Būsim godīgi, ne visi teic labu rītu vai labu dienu ne caur sakostiem zobiem, ne visi uzsmaida, ne visiem tīk skaidrot un iedziļināties, kur nu vēl apjautāties, kā klājas. Lai gan, visticamāk, laipna apkalpošana darba pienākumos ir minēta.

Laipnība vispār ir cienījama īpašība, kas varbūt nenes tūlītēju labumu, taču apkārtējie to novērtē, un uz izrādīto laipnību bieži tiek atbildēts ar tādu pašu laipnību un rūpību.

Nejauši vienas dienas laikā piedzīvoju divas dažādas situācijas. Biju lieciniece tam, kā ar cilvēkiem jāstrādā un kā tomēr nevajadzētu.

Neminēšu iestādes, tas nav galvenais, taču abās dzīves ainiņās viena no iesaistītajām pusēm bija pensionārs, ar ko tiešām dažkārt sanāk varbūt vairāk paauklēties, ar to nedomājot neko ļaunu, jo arī pati reiz piedzīvošu dienu, kad “dzīve tikai sākas”, aizejot pelnītā atpūtā.

Taču kādas klientu apkalpošanas speciālistes spēju pacietīgi skaidrot, atkārtot un vēlreiz izstāstīt to pašu, tikai citiem vārdiem, lai saprotamāk, apbrīnoju, jo

pati, šķiet, sen jau būtu aizgājusi pa gaisu, kā savukārt notika otrajā pieredzē, kad kundzīte it kā noveda līdz tam, ka sarunbiedre jau vairs neslēpa nepatiku par abu komunikāciju, lai gan savaldīties vajadzēja.

Tādēļ nodomāju – cik labi, ka attiecīgās vietās tomēr ir īstie cilvēki.

Mūsdienu laikmets savā ziņā atstājis iespaidu arī mūsos, cilvēkos. Dzīves tempi rauj uz priekšu, pašam negribot, visu vajag ātrāk un ātrāk, iedēstot īgnumu par lēnu un rimtu gaitu un arī situācijām.

Daudz ir profesiju, kurās mijiedarbojamies cits ar citu – pedagogs, aprūpētājs, sociālais darbinieks, medmāsa, policists, psihologs, pārdevējs, sabiedriskā transporta vadītājs, viesmīlis, ģimenes ārsts utt. Tajās ir cieša saskarsme ar cilvēkiem un līdz ar to arī emocijas, jo mēs taču jūtam, atsaucamies tam, kas ar mums notiek.

Iespējams, dusmām, nīgrumam, aizkaitinājumam ir iemesls: draugs ir aizmirsis tavu dzimšanas dienu, garāmbraucoša automašīna apšļakstījusi jauno mēteli, uz ielas izkritis un sašķīdis dārgs telefons, sāp zobs vai moka galvassāpes.

Taču ikreiz, kad satikts tiešām jauks un atsaucīgs pārdevējs lielveikalā vai klientu apkalpošanas speciālists kādā oficiālā pašvaldības vai valsts iestādē, kurš apzinās, ka tomēr savas emocijas ir jānoliek malā, jo esmu darbā, kas reizē nozīmē ar cieņu izturēties pret sastapto otru cilvēku, neuzskatot viņu par absolūtu idiotu, pārgrieztām acīm pie sevis nečukstot “kā to var nezināt”, dodos prom ar tiešām labu sajūtu. Savstarpējā cilvēku sinerģija pastāv.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.