Tos lasot, saraucu pieri. Tiešām? Jo šķita – kas tur īpašs, energoresursu taupīšanas nolūkos jau tās zaļās pogas arī domātas. Taču daļa liepājnieku tomēr tajā saskata, viņuprāt, būtiskus mīnusus.

Padalīšos ar dažiem komentāriem, kāpēc, pēc šo cilvēku domām, pieņemtais lēmums ir aplams. Par tiem pasmaidīt vai ne, katra paša ziņā. “Pag, gribat teikt, ka man jāspiež tā āra poga, kas ir slapja, netīra?! Tam var piekrist, ja tā jādara no salona, bet ne jau no ārpuses.” – “Atkal baciļus vāks uz rokām.” – “Tas tāpēc, lai ļaudis vairāk izplatītu kovidu. Visur pogas, pietiek vienam kovidniekam rīta stundā to pogu nospiest, pārējie spiežot inficēsies. Un tā ir apzināta cūcība.” – “Sviests, kad pie vienas rokas bērns un pie otras soma, tad vēl jābūt trešai rokai priekš pogas.”

Lasot var just, ka vairums aizstāv vecākā gadagājuma ļaudis, kas būšot starp lielākajiem “upuriem”: vai viņi spēs piespiest pogu un iekāpt/izkāpt no tramvaja, īpaši tiem, kam nūjiņa, tas var sarežģīt uzdevumu.

No citiem gan izskan tomēr aicinājums seniorus nepadarīt par muļķākiem, nevarīgākiem nekā citur, kur šāda sistēma strādā gadiem.

Jāpiekrīt kāda teiktajam, ka, visticamāk, sākumā būs pārpratumi, jo ne visi būs informēti par jauno kārtību. Un, strādājot medijā, pieredze rāda – lai arī cik stāstītu, vienmēr būs kāds, kurš neko nebūs dzirdējis, lasījis, zinājis.

Tiek piedāvāts ierunāt tekstu pasažieriem, līdzīgi kā informē par pieturām, par to, ka durvis tiek atvērtas tikai ar signāla padevi (podziņu).

Vēl uzskata, ka tramvaja vadītājam tomēr būtu jāpaseko līdzi, ja ir kāds vecāks cilvēks, kurš nesaprot, kā darīt, tomēr neaizbraukt viņam gar degunu, atstājot pieturvietā. Vai apjucis pirmklasnieks, kurš nejauši nav nospiedis podziņu.

Uzņēmums, daloties novērotajā, teic, ka pasažieri ļoti saprotoši esot uztvēruši jauno kārtību un ikdienas reisos nenākas īpaši saskarties ar neapmierinātajiem, kuri nebūtu varējuši iekāpt vai izkāpt.

Bijušas bažas, kā vecāka gadagājuma cilvēki pārmaiņas uztvers un pieradīs pie jaunās kārtības, uz ko arī norādīja komentētāji internetā, bet redzams, ka seniori ātri pielāgojas.

Tramvaja salonā ir paredzēts izvietot videoekrānos izglītojošu klipiņu, kas vēstīs par izmaiņām. “Kā neredzīgam zināt, kur podziņu atrast?” jautā kāda sieviete. Uzņēmumā aicina izmantot tramvaja priekšējās durvis. Ja vadītājs redzēs, ka ir nepieciešama palīdzība, – iesaistīsies.

Man šķiet, ka tramvaja vadītāji ir vieni no atsaucīgākajiem sabiedriskā transporta pārstāvjiem. Arī uzsmaida no savas ērtās stikla kabīnes.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.