Situācijai nozarē un uzņēmumā saasinoties,a/s ”Liepājas
metalurgs” (LM) par 8-10% plāno samazināt darbinieku skaitu, šodien ziņo laikraksts
”Dienas Bizness” (DB).

Patlaban visu uzņēmumu struktūrvienību vadītāji gatavo
priekšlikumus valdei par darbaspēka optimizācijas iespējām. ”10.aprīlis
uzņēmumā ir algas diena, un mēs burtiski mēģinām sagrabināt naudu, lai neaizkavētu
darba samaksu,” DB atzinis LM padomes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs
Sergejs Zaharjins.

Šā gada janvārī rūpnīca strādāja ar pilnu jaudu, februārī un
martā – ar aptuveni 60% jaudu, bet aprīlī noslogojums būs vēl mazāks, lēš
S.Zaharjins. ”Tik dziļas krīzes visā tērauda ražošanas nozarē, nerunājot par
metalurģiju, nav bijis,” viņš apgalvojis. Pagaidām lejupslīde turpinās, un
pirmās pozitīvas dinamikas pazīmes gaidāmas ne ātrāk kā šā gada beigās.

Rūpnīcā ik dienas situācija kļūst arvien smagāka, atzinis S.Zaharjins.
Viņš vairākas reizes uzsvēris, ka valsts riskē ar sociālo sprādzienu ne tikai
Liepājā, bet visā rūpniecībā, vilcinoties ar lēmumu par atbalstu rūpnīcai un
neizprotot to, ka pēc krīzes rūpnīcas devums būs arvien lielāks.

Jautāts, vai akcionāri ir gatavi ieguldīt paši savus
līdzekļus, ko par nepieciešamu atzīst arī valdības pārstāvji, uzņēmējs atbild
apstiprinoši. ”Es un Segala kungs esam gatavi ieguldīt savus personiskos
līdzekļus mūsu akciju veidā. Akcijas – tie ir vērtspapīri, kuru biržas vērtība
ir 12 miljoni latu. Es nerunāju par tirgus vērtību, kas ir ievērojami augstāka.
Protams, es netaisos tās kādam dāvināt, taču esmu gatavs akcijas ieķīlāt bankā
vai kā konkrētas investīcijas, un tādā veidā iegūt apgrozāmos līdzekļus
Liepājas metalurgam,” skaidro uzņēmējs.

Rietumeiropā, Krievijā, Baltkrievijā visi nozares uzņēmumi
cenšas saņemt valsts atbalstu. Tie, kuriem tas izdodas, cer krīzi pārdzīvot.
Tajā pašā laikā pat ļoti lieli koncerni, piemēram, Mittal, Mechel, vai
nu slēdz daļu rūpnīcu, vai atdod tos vietējām kompānijām par vienu eiro vai 70
dolāriem. Šie rūpniecības giganti, kam pieder pilns ražošanas uzņēmumu cikls –
sākot no dzelzsrūdas ieguves un beidzot ar gatavās produkcijas loģistikas
centriem, izvērtē, no kā atteikties un ko saglabāt.

”Visi ved sarunas par alianses veidošanu, lai pārvarētu
krīzi, arī mēs,” stāstījis S.Zaharjins. Atzīstot, ka LM nepieciešama jauna
kapitāla iepludināšana, uzņēmuma akcionāri ved sarunas ar lieliem Krievijas un
Baltkrievijas uzņēmējiem.

Jau iepriekš S.Zaharjins uzsvēris, ka lielākais LM trumpis
ir a/s ”Liepājas
osta LM”, kas nozīmē pašiem savu loģistikas centru ostā. Turklāt ir
skaidrs – tie, kas šajā krīzē izdzīvos, pēc tam pelnīs labi un uzplauks, norāda
S.Zaharjins. ”Dažādi priekšlikumi pienāk katru dienu. Taču es visiem atbildu –
atsūtiet savu piedāvājumu rakstiski, lai ir skaidri saprotams, kas šo
piedāvājumu izsaka. Esmu gatavs sarunām ar nopietniem, zināmiem investoriem,
taču nekādā gadījumā neuzsākšu sarunas ar kādiem starpniekiem,” uzsvēris
S.Zaharjins. ”Visi mani ārvalstu braucieni ir konkrētas tikšanās ar uzņēmumu
pirmajām personām vai ietekmīgām personām šajās valstīs,” apgalvojis uzņēmējs.

Savukārt LSEZ SIA ”Tolmets” valdes priekšsēdētāja
Inta Ozoliņa DB norādījusi, ka savu biznesu cenšas saglabāt visi, arī vairāk
nekā 270 licencēti metāllūžņu nozares uzņēmumi, kuros kopā ir vismaz tikpat
daudz darbavietu, cik LM. Valdībai, glābjot vienu, jāraugās, lai tā nenodara
pāri citiem, viņa uzsvērusi.