Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Lūgt ir grūti, palīdzēt – viegli. Daudziem labdarība ir neatņemama dzīves sastāvdaļa

Par labdarības tēmu visbiežāk runā, tuvojoties Ziemassvētku laikam, taču ir ļaudis, kuriem gan materiāla, gan morāla palīdzība nepieciešama ikdienā, jo cilvēks vai viņa ģimene grūtībās nonāk neatkarīgi no gadalaika. Un daudziem iedzīvotājiem labdarība un laba darīšana ir neatņemama dzīves sastāvdaļa ne vien svētkos, bet arī ikdienā.

Lūgt ir grūti, palīdzēt – viegli. Daudziem labdarība ir neatņemama dzīves sastāvdaļa
Laura (no labās) un viņas draudzenes, abas Veronikas, ko meitene ieguvusi tieši šajā jauniešu centrā, novērtē, ka “House of Hope” dod iespēju pavadīt brīvo laiku ļoti daudzveidīgi un pilnīgi bez maksas. (Foto: Egons Zīverts)
Laura (no labās) un viņas draudzenes, abas Veronikas, ko meitene ieguvusi tieši šajā jauniešu centrā, novērtē, ka “House of Hope” dod iespēju pavadīt brīvo laiku ļoti daudzveidīgi un pilnīgi bez maksas. (Foto: Egons Zīverts)
25.12.2022 06:00

Liene Kupiča, Liena Rimkus

"Kurzemes Vārds"

Ziemassvētku brīnums un asaras

Liepājniece Valentīna ir vientuļa pensionāre, kura dzīvo kopā ar māsu. ”Bija diena pirms Ziemassvētkiem, kad pēcpusdienā pie durvīm klauvēja. Izeju pie durvīm – man un māsai katrai lielais dāvanu maiss, piebāzts līdz ručkām ar visādiem labumiem – gan gardumiem, gan dažādām mīļām lietām!

Patiešām apraudājos! Mums neviens nekad neko nebija tāpat vien dāvinājis!” iespaidos padalās sieviete.

Labdari, kurš organizējis dāvanu gatavošanu, nav izdevies noskaidrot, tik uzzinājusi, ka dāvanas gādājuši rūķi no draudzes, ko kundze savos spēka gados apmeklējusi un ziedojusi. ”Nav svarīgi, no kādas draudzes, bet joprojām atceros to ar saviļņojumu. Agrāk šādas dāvanas nebija,” viņa priecājas.

Liepājniece Natālija savukārt ir četru nepilngadīgu bērnu mamma, kura labdarības sniegto palīdzību novērtē, jo tā ir būtisks atspaids ikdienas tēriņiem. ”Strādāju divos darbos tirdzniecībā – ar to nomaksāju rēķinus par dzīvokli un pietiek pārtikai. Taču apģērbs un citas sadzīvei vajadzīgās lietas nāk no labdarības,” viņa stāsta.

Sieviete teic, ka visas labdarības iespējas atradusi pati.

”No tā, ka mums var būt nepieciešama labdaru palīdzība, nav pasargāts neviens. Mēs, piemēram, bijām kādreiz pārtikusi ģimene, taču vīrs saslima…” teic sieviete.

”Man ir kauns kādam kaut ko prasīt un ka esam nonākuši tādā situācijā, bet labi, ka ir šāda iespēja. Slava tiem cilvēkiem, kuri tādi ir, kas var palīdzēt!” viņa uzsver.

Natālija teic, ka, par spīti spiedīgajiem finansiālajiem apstākļiem, pati arī atbalsta labdarību un māca to darīt bērniem. ”Mums ir kaimiņiene, kurai, kad paši atļaujamies nopirkt gardumus, ienesam arī viņai maisiņu, bērni viņai sanes malku. Kamēr es strādāju, viņa pieskata bērnus,” teic sieviete.

