Šajā mācību gadā valsts finansējums mācību līdzekļiem ir 35,20 eiro uz vienu skolēnu gadā, bet vidēja termiņa budžeta plāns paredz risku, ka nākamgad tas varētu sarukt līdz 21,80 eiro.

Kopējais valsts finansējums tādējādi samazinātos no aptuveni 9,13 miljoniem, kāds tas ir bijis iepriekšējos trīs gados līdz 5,68 miljoniem eiro 2027. gadā un turpmākajos.

Vienlaikus sociālo partneru aplēses liecina, ka pilnvērtīgam mācību līdzekļu nodrošinājumam nepieciešami aptuveni 100 eiro uz skolēnu sākumskolā un 80 eiro vēlākajos izglītības posmos.

Tāpēc Liepājas pilsētas un Dienvidkurzemes novada iedzīvotāji aicināti parakstīties un atbalstīt iniciatīvu, kas ļautu saglabāt finansējumu vismaz esošajā līmenī.

“Kad sākām vākt parakstus, mūsu mērķis bija panākt finansējuma palielinājumu, jo jau šobrīd ar valsts piešķirto summu nepietiek, lai skolēniem nodrošinātu mūsdienīgus un mācību saturam atbilstošus materiālus.

Šobrīd mums jārunā jau par to, lai finansējums netiktu samazināts vēl vairāk.

Vairāk nekā 5000 cilvēku paraksti apliecina, ka tas ir jautājums, kas rūp arī vecākiem un sabiedrībai kopumā,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.

Joprojām ir skolas, kurās bērni mācās no desmit un vairāk gadus vecām mācību grāmatām – daļa no tām tapušas vēl pirms pašreizējā mācību satura ieviešanas un vairs pilnvērtīgi neatbilst tam, kas skolēniem jāapgūst.

Ja aktuālu mācību līdzekļu nav, trūkstošos materiālus nereti nākas meklēt, kombinēt un veidot pašiem pedagogiem.

Iniciatīvas autori uzsver, ka mācību grāmatas nav jāmaina katru gadu, taču nepieciešams regulārs un prognozējams to atjaunošanas cikls.

Kvalitatīvu mācību līdzekli nevar izstrādāt dažu mēnešu laikā – nepieciešams laiks satura izstrādei, recenzēšanai, sagatavošanai un drukāšanai, tāpēc arī valsts finansējums jāplāno vairākus gadus uz priekšu.

“Bezmaksas izglītībai praksē jānozīmē arī tas, ka bērnam ir pieejami valsts noteiktā mācību satura apguvei nepieciešamie līdzekļi. Ja valsts nosaka, kas bērnam jāiemācās, tai jānodrošina arī saprātīgs finansējums materiāliem, ar kuriem šo saturu iespējams apgūt.

Nav loģiski runāt par izglītības kvalitātes celšanu un vienlaikus samazināt finansējumu vienam no mācību procesa pamata instrumentiem,”

uzsver K.Liepa.

Nepietiekams valsts finansējums rada arī nevienlīdzības risku, jo trūkstošais finansējums praksē jāsedz pašvaldībām, kuru finansiālās iespējas atšķiras.

Iniciatīvas autori uzsver, ka bērna iespējas mācīties no kvalitatīviem un aktuāliem mācību līdzekļiem nedrīkst būt atkarīgas no tā, kurā Latvijas pašvaldībā viņš dzīvo.

Tāpēc minimālais mērķis 2027. gada valsts budžeta diskusijās ir nepieļaut mācību līdzekļu finansējuma samazinājumu no pašreizējiem 35,20 līdz 21,80 eiro uz vienu skolēnu gadā.

Vienlaikus ilgtermiņā nepieciešams izveidot prognozējamu finansēšanas modeli, kas ļautu skolām regulāri atjaunot mācību līdzekļus.

Iniciatīvu par papildu finansējuma piešķiršanu mācību līdzekļu iegādei joprojām iespējams atbalstīt sabiedrības iniciatīvu platformā “ManaBalss.lv”.