Liepājnieki aktīvi pērk svaigas zivis no zvejas kuģīša: “Pirmkārt, svaigas, otrkārt, lētākas”
Liepājas kanāla krastmalā, līdzās Tramvaja tiltam, pirmdienas vakarā sapulcējušies daži desmiti cilvēku. “Re, re, nāk – balts kuģītis! Šis ir īstais!” iesaucas viens no viņiem. Visu pārējo skati paveras jūras virzienā. Sākas rosība – cilvēki sastājas rindā un sagatavo iepirkuma maisiņu. Viņi ieradušies, lai iegādātos svaigas mencas un butes, kuras pa taisno no jūras tūlīt atvedīs zvejas kuģītis “Silje”.
liepajniekiem.lv
Rindu aizņem laikus
Šonedēļ, pateicoties labvēlīgiem laikapstākļiem, zvejnieka Oskara Kadeģa kuģītis “Silje” ar svaigu zivju lomu Liepājas ostas 80. piestātnē pietauvojās gan pirmdienas, gan arī otrdienas vakarā.
Pirmdien pirmie cilvēki, lai ieņemtu rindu, Tirdzniecības kanāla malā ieradušies, jau divas stundas pirms zvejas kuģis piestāja krastā.
“Esmu dzirdējusi, ka šeit allaž ir lielas rindas un dažkārt visiem zivju nepietiekot, tāpēc ierados laikus,” paskaidro pensionāre.
Viņa šeit nākusi iepirkties pirmo reizi, gribot iegādāties gan mencas, gan butes. Plekstes cepšot, bet mencas gan malšot kotletēs, gan gatavošot marinādē.
Drīz pensionārei ostmalā pievienojas vēls kāds seniors, kurš pēc svaigām zivīm arī šeit nākot pirmo reizi. Par to, ka ostmalā nopērkamas nupat kā zvejotas zivis, esot uzzinājis no meitas, tad arī viņam ļoti sakārojusies menca.
Gaidot “Silji”, abi pircēji pagūst izrunāt dažādus jautājumus, sākot no zivīm līdz dzīves dārdzībai, iekšpolitikas un ārpolitikas norisēm, kā arī Liepājas aktualitātēm. Ik pa laikam viņiem pievienojas vēl kāds, taču visvairāk ļaužu sāk pulcēties aptuveni pusstundu pirms zivju tirdzniecības sākuma.
Pirmdienas vakarā “Siljes” atvestais loms izpārdots nepilnas stundas laikā. Visiem gribētājiem neesot pieticis, zina teikt pircēja, kuru krastmalā sastopam nākamajā dienā.
Pērk sev un kolēģēm
Arī otrdien pirmā pircēja ostmalā ieradusies neilgi pēc pulksten 15, lai gan zivju tirdzniecības sākums bija izziņots pulksten 17. “Droši vien šeit pirmā esmu tāpēc, ka zivis tirgoja arī vakar. Iepriekš, kad pēc zivīm nāca māsa, pulksten 15.30 viņa rindā bija desmitā,” pastāsta Daiga, kura šeit zivis pērkot bieži.
Viņa zina teikt, ka pirmajās dienās, kad ostmalā pēc vairāku gadu pauzes atsākās svaigu zivju tirdzniecība, pircēju rindas aste stiepusies līdz pat viesnīcai “Promenade Hotel”.
“Pirmkārt, tās ir svaigas, otrkārt, lētākas nekā tās, kuras citviet pārdod saldētas. Šeit mazās zivis tirgo par trīs eiro, bet nu tās ir ļoti labas…,”
lielo pieprasījumu pēc “Siljes” nozvejotajām mencām un butēm pamato Daiga.
Viņas ģimenē sarunāta kārtība – vienu dienu rindā pēc zivīm nākot stāvēt Daiga, nākamajā – viņas māsa Aina.
Otrdien Daiga uz ostmalu devusies ar veselu sarakstu – zivis viņai jāpērk arī četrām kolēģēm. “Olgai lielās [mencas] 2 kilogrami, butes arī 2 kilogrami, Inesei zivis jāpērk ap 10 eiro…,” sarakstu lasa Daiga.