Pa mazumiņam vien salasīts

”Šī ir vieta, kur jauniešiem nākt darboties, sevi realizēt, satikties ar citiem vienaudžiem un iemācīties kaut ko labu,” saka biedrības ”House of Hope” vadītāja Tatjana Makovija, uzsvērdama, ka biedrības galvenais mērķis ir darboties jauniešu labā, nodrošinot viņiem pilnvērtīgu ikdienu un atbalstu ārpus skolas, lai preventīvi novērstu jaunatnes vēlmi doties ielās un dzīvot ielu bērnu dzīvi.

Ielu dzīve ir sekas tam, ka jauniešiem nav iespēju sevi nodarbināt, teic biedrības pārstāvji.

”Ja jauniešiem būs vieta, kur doties, viņi dosies uz to, un viņus ielas nesaistīs,” pārliecināti teic T. Makovija.

Pateicoties vairākiem atbalstītājiem un labdariem, kuri iesaistīšanos un ziedošanu dēvē par goda lietu, biedrības izveidotais un attīstītais jauniešu centrs darbojas jau vairākus gadus, ikdienā – otrdienās, ceturtdienās un piektdienās – ēkā Rīgas ielā 67 pulcējot vairākus desmitus jauniešu.

Biedrības pārstāvji ir gandarīti, ka jaunieši novērtē sniegtās iespējas un izvēlas centru par vietu, ko saukt par savu.

”Biedrība un jauniešu centra darbība nav finansēta no valsts puses. Tie, kas mums palīdz veidot un uzturēt šo vietu, ir mani draugi Norvēģijā, ar kuriem iepazinos 2013. gadā. Viņiem Norvēģijā 2011. gadā izveidojās nevalstiskā organizācija, vienlaikus Liepājā sākās biedrības ”Karosta Kids” veidošana, taču viens par otru nezinājām. Kad iepazināmies, viņi jautāja, ko mēs varam un gribam piedāvāt jauniešiem,” atgādina ”House of Hope” vadītāja.

Tika izveidota stipendiju programma, lai jaunieši atrastu motivāciju pabeigt skolu, veidotu raksturu un būtu nozīmīga sabiedrības daļa.

Taču, kad sapratuši, ka vajag pašiem savu vietu, nonākuši pie secinājuma, ka brīvu telpu, kas derētu plašai darbībai ar jauniešiem un kuru brīvi veidot pašiem, Liepājā nav. Taču norvēģi, saliekot kopā savus draugus, paziņas un kontaktus, iegādājās šo māju biedrības izdomātajiem mērķiem.

Jauniešu centrs tagad darbojas ne vien ēkas telpās, bet arī ārpusē pamazām sāk īstenoties ieceres par aktivitātēm ārā. ”Ar atbalstītāju palīdzību ir tapusi terase, te droši vien notiks arī kāds svētku pasākums. Plānots, ka sētā būs arī sportisko aktivitāšu laukums,” uzskaita biedrības vadītāja.

”Viss, kas mums ir, pa lāsītei vien salasīts,” viņa piebilst.

Starp atbalstītājiem, kuri gādājuši, lai centrs arvien apaugtu ar jaunām un jauniešiem noderīgām mantām, telpas tiktu pie remonta un aprīkojuma, ir bankas, labdarības fondi un klubi, kā arī joprojām labdari ārzemēs, piemēram, baronese fon Tīzenhauzena.

”Ļoti svarīgi, ka ir atbalsts un tas turpinās,” pauž T. Makovija, norādot, ka mentoru un sponsoru atbalsts ir būtisks. Biedrība nepieciešamo gādā, arī piesaistot finansējumu projektos.

Sava vieta, neviens neko nespiež

Biedrībā no 2019. gada strādā Liepājas Universitātē kultūras vadības programmu apguvusī Kristīne Reine-Saponaro.

Vienlaikus viņa arī Sociālā dienesta projektā ir kļuvusi par jauniešu mentori. Kristīnes darbs ir atbalsts jauniešiem visādās dzīves pratībās atkarībā no vecuma posma.

