Finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma “Liepājas metalurgs” (LM) darbinieki pagaidām
neplāno rīkot piketu, aģentūru LETA informēja uzņēmuma arodbiedrības vadītājs
Jānis Grava.

Lai gan iepriekš masu medijos bija izskanējusi informācija,
ka lielākais LM akcionārs Sergejs Zaharjins 4.aprīlī aiz slēgtām durvīm ticies
ar rūpnīcas strādniekiem un piedāvājis autobusus braukšanai uz Rīgu piketēt pie
Ministru kabineta, lai valdība nevilcinās ar atbalstu rūpnīcai, tomēr pikets
pagaidām nav plānots ne rīt, 16.aprīlī, kā bija izskanējis masu medijos, ne arī
kādā citā dienā, norādīja Grava.

Grava apstiprināja, ka šodien pēc vairāku dienu dīkstāves LM
atsākta pamatražošana un tuvākajās dienās rūpnīca strādās. Par tālāko pašlaik
skaidrības nav. Tāpat pašlaik nav skaidrības par plānoto masveida darbinieku
atlaišanu, kas, kā iepriekš izskanējis, varētu skart 8-10% rūpnīcā strādājošo.
“Pašlaik nav saņemts neviens dokuments par masveida atlaišanu,”
norādīja Grava. Viņš apstiprināja, ka darbinieki pašlaik ir lielā neziņā, jo
nav skaidrības ne par to, vai un cik ilgi atkal plānota dīkstāve, ne par to,
kurus darbiniekus varētu skart atlaišana. 10.aprīlī darbinieki algas ir
saņēmuši, apstiprināja Grava.

Kā ziņots, LM šodien atsācis pamatražošanu, kas bija
apturēta no 11.aprīļa, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma Sabiedrisko attiecību
dienesta vadītāja Simona Laiveniece.

Pagaidām uzņēmums atsācis ražošanu, taču skaidrības par
tālākajiem plāniem pašlaik nav. Iespējams, pamatražošana atkal būs jāpārtrauc,
pieļāva Laiveniece. “Šodien ražošana notiek. Rīt skatīsimies, kādi būs
tālākie plāni,” informēja Laiveniece.

Kā ziņots, uzņēmums aprīlī varētu strādāt ar ne vairāk kā
30% jaudu, iepriekš žurnālistus pēc tikšanās ar Liepājas
domes deputātiem informēja “Liepājas
metalurga” valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs.

Uz vairākām dienām tika pārtraukta pamatražošana
tēraudkausēšanas kompleksā un velmētavā. No kopumā 2300 rūpnīcas darbiniekiem
dīkstāvē bija 600 velmētavas strādnieki un 400 tēraudkausēšanas ceha
darbinieki. “Viņi nav apmaksātā atvaļinājumā, bet dīkstāves laikā viņi saņem
apmaksu,” informēja Terentjevs. Kā plānots, 10.aprīlī visi darbinieki
saņēmuši algu pilnā apmērā. Kā norādīja Terentjevs, dīkstāve bija
“saistīta ar daudzām lietām, tostarp ar apgrozāmo līdzekļu trūkumu”.

“Apgrozāmo līdzekļu mums pašlaik ir tik daudz, cik to
mums bija pirms modernizācijas. Pirms modernizācijas mēs [gadā] ražojām
aptuveni 550 000-600 000 tonnu, bet tagad ražojam gandrīz 900 000 tonnu.
Starpība ir gandrīz 30%, bet apgrozāmo līdzekļu apjoms palicis tāds, kāds tas
bija pirms modernizācijas. Protams, ka tas ir nepietiekams,” informēja
uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmuma vadība 11.aprīlī paplašinātajā Liepājas domes Attīstības komitejas sēdē informēja
deputātus, ka pašlaik tiek strādāts pie uzņēmuma ražošanas un administrācijas
izmaksu samazināšanas plāna. Šonedēļ uzņēmuma valdes sēdē šo plānu paredzēts
apstiprināt.

Terentjevs apstiprināja iepriekš izskanējušo informāciju, ka
uzņēmums būs spiests par 8-10% samazināt darbinieku skaitu. Katras uzņēmuma
struktūrvienības vadītājam jāiesniedz savi priekšlikumi par darbinieku skaita
samazināšanu.

Biržu “NASDAQ OMX Riga” uzņēmums informējis, ka
2013.gada 1.ceturksnī tērauda ražošana tika organizēta ar 73% noslodzi un
velmējumu ražošana – ar 75% noslodzi.

Uzņēmums arī norādījis, ka medijos minētā shēmošana nevar
notikt, jo likums “Par pievienotās vērtības nodokli” paredz, ka,
pārdodot preces uz Eiropas Savienības valstīm, pievienotās vērtības nodoklis
(PVN) ir 0%. PVN likums nosaka, ka šo pašu normu piemēro arī tajos gadījumos,
kad preces tiek pārdotas uz trešajām valstīm.

Saistībā ar krīzi celtniecības nozarē visā Eiropā un tam
sekojošo zemo pieprasījumu “Liepājas
metalurga” produkcijas cenas ir zem tās pašizmaksas, norādīts informācijā
biržai.

“Nozare.lv” jau ziņoja, ka saskaņā ar audita
ziņojumu uzņēmums ir tuvu maksātnespējai, kā arī tam ir būtiskas likviditātes
problēmas. Auditora “Ernst&Young” veiktā jutīguma analīze paredz
naudas līdzekļu trūkumu “Liepājas
metalurgā” 2013.gada beigās aptuveni 96,1 miljona latu apmērā atkarībā no
dažādu apstākļu īstenošanās.

“Liepājas
metalurgam” aprīlī jāveic kārtējais maksājums Itālijas bankai
“UniCredit S.p.A” 7 780 450 eiro jeb 5 468 130 latu apmērā. Ja “Liepājas metalurgs” nevarēs veikt maksājumu, tad
to darīs Valsts kase, atzinis finanšu ministrs Andris Vilks (V).