Jautāta, kā viņa spēs visu šo pirkumu panest, sieviete atbild, ka vīrs atbraukšot ar auto. Daiga spriež, ka šoruden zivis būšot saēdusies kārtīgi.
Brālis arī esot makšķernieks, līdz ar to ir iespēja mieloties arī ar upes un ezera zivīm. “Mans tēvs arī bija makšķernieks. Nebija tādas peļķes, kurā viņš nebūtu makšķerējis. Ar zivīm esmu uzaugusi. Ledusskapī bieži bija butes, gan ceptas, gan pagatavotas galertā, tēvam tās bija arī grūbu zupā. Marinētas reņģes uz palodzes, mencas kaltējās, bet atvilktnē – jau izžāvētas zivis,” klāsta liepājniece.
”Tai, bez šaubām, cita garša”
“Man zivis garšo. Tās jāēd divas reizes nedēļā!” pauž liepājnieks Jānis, kurš otrdien rindu arī ieņēmis viens no pirmajiem. Ostmalā viņš svaigas zivis pērkot bieži, bet pēc kūpinātiem gardumiem dodas uz Jūrmalciemu.
“Tāpēc, ka šī ir no jūras. Kā makšķernieks varu teikt: svaiga zivs tomēr ir svaiga zivs. Tai, bez šaubām, cita garša,” skaidro vīrietis.
Cena viņam neesot būtiska, galvenais kvalitāte. Otrdien viņš bija apņēmies iegādāties divas lielas mencas, vienu buti un mencu aknas. No tām gatavošot salātus, Jānis padalās arī ar recepti: sīpoliņi, pipariņi, sāls, vārītas oliņas.
To, ka ostmalā zivis nopērkamas lētāk nekā citviet, atzīmē vairāki citi pircēji. Šajā dārdzības laikā tas esot ļoti būtiski. Nupat atkal pienācis paziņojums, ka dārgāki būs gan mobilo sakaru, gan arī kabeļtelevīzijas pakalpojumi.
Neilgi pirms pulksten 17 “Silje” piestāj krastā.
“Ai, nemaz nav daudz!” nopētot kastes ar lomu, nosaka Daiga. “Šoreiz mencu maz, bet plekstu daudz,” pircējiem paziņo O. Kadeģis.
Vēlāk viņš pastāsta, ka nozvejas vietā “stipri pastrādājuši” roņi, kas paputinājuši lomu un aizbiedējuši arī zivis.
Daiga, sākot iepirkties, jautri nosaka: “Oglasiķe ves spisok!” Spriežot pēc tā, cik daudz zivju viņai jāpērk, noprotams, ka todien visiem gribētājiem mencu nepietiks. “Mencu nedaudz pietrūka, bet plekstes palika pāri,” vēlāk apliecina O. Kadeģis.
Viņš svaigu zivju tirdzniecību ostmalā pēc gandrīz septiņu gadu pārtraukuma atsāka septembra sākumā. Cik daudz zivju šajos divos mēnešos pārdots, neesot skaitīts, taču lielāka vai mazāka rinda “Silji” krastmalā sagaida katru reizi, kad iepriekš izziņota zivju tirdzniecība.
Visvairāk ļaužu zivis pērkot brīvdienās, darbdienās, iespējams, ne visi pagūstot atnākt uz ostmalu. Ir pastāvīgie pircējie, to skaitā tādi, kas pēc zivīm uz šejieni nākuši jau pirms 13 gadiem, tāpat rindā stājas arī iebraucēji – rīdzinieki un lietuvieši.
O. Kadeģis cer, ka svaigas zivis ostmalā varēs piedāvāt vēl visu šo mēnesi. Ja vien laikapstākļi un roņi ļaušot zvejniekiem strādāt.
Jāatzīmē, ka šosezon ostmalā no kuģa svaigas zivis piedāvā arī zvejnieks Jānis Freimanis.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