”Palīdzu izpildīt mājasdarbus, rakstu projektus, kas saistīti ar valodām, matemātiku, bioloģiju, vēsturi. Pārsvarā jauniešiem ir problemātiskāk ar angļu valodas gramatiku, līdzu ar praktisku skolas darbu izpildi. Aktuāli mācību sakārtošana un zināšanu apguve ir eksāmenu klasēm vai tuvojoties pārbaudījumiem,” vērtē Kristīne.

Jauniešiem atbalstu sniedz arī viņas vīrs, kurš palīdz noslīpēt valodu lietas.

Biedrības vadītāja parāda dažas no jauniešu iecienītākajām telpām. Piemēram, mūzikas studija – te jaunieši mācās spēlēt mūzikas instrumentus, ja nav pārliecināti par savām spējām un varēšanu pacelt mūzikas skolu.

T. Makovija arī norāda, ka ēkā, kur iekārtots un dzīvo jauniešu centrs, padomju laikos darbojies muzikālā novirziena bērnudārzs, pēdējā iestāde, pirms to sāka apdzīvot jaunieši, te bijusi šūšanas darbnīca.

Savukārt virtuvē tiek gatavota tēja vai kafija un gardumi atpūtas pauzēm.

Radošajā istabā todien sastopam 15. vidusskolas skolnieci Lauru ar draudzenēm – abām vārds ir Veronika. Viena ir no 3. pamatskolas, otra – no 7. vidusskolas. ”Uzzināju no draudzenes, sākām nākt kopā un te pavadīt laiku. No manas klases te nevienu neesmu manījusi,” saka Laura.

Visbiežāk kopā te meitenes zīmē un izpilda mājasdarbus – tad mājās paliek vairāk brīvā laika citām nodarbēm.

”Ļoti novērtēju, ka ir tāds atbalsts. Šeit neviens neko nespiež. Nav tā, ka, ja es sāku nākt, tad turpmāk jānāk obligāti,” norāda Laura.

Gandarīta, ka nostiprinājusi valodas zināšanas, tostarp krievu valodas, un vienlaikus draudzenēm var pamācīt latviski.

Laura teic, ka bieži iet un arī pievienojas citiem draugiem zālē, kur uzspēlē galda spēles. Minētajā telpā patiešām valda brīva atmosfēra, jautrība. ”Viņi te jūtas droši, brīvi, uzklausīti. Ja kādam ir problēmas, virzām uz to atrisināšanu,” viņa norāda.

Jaunieši te var izmazgāt drēbes, ja kādam ir tāda nepieciešamība. Te arī darbojas māmiņu centrs – mammas ar saviem mazajiem bērniem nāk, pavadot laiku ar bērnu radoši un aktīvi.

Visas nodarbības un iespējas ir bez maksas.

”House of Hope” tīmekļvietnē norādīts, ka vajadzības, ko nodrošināt, ir visu laiku – nepieciešami materiāli un finanses remontiem, mēbeles telpām, silta ēdiena pagatavošanai, radošajām nodarbībām, kā arī brīvprātīgo atbalsts.

Katrs cilvēks ir cieņas vērts

”Labdarība ikdienā nozīmē daudz brīvprātīgā darba, lai noorganizētu, izplānotu organizācijas darbu, lai koordinētu palīdzības sniedzējus un palīdzības saņēmējus.

Labdarība ikdienā nozīmē katru dienu saņemt kādu lūgumu pēc palīdzības. Tā ir arī regulāri uzklausīt cilvēkus, sniegt viņiem atbalstu:

mantisku palīdzību, sniegt emocionālu atbalstu vai konsultācijas. Reizēm cilvēku ”atver” apskāviens un iespēja klusēt, kuru pavada pārliecība, ka uzklausīs, ja runāšu,” teic biedrības ”Patvērums ģimenei” pārstāve Santa Krilova, vēl papildinot, ka labdarība ikdienā ir gan darbs, gan prieks. Tā iedvesmo, īpaši tad, ja vajadzība satiekas ar risinājumu.

