nav arī jaunveidojamos novados.