Pa akmeņiem uz ziemeļiem

Ceļojuma pirmā diena pagājusi autobusos no Liepājas uz Rīgu un tālāk uz Tallinu. Iepriekšējā vakarā kravājot somas, vadījušies pēc principa – mazāk un vieglāk.

Tallinā sapratuši, ka Igaunijā ir vēl aukstāks nekā Latvijā, pūš cauri un līst. Pēc tam abi bija ļoti priecīgi, ka devās nopirkt iztrūkstošo, piemēram, ūdensnecaurlaidīgas bikses.

“Negaidījām jau Itālijas klimatu,” smejas Agnese, taču no desmit Mežtakā kopumā pavadītajām dienām astoņās lija.

“Bukletā jau esi apskatījies visu, kas sagaida, bet ir momenti, ko nevar izplānot. Laika apstākļi, piemēram,” piekrīt Mārcis.

Ceļotāji turpināja iet no vasaras pārgājiena finiša ziemeļu virzienā vēl piecas dienas. Varētu šķist, ka mežos viss maršruts būs vienāds, kādā brīdī apniks, taču tā nav.

Ainava visu laiku mainās, arī mežs ir dažāds. Turklāt maršruts arī ved gar jūru, caur mazām ostām, ciemiem, iespējams aplūkot gan ievērojamus dabas objektus, piemēram, dižakmeņus, gan pamestas PSRS armijas būves, līdzīgas kā pie mums Karostā, zemūdeņu bāzes.

Abiem īpaši spilgts moments pārgājienā bija aiziet uz kontinentālās Igaunijas tālāko ziemeļu punktu – Purekari zemesragu. “No abām pusēm bango jūra, mēs pa akmeņiem lecam,” atminas Agnese.

Bijušas bažas, vai paspēs atpakaļ. Var sākties paisums, akmeņi būs applūduši vai vētra kļūs stiprāka, taču mugursomas atstātas krastā. Ja nu nākas nakšņot, tad nav nekā. Tomēr viss izdevies.

“Mums divatā vienmēr viss beidzas labi pat tad, ja nebeidzas labi,” pauž Agnese.

Igaunijā ir labi attīstīts viesu māju tīkls, taču ceļotājiem nesezonā jāņem vērā, ka vairākums būs slēgtas, bet līdz esošajām var būt sarežģīti nokļūt vai arī tās var prasīt budžeta tūristiem pārmērīgu maksu.

Vasarā noietajā posmā līdzi bija telts, tad bija vienkāršāk. Ja sāk tumst, var apstāties meža vidū, līdzenākā vietā uzcelt telti, paēst un iet gulēt.

Maize no debesīm

Nevienā no abiem posmiem ceļotāji nav sastapuši citus tūristus un vispār ļoti labi izdevās divvientulība. Pašiem ar sevi ir interesanti – klusējot, smejoties, bijis arī melnais humors. Nevienu reizi nav sastrīdējušies vai apvainojušies.

Dažreiz ne ar vienu citu cilvēku viņi neparunāja vairākas dienas. Igauņi esot vēl vairāk individuālisti nekā latvieši, nav naski uz komunikāciju.

“Kad sāk pietrūkt citu cilvēku, vismaz man, tad ir prieks aprunāties,” stāsta Mārcis.

Ļoti pārgurušos gājējus kāds zvejnieks aizvedis līdz viesu namam. Uzzinājuši, ka viņš viens pats ķer lašus ar īpašu zviedru tehnoloģiju – tie paši sapeld tīklā, viņš piebrauc, uzpumpē tīklu, tas uzpeld, un zivis sabirst laivā. Vai 18. gadsimta saimniecībā klausījušies stāstu par īpašnieces vecvecvectēvu, kurš četros no rīta jūdzis zirgu, braucis uz Tallinu pēc reņģēm, tās sālījis un vedis atkal uz tirgu pārdot.

Laba vieta ir bibliotēka, kur var parunāt par igauņu grāmatu lasīšanas paradumiem. Vasarā viņi lasa vairāk, jo pilsētnieki sabrauc uz savām lauku mājām, sauļojas un lasa grāmatas, ņem arī grāmatas bērniem un māca viņiem lasīt. Rudenī atkal vairāk lasa vietējie.