Savu darbību Liepājā biedrība uzsāka 2016. gada sākumā kā nodibinājuma ”Labdarības fonds Labāka dzīve” Liepājas struktūrvienība ”Patvērums ģimenei”. ”Bijām neliela domubiedru grupa, kas vadīja brīvā laika aktivitātes bērniem un pusaudžiem. Reiz drēgnā oktobra dienā, kad ārā jau bija sals, pie mums ieradās kādas daudzbērnu ģimenes visi puikas, bet viņu apģērbs ne tikai bija neatbilstošs sezonai un izmēram, bet arī ļoti netīrs.

Iegādājāmies zēniem apģērbu, radām iespēju viņiem nomazgāties un… sapratām, ka gribam un varam darīt vairāk nekā līdz šim,” biedrības pārstāvju vārdā stāsta S. Krilova.

Nemīlīgās oktobra dienas notikums aizsācis mīlestības darbu ceļā uz ”Brīvbodi” – vietu, kur sastapties tiem, kuri grib palīdzēt, ar tiem, kuriem šī palīdzība nepieciešama.

”Pašlaik ”Brīvbode” ir kā milzīgs skapis, kurā ģimene ienāk un saņem visu nepieciešamo ikdienas pamatvajadzībām. Milzīgs skapis, kura izveidē daudzi liepājnieki ir atstājuši ne vien līdzekļus un dāvinājuši savas lietas, bet arī ieguldījuši sirdi,” turpina biedrības pārstāve.

2021. gada janvārī nodibināta atsevišķa biedrība ”Patvērums ģimenei”.

Neatkarīgi no statusa tās komanda vienmēr aktīvi strādājusi, lai realizētu misiju, un šo gadu laikā ir palīdzēts nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai pakļautām ģimenēm, sniedzot mantisku palīdzību, nodrošinot konsultācijas, apmācības un emocionālu, garīgu atbalstu.

”Lai arī vārdi ”nabadzības risks” un ”sociālā atstumtība” skan smagnēji un šķietami stigmatizējoši,

mēs biedrībā vienmēr paturam prātā, ka pašlaik sociālajai atstumtībai un nabadzības riskam var būt pakļauts jebkurš,

ne tikai ikviena daudzbērnu ģimene vai viena vecāka ģimene, kas arī valsts izpratnē atzītas par sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām,” uzsver S. Krilova.

””Katrs cilvēks ir cieņas vērts” – tā ir mūsu devīze, un tieši tāpēc mēs, sniedzot atbalstu, ieplānojam individuālu sarunu ar katru. Mums ir liels prieks redzēt, ka un kā mūsu darbs nes augļus, kā cilvēki mainās: mūsu klienti, kuriem savulaik palīdzējām, paši kļūst par sociāli atbildīgiem pilsoņiem un tagad jau spēj palīdzēt citiem. Tas sniedz milzīgu gandarījumu!”

Otra ”Patvēruma ģimenei” darbības joma ir atbalsts bērniem un jauniešiem. Jau vairāku gadu garumā biedrības aktīvisti ir nodrošinājuši saturīgu brīvā laika pavadīšanu bērniem un pusaudžiem, rīkojot gan vasaras nometnes, gan iknedēļas pasākumus.

Paralēli darbam ar bērniem notiek tikšanās arī ar bērnu vecākiem, viņu apmācības. ”Mēs esam pārliecināti, ka darbs ar ģimeni ir ļoti svarīgs, lai veidotu veselīgu sabiedrību, tādēļ, ja pie mums nonāk bērns, mēs domājam, kā iesaistīt bērna vecākus, tādējādi panākot visas ģimenes sistēmas atveseļošanu,” norāda S. Krilova.

Atbalsts palīdz pārvarēt krīzes

Kas ir ”Patvēruma ģimenei” palīgi misijas īstenošanā jeb ziedotāji, cik daudzi iesaistās, un cik daudzi ir saņēmēji?

”Mēs no sirds pateicamies katram labas gribas cilvēkam, kurš dod no sevis otram – vai tas būtu mantisks ziedojums, laiks vai finanses. Mums ir neliels pulciņš lieldraugu, kas atbalsta mūsu darbu regulāri; šogad esam iepazinuši arī jaunus labdarus. Katrs dod no sevis labāko. Nereti apvaicājas: ”Kā vēl varu būt noderīgs?”

