Nav jau zināms, vai visi šie iebraucēji kādu laiku uzkavēsies tieši Liepājā vai Dienvidkurzemē, bet gribas cerēt, ka vietējiem uzņēmējiem izdosies uzaudzēt kaut kādu tauku kārtiņu pirms gaidāmās biedējošās ziemas.

Iekšzemes tūrisms joprojām ir populārs, un Liepāja ir vilinošs galamērķis. To secinu pēc tā, ka jūlijā man atrakstījuši pat tādi attāli paziņas, kas nav sazinājušies desmitiem gadu. “Būsim Liepājā. Iesaki, kur paēst, ko apskatīt!”

Daudzi man zināmi cilvēki Liepāju sen iemīļojuši un izvaicā, kas te gada laikā jauns radies. Nu, šovasar nemaz nav grūti atbildēt!

Hoijeres kundzes viesu nams, Karostas un Neatkarības cīņu muzejs redānā, Kara muzeja filiāle Liepājas cietokšņa krasta baterijā, Karostas ūdenstornī strādā mākslinieki, “Siļķu brāķis” pārcēlies uz jaunām telpām, Zirgu sala kļuvusi par brīnišķīgu atpūtas vietu, Jūrmalas parkā jaunas kafejnīcas, Karostā atvērts lieliskais “Atmodas dārzs”, ir milzums piedāvājumu ar dažādiem peldlīdzekļiem izvizināties pa ostu, izbraukt jūrā un Liepājas ezerā.

Cilvēkiem, kas nedzīvo pie jūras, tas viss, protams, no pludmales priekiem atlikušajā brīvajā laikā.

Nekad jau viss nav rožaini, un mani ļoti apbēdina fakts, ka jāsaka saviem ciemiņiem – nē, pie Ziemeļu mola vairs nevar paēst ar skatu uz jūru.

Nevar būt vairs lielāks absurds kā slēgta kafejnīca jūras krastā blakus jaukos laika apstākļos cieši piebāztām divām autostāvvietām un pilna liedaga atpūtnieku.

Tāpat izrakņāts būvlaukums pilsētas centrā, kur joprojām nav parādījusies neviena būvtehnikas vienība, lai Kārļa Zāles laukumu sāktu savest civilizētā veidolā.

Protams, tūristam vietējās ķibeles var arī aizslīdēt garām, kamēr tas jūsmo par saulrietiem.

Pagājušajā nedēļā biju vakariņās ar Liepājas viešņu, kas bija mērojusi šurp piecsimt kilometru. Viņa paziņoja, ka esot iemīlējusies Liepājā. Sieviete šeit bijusi vienu reizi skolas laikā, turklāt rudenī, šodienas pilsēta viņai bija atklājums.

“Šeit visas mājas ir tik skaistas! Tāda arhitektūra, neparastas detaļas, uz katra soļa visu fotografējām. Pacel acis uz augšu, un atkal kaut kas tik skaists. Liepas zied un smaržo. Neko īpašu pat nevajag – vienkārši staigā pa pilsētu,”

viņa teica.

Draudzeņu kompānija jau ieplānojusi braucienu uz Liepāju nākamvasar.

Atvadījusies no ciemiņa, gāju pa centra ielām un pieķēru sevi, ka neskatos zem kājām, bet uz namiem. Tie patiesi ir tik skaisti!

“Mums ir apartamenti ēkā ar tornīti,” viešņa man bija teikusi telefona sarunā. Hmm, vai tad es iepriekš biju ievērojusi to tornīti… Labi, ka kāds paskatās uz pilsētu ar tik lielu iemīlēšanos un dalās izjūtās.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.