Ceturtdien pēcpusdienā uznākušais stiprais lietus pamatīgus pārbaudījumus mūsu pilsētā radīja gan gājējiem, gan autovadītājiem, jo ielas vairākās vietās pārtapa upēs. Tiesa gan, liepājniekiem tas nav nekas jauns, jo plūdi veidojas ik reizi pēc pamatīgākas lietusgāzes. Pēcpusdienā, sākoties spēcīgajam lietum, pirmās neērtības bija jāpiedzīvo gājējiem, kuri, ejot pa šaurajām ietvēm, nebija pasargāti no nekaunīgu braucēju saceltajām šļakatām. Taču, lietum nemitējoties, situācija kļuva aizvien smagāka. Piemēram, Ganību iela posmā no 6.vidusskolas līdz krustojumam ar Kungu ielu bija pārvērtusies par vienu lielu upi. Arī mazās šķērsielas bija ūdens pilnas. Vēl drūmāks skats pavērās Brīvības ielā – posmā no Jelgavas ielas līdz Esperanto ielai.

Te ne tikai braucējiem bija jāpārvietojas kā pa lielu ezeru, bet bija novērojams arī savdabīgs geizers. Proti, nesen saremontētajā ielas posmā no divām kanalizācijas akām ūdens ar spiedienu šļācās ārā, veidojot strūklaku un vēl vairāk appludinot apkaimi. Zem ūdens bija arī mazās šķērsielas starp Brīvības un Zemnieku ielu – Parka iela, Ūdens iela u.c.

Gājējiem, lai pārvietotos pa pilsētu vai šķērsotu brauktuves, bija nepieciešami gumijas zābaki. Un tādi pagarāki. Bet, ja tādu nebija, neatlika nekas cits, kā vien noaut kājas basas. Taču arī autovadītājiem viegli neklājās – vieglajiem auto, kas ir daudz zemāki par džipiem un kravas mašīnām, ūdens straumes gan vienu otru detaļu norāva, gan pieslapināja motortelpu, kādēļ dažs labs spēkrats ar ieslēgtām avārijas gaismām labu brīdi tupēja lielajā peļķē, līdz sagaidīja palīdzību no malas.

Ceļu būves uzņēmuma, SIA “Ceļu, tiltu būvnieks” valdes priekšsēdētājs Gatis Zvirbulis noraidīja visus pārmetumus ceļu būvniekiem, norādot, ka lietus ūdens novades sistēmas pilnīgi ir Komunālās pārvaldes pārziņā. “Mūsu strādnieki apgalvo, ka daudzviet notekas vienkārši nav iztīrītas,” viņš stāsta. Un atgādina, ka pārvalde noslēgusi līgumu ar uzņēmumu, kam tas jādara, un tās kompetencē ir kontrolēt, kad un kur tas jādara un vai darbs ir paveikts. Tāpat esot situācijas, kad lietus ūdens ielās krājas tādēļ, ka pieļautas kļūdas projektēšanā, piemēram, gūlija lietus ūdens savākšanai izbūvēta pārāk tuvu ceļa vidum – kalnā, bet ūdens tek uz zemāko vietu, nevis gūliju.

“Mēs strādājam pēc projekta un, pamanot šāda veida kļūdas, darbu gaitā brīdinām pasūtītāju, norādām uz iespējamām problēmām, esam gatavi kaut ko labot, ja nepieciešams, bet ne vienmēr tiekam sadzirdēti,” saka G.Zvirbulis. Un diemžēl parasti šādās situācijās autobraucēji gluži nepamatoti vaino ceļu būvniekus. “Tāpēc arī bieži redzams, kad kādu tikko salabotu ielu pēc dažiem mēnešiem uzlauž un kaut ko labo. Mūsu darbs ir vējā, bet ietekmēt tur neko nevaram, jo tas ir pasūtītāja ziņā,” skaidro G.Zvirbulis.

Komunālās pārvaldes būvuzraugs Ilmārs Dubults stāsta, ka problēmas ar lietus ūdeņu savākšanu pilsētā veidojas ik reizi, kad bijis stiprāks lietus. Tas saistīts ar kolektoru nespēju uztvert un novadīt visu ūdens daudzumu. Guliju skaits ielu remonta laikā tiek palielināts, bet netiek būvēts pietiekami daudz jaunu kolektoru, un sūkņu staciju jaudas ir tik lielas, cik pašlaik ir. Tās vēl arī grauž laika zobs.

Kas būtu jādara, lai situācija mainītos? Jāizbūvē pietiekami daudz jaunu kolektoru. Bet tie ir miljoni latu. Zinātāji saka, ka vismaz divas reizes vairāk par to summu, kas atvēlēta sāktajai Liepājas asfaltbetona ielu renovācijas un rekonstrukcijas triju gadu programmai – 9 miljoni latu. Tātad vajadzētu miljonus divdesmit.

Tradicionāli vājās vietas, kas applūst katra spēcīgāka lietus reizē, ir Ganību, Kungu ielas posmi, Dārzu, Zirņu, Ūdens un vēl virkne citu ielu.

Pilsētā gulijas tiek tīrītas regulāri divas reizes gadā – pavasarī un rudenī. Pavasarī tās aizsērē no ziemā ielās izbērtā smilšu un sāls maisījuma, rudenī savu dara kritušās koku lapas. I.Dubults teica, ka savu artavu pieliek arī viens otrs sētnieks, kurš, slaukot ielu, smalkākos gružus iemāna gulijās. Nepieciešamības gadījumā atsevišķas notekas tīra arī visa gada laikā. Taču tas neatrisina situāciju kopumā, un, šķiet, tuvākajā laikā nekas būtiski neizmainīsies. 

Ganību iela posmā no 6.vidusskolas līdz krustojumam ar Kungu ielu bija pārvērtusies par lielu upi.

Zem ūdens bija arī mazās šķērsielas starp Brīvības un Zemnieku ielu, piemēram, Parka iela.

Brīvības ielā nesen saremontētajā posmā no kanalizācijas akām ūdens ar spiedienu šļācās ārā, veidojot strūklaku.