Pietiekami bieži mantiskā ziedojuma sniedzējs vēlas iesaistīties brīvprātīgā darbā, kas mums vienmēr ir sirdi sildošs notikums. Esam sajūsmā par cilvēkiem, kuri brīvprātīgi vēlas dalīties ar savu intelektuālo īpašumu – praktiski darbojoties ar bērniem vai pieaugušajiem. Mēs kopīgi radām platformu, lai cilvēks sastopas ar sevi, atklāj savu potenciālu, ļaujas personības pārmaiņām un izaugsmei, stiprina savus iekšējos un ārējos resursus, sekmējot sociālās un dzīves prasmes, un uzlabo dzīves kvalitāti,” turpina biedrības pārstāve.

Biedrība ļoti novērtē arī finansiālo atbalstu, jo, lai būtu vieta, tai ir jāpastāv. Ikviens, kurš vēlas, var biedrības darbam ziedot arī internetā un anonīmi.

Finanses lieti noder ne tikai komunālo pakalpojumu segšanai, bet arī, lai iegādātos produktus jauniešu pašu gatavotām uzkodām. Tāpat arī katrai ģimenei, kas viesojas biedrībā, tiek piedāvāta tēja, kafija un kāds našķis. Arī, rīkojot mācības vecākiem, kuru norises laiks parasti ir pēc darba, uzcienā ar uzkodām un siltu dzērienu.

”Kā palīdzības saņēmējs nonāk pie mums? Dažādi: sociālie mediji ir lielisks un palīdzošs rīks, bet aktīvi ir mūsu domubiedri, kas par mums stāsta, kā arī sociālie darbinieki un ģimenes asistenti. Gribētu uzteikt skolu sociālos pedagogus un klašu audzinātājus, kuri pamana bērna vajadzības un meklē iespējas, kā tās piepildīt.

Ar katru ģimeni tiekamies individuāli, tādējādi panākam, ka tā nav identificējama, jo pēc atbalsta vēršas ne tikai ģimenes, kuru krīze ir ilgstoša, bet arī ģimenes, kuras nonāk krīzē, bet ar atbalstu spēj to pārvarēt.

Ģimene nereti pēc visu maksājumu veikšanas nespēj iegādāties bērniem apģērbu ziemas sezonai,” pauž biedrībā.

S. Krilova, vērtējot labdarības apjomus, turpina: ”Jau tagad varam teikt, ka pagājušā gada statistika, cik ģimenēm ir palīdzēts, ir pārspēta vairāk nekā divas reizes, kas nozīmē, ka mantisko ziedotāju skaits arī ir pieaudzis. Ar apģērbu un apaviem ir palīdzēts vairāk nekā diviem tūkstošiem bērnu.

Būtiski ģimenēs pieaugusi vajadzība pēc higiēnas precēm – vairāk kā jebkad esam atbalstījuši ģimenes ar autiņbiksītēm; arī gultasveļa, segas un spilveni ir pieprasīta lieta. Tāpat nereti vaicāts pēc pārtikas mazuļiem – piena maisījumiem, biezputrām un biezenīšiem.”

Konkrētiem mērķiem ziedo vairāk

Kristīne Vidzeniece, kristīgās labdarības organizācijas ”Tabitas sirds” vadītāja

Neraugoties uz ekonomisko situāciju, šobrīd ziedotāji ir ļoti aktīvi ne tikai pie mums, arī tādām lielām organizācijām kā Ziedot.lv izdodas savākt vērienīgus līdzekļus. Katrs pienes savu mazumiņu, un kopā izdodas lielas lietas.

Arī ”Tabitas sirds” jūt, ka cilvēki iesaistās. Ne vienmēr šī palīdzība ir tieši naudas izteiksmē, līdzcilvēki zvana, interesējas, atved kaut ko no sevis, apjautājas, kā mums iet, kas vēl ir nepieciešams, citi iesaistās akcijās.