Agnese ievērojusi, ka vairāk komunikabli ir tie igauņi, kas dzīvo tuvāk Tallinai. Tālāk uz ziemeļiem ir vēsāki, aizņemtāki, neieinteresētāki. “Kad iesim gar Peipusa ezeru, atkal būs citādi, gar Latvijas robežu arī,” viņa prognozē.

Tomēr nevar teikt, ka ziemeļu kaimiņi nebūtu laipni. Ir bijis tā, ka izēsts ir pilnīgi viss, bet veikals būs sasniedzams vakarā. Ir jānoiet 25 kilometri. Mežā bija karpu dīķi un makšķernieku mājiņas. Neko nezinot par to, ka iestājies absolūtais bads, saimniece uzdāvināja pašceptu sātīgu rupjmaizi ar riekstiem un žāvētiem augļiem. “Tā bija maize no debesīm,” vērtē Mārcis.

Cerība satikt lāci

“Vienmēr jābūt pārsteiguma momentam,” viņš uzsver. Pārgājiena iespaidi var saplūst kopā, tāpēc centies ķert un saglabāt īpašoskadrus un pierakstījis atziņas. “Ir mērķis, ir jāiet. Bet tas nav tikai ievilkt ķeksīti, gaidīt dienas beigas. Jāizbauda šis brīdis tagad un šeit,” zina Mārcis.

“Šie ir divtūkstoš kilometri, kas nevienā brīdī neatkārtosies,” priecājas Agnese.

Viņa atzīmē, ka katra apmeklētā vieta ir tikai vieta, kura citiem cilvēkiem var nešķist īpaša. “Svarīgi tas, kā mēs tur nokļuvām, kā lauzāmies cauri brikšņiem vai lēcām pa akmeņiem. Pats ceļš ir kaut kas. Apstākļi, grūtības, piedzīvojums divatā,” viņa saka.

Skarbos apstākļos izlaužas tas, kas komfortā šķiet pašsaprotams, piemēram, negribas sākt dienu bez kafijas, bet jāgaida, kamēr atvērs veikalu. “Gājām cauri kūrortam pie jūras, Google Maps bija norādīts, ka tur ir pilns ar kafejnīcām.

Man acis zib, saku, ka brokastosim kā cilvēki, izsapņojos par kruasāniem. Nē, pilnīgi visas ir slēgtas!” smejas Agnese.

Traki bijis izlijušiem un nosalušiem atklāt, ka hostelī nemaz nav apkures, ar trim elektriskajiem sildītājiem pagāja sešas stundas, līdz iesila lielās telpas.

Nākamo posmu Dejus pāris plāno iet pavasarī. Mārcis gan labprāt paietos pa sniegu cerībā, ka nebūs tik slapjš kā vasarā un rudenī. Tomēr tas nav reāli, jo ziemā dienas ir īsas, nebūtu omulīgi tumsā palikt mežā.

“Lahemā nacionālajā parkā satikām gidi, bioloģi, kas pētīja lāčus. Igaunijā mīt ap tūkstotis lāču, un viņa solīja, ka uz Mežtakas tuvāk Krievijai mēs noteikti kādu satikšot. Teica, lai nebaidoties, bet ieteica nepalikt uz viņu takas tad, kad satumst, jo sākas meža zvēru satiksme. Pa dienu viņi saož, sadzird un izvairās no cilvēka,” pastāsta Agnese.

Uzziņai

Mežtaka

• Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11 daļa Baltijas valstīs, kas ved cauri Latvijas, Lietuvas un Igaunijas skaistākajiem mežiem, reģionālajiem, dabas un nacionālajiem parkiem.
• Garums: 2141 km, 102 līdz 114 dienas.
• Igaunijā Mežtaku atpazīsi kā Metsa Matkarada, Lietuvā – Miško takas.

Avots: baltictrails.eu

Noderīgi

Kas jāņem līdzi pārgājienā

• Mazais gāzes baloniņš, saliekamā plītiņa, trauks ūdens vārīšanai tējai vai sausajiem ēdieniem.
• Pārtikai – roltoni, gatavās zupas burkās, maize, siers, desa šķēlītēs, rieksti.
• Mitrumizturīgs apģērbs un apavi, labas zeķes.
• Kompresijas zeķes sāpošām kājām.
• Pretsāpju tabletes.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.