Tikko mums bija Ukrainas atbalstam paredzēto ierakumu sveču darbnīca Kuldīgā, atnāca viens kungs ar tikko pirktām jaunām svecēm, lai tās pārkausētu. Teicām jau, ka nevajadzēja pirkt, bet tas bija veids, kā viņš atrada savu iespēju palīdzēt.

Bija brīdis, kad visi aktīvi palīdzēja Ukrainai.

Esmu novērojusi, ka cilvēki īpaši aktivizējas palīdzībai, kad ir kāds konkrēts mērķis.

Šī iemesla dēļ mēs ik pa laikam veidojam aicinājumus palīdzēt kādiem konkrētiem cilvēkiem, ģimenēm. Tas noteikti palīdz, ja tu zini, kam tieši šie līdzekļi tiek novirzīti.

Pamatā balstāmies uz mūsu kopīgiem biedrības mērķiem, bet, ja kāds personīgi mūs uzrunā vai pastāsta kādu stāstu, kur cilvēkiem nepieciešama palīdzība, iesaistāmies arī tur.

Nesen pie mums nonāca stāsts par vientuļo mammu ar vairākiem bērniņiem, kuri zaudējuši tēti, attiecīgi arī atbalstu ģimenē, bet viņa cīnās. Ja mēs redzam iespēju cilvēkam grūtā brīdī palīdzēt, lai tālākais ceļš nebūtu tik grūts, lai nezustu cerība, tad iesaistāmies, pieaicinām draugus, līdzcilvēkus.

Lai arī apzināmies, ka reāli cilvēkstāsti mudina labdarībā iesaistīties aizvien vairāk, tā tomēr ir trausla līnija, vēlamies viņus arī pasargāt, sociālajos tīklos neliekam.

Šī gada Ziemassvētku akcijas mērķis – vācam higiēnas piederumus tādām grupām kā Kuldīgas un Liepājas novadu vientuļie pensionāri, bāreņi, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē mūsu novadā, audžuģimenes, lai kaut nedaudz pateiktu tām paldies par darbu, ko iegulda.

Šobrīd Liepājas atbalsta centrā ir 60 aktīvas audžuģimenes. Arī uzņēmumi mūs atbalsta, tikko saņēmām ieskaitījumu no kāda vietējā uzņēmuma higiēnas līdzekļu iegādei.

Aicinām sabiedrību iesaistīties, arī kolektīvus. Katrs atnes kaut vai vienu šampūnu, un kaste ir pilna. Par labu higiēnas precēm izlēmām, sadarbojoties ar bāriņtiesu.

Pēdējā laikā esam sajutuši, ka palīdzību būtu nepieciešams novirzīt vecākiem, kuru ģimenē aug bērniņi ar īpašām vajadzībām, lai arī tā nav mūsu specifika. Šīs ģimenes katru dienu saskaras ar emocionālām un fiziskām grūtībām, tā nav situācija, no kuras izveseļojas un dzīvo tālāk, tā ir visa dzīve.

Lai ģimene būtu stipra, turētos kopā un varētu cits citu atbalstīt, cenšamies vecākus ik pa laikam uzbužināt.

Tāpēc esam uzsākuši mammām veidot atpūtas dienas, tāpat arī pāriem dodam iespēju izrauties kaut uz četrām stundām, lai viņi varētu veltīt uzmanību arī viens otram. Parasti uzsvars ir uz šiem bērniem, bet viņiem vajag stiprus un laimīgus vecākus, tāpēc cenšamies rūpēties arī par viņiem.

Uzziņai

Ziedojumus Ziemassvētku labdarībai gaida

Akcija ”Piepildīsim Lielo dāvanu maisu!”. Rīkotājs – biedrība ”Ziemupīte”, notiek jau devīto gadu. Dāvanas sadarbībā ar sociālajiem dienestiem nonāk pie tām Kurzemes ģimenēm un vientuļajiem cilvēkiem, kuriem nav iespēju tās saņemt no saviem mīļajiem, kā arī pie ģimenēm, kuras ir pelnījušas iepriecinājumu, jo drosmīgi tiek ar visu pašas galā, nesūdzas un tur godā darba tikumu.

Lielajā dāvanu maisā īpaši noder: pārtikas produkti (dārza labumi, rīsi, milti, kafija vai citi virtuvē noderīgi pārtikas produkti un našķi); higiēnas un saimniecības preces (gultasveļa, dvieļi, šampūni, zobu pastas un zobu birstes, veļas pulveris u.c.); spēles, kas rosina domāt un darīt; skolas piederumi; dāvanu kartes.

Informācija pa tālr. 29400470 vai rakstot uz e-pastu [email protected].

Sociālā uzņēmuma ”Eņģeļa pasts” projekts ”Ziemassvētku vecīša darbnīca 2022” piedāvā vietnē engelapasts.lv nosūtīt dāvanu paša izvēlētam cilvēkam kādā no Latvijas sociālās aprūpes namiem.

Es domāju tā: Kas mudina ziedot?

Iveta Štelmahere – strādā kultūras nozarē:

– Es ziedoju ik pa laikam, ne tikai tuvojoties Ziemassvētkiem. Ikdienā un visu gadu ziedoju pat vairāk nekā šajā laikā. Katrs gadījums ir individuāls un izsvērts. Jābūt kam tādam, kas aizķer. Piemēram, ziedoju mūsu cilvēkiem, liepājniekiem, kam smagā situācijā to vajag. Nedodu visiem pēc kārtas, piemēram, iereibušiem vīriešiem principiāli ne.

Žanete Eglīte – strādā:

– Viens no iemesliem, kāpēc cilvēks palīdz, ziedo svešiem, varētu būt personīgā grūtā dzīves pieredze. Svarīgi, vai sirdī ir vai nav līdzcietība, vēlme palīdzēt. Ja cilvēks ir ziedotājs, viņš to darīs visa gada garumā, ne tikai atsaucoties Ziemassvētku akcijām. Es ziedoju pēc savām iespējām, un pēc tam sajūta ir fantastiska.

Inga Ķere – strādā rūpnīcā:

– Žēlums pret tiem, kam grūti. Sirds sajūta, ka jādalās, jāpalīdz, kam grūtāk. Esmu kristiete, un ziedošana man nav sveša. Ziedojumu saņēmēji mēdz būt dažādi, arī tādi, kas izmanto citu cilvēku labestību. Daudzi ir tiešām no sirds pateicīgi par palīdzību. Tagad, pirms Ziemassvētkiem, ļoti bieži atgādina, ka jāziedo, un tas sāk atgādināt spēlēšanu uz jūtām. Bet varbūt kādam tieši to vajag.

Santa Spole – liepājniece:

– Mudina iekšpusē, sirdī mītošā sajūta otram darīt labu un dot. Šī sajūta katrā vai nu ir, vai nav. Nezinu, vai mākslīgi var ietekmēt cilvēku, lai viņš dalītos. Ir labi cilvēkiem atgādināt, ka ziedošana ļoti nepieciešama, jo dzīve strauja un aizmirstas to darīt. Uzbāzties gan noteikti nevajag. Protams, esmu ziedojusi, bet par to nerunāju. Kad ir iekšēja vēlme ziedot, izdaru, aizmirstu un dzīvoju tālāk.

Aiga Jaunskalže – strādā:

– Tas, ka ziedojuma mērķis cilvēku aizskāris, uzrunājis personīgi. Jebkurā gadījumā noteikti ir jābūt iemeslam, motīvam, lai ziedotu un dalītos ar kādu svešu. Labdarībā iesaistās ne tikai turīgie, bet visi, tātad – kaut kas skar dziļi personīgi un vēlme palīdzēt ir pāri visam. Tikai viens ziedo dzīvniekiem, otrs cilvēku, bērnu ārstēšanai, bet trešais vēl citam mērķim.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 8.95 (astoņi euro un 95 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz