Liene Kupiča, Liena Rimkus
"Kurzemes Vārds"
Ziemassvētku brīnums un asaras
Liepājniece Valentīna ir vientuļa pensionāre, kura dzīvo kopā ar māsu. ”Bija diena pirms Ziemassvētkiem, kad pēcpusdienā pie durvīm klauvēja. Izeju pie durvīm – man un māsai katrai lielais dāvanu maiss, piebāzts līdz ručkām ar visādiem labumiem – gan gardumiem, gan dažādām mīļām lietām!
Patiešām apraudājos! Mums neviens nekad neko nebija tāpat vien dāvinājis!” iespaidos padalās sieviete.
Labdari, kurš organizējis dāvanu gatavošanu, nav izdevies noskaidrot, tik uzzinājusi, ka dāvanas gādājuši rūķi no draudzes, ko kundze savos spēka gados apmeklējusi un ziedojusi. ”Nav svarīgi, no kādas draudzes, bet joprojām atceros to ar saviļņojumu. Agrāk šādas dāvanas nebija,” viņa priecājas.
Liepājniece Natālija savukārt ir četru nepilngadīgu bērnu mamma, kura labdarības sniegto palīdzību novērtē, jo tā ir būtisks atspaids ikdienas tēriņiem. ”Strādāju divos darbos tirdzniecībā – ar to nomaksāju rēķinus par dzīvokli un pietiek pārtikai. Taču apģērbs un citas sadzīvei vajadzīgās lietas nāk no labdarības,” viņa stāsta.
Sieviete teic, ka visas labdarības iespējas atradusi pati.
”No tā, ka mums var būt nepieciešama labdaru palīdzība, nav pasargāts neviens. Mēs, piemēram, bijām kādreiz pārtikusi ģimene, taču vīrs saslima…” teic sieviete.
”Man ir kauns kādam kaut ko prasīt un ka esam nonākuši tādā situācijā, bet labi, ka ir šāda iespēja. Slava tiem cilvēkiem, kuri tādi ir, kas var palīdzēt!” viņa uzsver.
Natālija teic, ka, par spīti spiedīgajiem finansiālajiem apstākļiem, pati arī atbalsta labdarību un māca to darīt bērniem. ”Mums ir kaimiņiene, kurai, kad paši atļaujamies nopirkt gardumus, ienesam arī viņai maisiņu, bērni viņai sanes malku. Kamēr es strādāju, viņa pieskata bērnus,” teic sieviete.
Pa mazumiņam vien salasīts
”Šī ir vieta, kur jauniešiem nākt darboties, sevi realizēt, satikties ar citiem vienaudžiem un iemācīties kaut ko labu,” saka biedrības ”House of Hope” vadītāja Tatjana Makovija, uzsvērdama, ka biedrības galvenais mērķis ir darboties jauniešu labā, nodrošinot viņiem pilnvērtīgu ikdienu un atbalstu ārpus skolas, lai preventīvi novērstu jaunatnes vēlmi doties ielās un dzīvot ielu bērnu dzīvi.
Ielu dzīve ir sekas tam, ka jauniešiem nav iespēju sevi nodarbināt, teic biedrības pārstāvji.
”Ja jauniešiem būs vieta, kur doties, viņi dosies uz to, un viņus ielas nesaistīs,” pārliecināti teic T. Makovija.
Pateicoties vairākiem atbalstītājiem un labdariem, kuri iesaistīšanos un ziedošanu dēvē par goda lietu, biedrības izveidotais un attīstītais jauniešu centrs darbojas jau vairākus gadus, ikdienā – otrdienās, ceturtdienās un piektdienās – ēkā Rīgas ielā 67 pulcējot vairākus desmitus jauniešu.
Biedrības pārstāvji ir gandarīti, ka jaunieši novērtē sniegtās iespējas un izvēlas centru par vietu, ko saukt par savu.
”Biedrība un jauniešu centra darbība nav finansēta no valsts puses. Tie, kas mums palīdz veidot un uzturēt šo vietu, ir mani draugi Norvēģijā, ar kuriem iepazinos 2013. gadā. Viņiem Norvēģijā 2011. gadā izveidojās nevalstiskā organizācija, vienlaikus Liepājā sākās biedrības ”Karosta Kids” veidošana, taču viens par otru nezinājām. Kad iepazināmies, viņi jautāja, ko mēs varam un gribam piedāvāt jauniešiem,” atgādina ”House of Hope” vadītāja.
Tika izveidota stipendiju programma, lai jaunieši atrastu motivāciju pabeigt skolu, veidotu raksturu un būtu nozīmīga sabiedrības daļa.
Taču, kad sapratuši, ka vajag pašiem savu vietu, nonākuši pie secinājuma, ka brīvu telpu, kas derētu plašai darbībai ar jauniešiem un kuru brīvi veidot pašiem, Liepājā nav. Taču norvēģi, saliekot kopā savus draugus, paziņas un kontaktus, iegādājās šo māju biedrības izdomātajiem mērķiem.
Jauniešu centrs tagad darbojas ne vien ēkas telpās, bet arī ārpusē pamazām sāk īstenoties ieceres par aktivitātēm ārā. ”Ar atbalstītāju palīdzību ir tapusi terase, te droši vien notiks arī kāds svētku pasākums. Plānots, ka sētā būs arī sportisko aktivitāšu laukums,” uzskaita biedrības vadītāja.
”Viss, kas mums ir, pa lāsītei vien salasīts,” viņa piebilst.
Starp atbalstītājiem, kuri gādājuši, lai centrs arvien apaugtu ar jaunām un jauniešiem noderīgām mantām, telpas tiktu pie remonta un aprīkojuma, ir bankas, labdarības fondi un klubi, kā arī joprojām labdari ārzemēs, piemēram, baronese fon Tīzenhauzena.
”Ļoti svarīgi, ka ir atbalsts un tas turpinās,” pauž T. Makovija, norādot, ka mentoru un sponsoru atbalsts ir būtisks. Biedrība nepieciešamo gādā, arī piesaistot finansējumu projektos.
Sava vieta, neviens neko nespiež
Biedrībā no 2019. gada strādā Liepājas Universitātē kultūras vadības programmu apguvusī Kristīne Reine-Saponaro.
Vienlaikus viņa arī Sociālā dienesta projektā ir kļuvusi par jauniešu mentori. Kristīnes darbs ir atbalsts jauniešiem visādās dzīves pratībās atkarībā no vecuma posma.
”Palīdzu izpildīt mājasdarbus, rakstu projektus, kas saistīti ar valodām, matemātiku, bioloģiju, vēsturi. Pārsvarā jauniešiem ir problemātiskāk ar angļu valodas gramatiku, līdzu ar praktisku skolas darbu izpildi. Aktuāli mācību sakārtošana un zināšanu apguve ir eksāmenu klasēm vai tuvojoties pārbaudījumiem,” vērtē Kristīne.
Jauniešiem atbalstu sniedz arī viņas vīrs, kurš palīdz noslīpēt valodu lietas.
Biedrības vadītāja parāda dažas no jauniešu iecienītākajām telpām. Piemēram, mūzikas studija – te jaunieši mācās spēlēt mūzikas instrumentus, ja nav pārliecināti par savām spējām un varēšanu pacelt mūzikas skolu.
T. Makovija arī norāda, ka ēkā, kur iekārtots un dzīvo jauniešu centrs, padomju laikos darbojies muzikālā novirziena bērnudārzs, pēdējā iestāde, pirms to sāka apdzīvot jaunieši, te bijusi šūšanas darbnīca.
Savukārt virtuvē tiek gatavota tēja vai kafija un gardumi atpūtas pauzēm.
Radošajā istabā todien sastopam 15. vidusskolas skolnieci Lauru ar draudzenēm – abām vārds ir Veronika. Viena ir no 3. pamatskolas, otra – no 7. vidusskolas. ”Uzzināju no draudzenes, sākām nākt kopā un te pavadīt laiku. No manas klases te nevienu neesmu manījusi,” saka Laura.
Visbiežāk kopā te meitenes zīmē un izpilda mājasdarbus – tad mājās paliek vairāk brīvā laika citām nodarbēm.
”Ļoti novērtēju, ka ir tāds atbalsts. Šeit neviens neko nespiež. Nav tā, ka, ja es sāku nākt, tad turpmāk jānāk obligāti,” norāda Laura.
Gandarīta, ka nostiprinājusi valodas zināšanas, tostarp krievu valodas, un vienlaikus draudzenēm var pamācīt latviski.
Laura teic, ka bieži iet un arī pievienojas citiem draugiem zālē, kur uzspēlē galda spēles. Minētajā telpā patiešām valda brīva atmosfēra, jautrība. ”Viņi te jūtas droši, brīvi, uzklausīti. Ja kādam ir problēmas, virzām uz to atrisināšanu,” viņa norāda.
Jaunieši te var izmazgāt drēbes, ja kādam ir tāda nepieciešamība. Te arī darbojas māmiņu centrs – mammas ar saviem mazajiem bērniem nāk, pavadot laiku ar bērnu radoši un aktīvi.
Visas nodarbības un iespējas ir bez maksas.
”House of Hope” tīmekļvietnē norādīts, ka vajadzības, ko nodrošināt, ir visu laiku – nepieciešami materiāli un finanses remontiem, mēbeles telpām, silta ēdiena pagatavošanai, radošajām nodarbībām, kā arī brīvprātīgo atbalsts.
Katrs cilvēks ir cieņas vērts
”Labdarība ikdienā nozīmē daudz brīvprātīgā darba, lai noorganizētu, izplānotu organizācijas darbu, lai koordinētu palīdzības sniedzējus un palīdzības saņēmējus.
Labdarība ikdienā nozīmē katru dienu saņemt kādu lūgumu pēc palīdzības. Tā ir arī regulāri uzklausīt cilvēkus, sniegt viņiem atbalstu:
mantisku palīdzību, sniegt emocionālu atbalstu vai konsultācijas. Reizēm cilvēku ”atver” apskāviens un iespēja klusēt, kuru pavada pārliecība, ka uzklausīs, ja runāšu,” teic biedrības ”Patvērums ģimenei” pārstāve Santa Krilova, vēl papildinot, ka labdarība ikdienā ir gan darbs, gan prieks. Tā iedvesmo, īpaši tad, ja vajadzība satiekas ar risinājumu.
Savu darbību Liepājā biedrība uzsāka 2016. gada sākumā kā nodibinājuma ”Labdarības fonds Labāka dzīve” Liepājas struktūrvienība ”Patvērums ģimenei”. ”Bijām neliela domubiedru grupa, kas vadīja brīvā laika aktivitātes bērniem un pusaudžiem. Reiz drēgnā oktobra dienā, kad ārā jau bija sals, pie mums ieradās kādas daudzbērnu ģimenes visi puikas, bet viņu apģērbs ne tikai bija neatbilstošs sezonai un izmēram, bet arī ļoti netīrs.
Iegādājāmies zēniem apģērbu, radām iespēju viņiem nomazgāties un… sapratām, ka gribam un varam darīt vairāk nekā līdz šim,” biedrības pārstāvju vārdā stāsta S. Krilova.
Nemīlīgās oktobra dienas notikums aizsācis mīlestības darbu ceļā uz ”Brīvbodi” – vietu, kur sastapties tiem, kuri grib palīdzēt, ar tiem, kuriem šī palīdzība nepieciešama.
”Pašlaik ”Brīvbode” ir kā milzīgs skapis, kurā ģimene ienāk un saņem visu nepieciešamo ikdienas pamatvajadzībām. Milzīgs skapis, kura izveidē daudzi liepājnieki ir atstājuši ne vien līdzekļus un dāvinājuši savas lietas, bet arī ieguldījuši sirdi,” turpina biedrības pārstāve.
2021. gada janvārī nodibināta atsevišķa biedrība ”Patvērums ģimenei”.
Neatkarīgi no statusa tās komanda vienmēr aktīvi strādājusi, lai realizētu misiju, un šo gadu laikā ir palīdzēts nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai pakļautām ģimenēm, sniedzot mantisku palīdzību, nodrošinot konsultācijas, apmācības un emocionālu, garīgu atbalstu.
”Lai arī vārdi ”nabadzības risks” un ”sociālā atstumtība” skan smagnēji un šķietami stigmatizējoši,
mēs biedrībā vienmēr paturam prātā, ka pašlaik sociālajai atstumtībai un nabadzības riskam var būt pakļauts jebkurš,
ne tikai ikviena daudzbērnu ģimene vai viena vecāka ģimene, kas arī valsts izpratnē atzītas par sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām,” uzsver S. Krilova.
””Katrs cilvēks ir cieņas vērts” – tā ir mūsu devīze, un tieši tāpēc mēs, sniedzot atbalstu, ieplānojam individuālu sarunu ar katru. Mums ir liels prieks redzēt, ka un kā mūsu darbs nes augļus, kā cilvēki mainās: mūsu klienti, kuriem savulaik palīdzējām, paši kļūst par sociāli atbildīgiem pilsoņiem un tagad jau spēj palīdzēt citiem. Tas sniedz milzīgu gandarījumu!”
Otra ”Patvēruma ģimenei” darbības joma ir atbalsts bērniem un jauniešiem. Jau vairāku gadu garumā biedrības aktīvisti ir nodrošinājuši saturīgu brīvā laika pavadīšanu bērniem un pusaudžiem, rīkojot gan vasaras nometnes, gan iknedēļas pasākumus.
Paralēli darbam ar bērniem notiek tikšanās arī ar bērnu vecākiem, viņu apmācības. ”Mēs esam pārliecināti, ka darbs ar ģimeni ir ļoti svarīgs, lai veidotu veselīgu sabiedrību, tādēļ, ja pie mums nonāk bērns, mēs domājam, kā iesaistīt bērna vecākus, tādējādi panākot visas ģimenes sistēmas atveseļošanu,” norāda S. Krilova.
Atbalsts palīdz pārvarēt krīzes
Kas ir ”Patvēruma ģimenei” palīgi misijas īstenošanā jeb ziedotāji, cik daudzi iesaistās, un cik daudzi ir saņēmēji?
”Mēs no sirds pateicamies katram labas gribas cilvēkam, kurš dod no sevis otram – vai tas būtu mantisks ziedojums, laiks vai finanses. Mums ir neliels pulciņš lieldraugu, kas atbalsta mūsu darbu regulāri; šogad esam iepazinuši arī jaunus labdarus. Katrs dod no sevis labāko. Nereti apvaicājas: ”Kā vēl varu būt noderīgs?”
Pietiekami bieži mantiskā ziedojuma sniedzējs vēlas iesaistīties brīvprātīgā darbā, kas mums vienmēr ir sirdi sildošs notikums. Esam sajūsmā par cilvēkiem, kuri brīvprātīgi vēlas dalīties ar savu intelektuālo īpašumu – praktiski darbojoties ar bērniem vai pieaugušajiem. Mēs kopīgi radām platformu, lai cilvēks sastopas ar sevi, atklāj savu potenciālu, ļaujas personības pārmaiņām un izaugsmei, stiprina savus iekšējos un ārējos resursus, sekmējot sociālās un dzīves prasmes, un uzlabo dzīves kvalitāti,” turpina biedrības pārstāve.
Biedrība ļoti novērtē arī finansiālo atbalstu, jo, lai būtu vieta, tai ir jāpastāv. Ikviens, kurš vēlas, var biedrības darbam ziedot arī internetā un anonīmi.
Finanses lieti noder ne tikai komunālo pakalpojumu segšanai, bet arī, lai iegādātos produktus jauniešu pašu gatavotām uzkodām. Tāpat arī katrai ģimenei, kas viesojas biedrībā, tiek piedāvāta tēja, kafija un kāds našķis. Arī, rīkojot mācības vecākiem, kuru norises laiks parasti ir pēc darba, uzcienā ar uzkodām un siltu dzērienu.
”Kā palīdzības saņēmējs nonāk pie mums? Dažādi: sociālie mediji ir lielisks un palīdzošs rīks, bet aktīvi ir mūsu domubiedri, kas par mums stāsta, kā arī sociālie darbinieki un ģimenes asistenti. Gribētu uzteikt skolu sociālos pedagogus un klašu audzinātājus, kuri pamana bērna vajadzības un meklē iespējas, kā tās piepildīt.
Ar katru ģimeni tiekamies individuāli, tādējādi panākam, ka tā nav identificējama, jo pēc atbalsta vēršas ne tikai ģimenes, kuru krīze ir ilgstoša, bet arī ģimenes, kuras nonāk krīzē, bet ar atbalstu spēj to pārvarēt.
Ģimene nereti pēc visu maksājumu veikšanas nespēj iegādāties bērniem apģērbu ziemas sezonai,” pauž biedrībā.
S. Krilova, vērtējot labdarības apjomus, turpina: ”Jau tagad varam teikt, ka pagājušā gada statistika, cik ģimenēm ir palīdzēts, ir pārspēta vairāk nekā divas reizes, kas nozīmē, ka mantisko ziedotāju skaits arī ir pieaudzis. Ar apģērbu un apaviem ir palīdzēts vairāk nekā diviem tūkstošiem bērnu.
Būtiski ģimenēs pieaugusi vajadzība pēc higiēnas precēm – vairāk kā jebkad esam atbalstījuši ģimenes ar autiņbiksītēm; arī gultasveļa, segas un spilveni ir pieprasīta lieta. Tāpat nereti vaicāts pēc pārtikas mazuļiem – piena maisījumiem, biezputrām un biezenīšiem.”
Konkrētiem mērķiem ziedo vairāk
Kristīne Vidzeniece, kristīgās labdarības organizācijas ”Tabitas sirds” vadītāja
Neraugoties uz ekonomisko situāciju, šobrīd ziedotāji ir ļoti aktīvi ne tikai pie mums, arī tādām lielām organizācijām kā Ziedot.lv izdodas savākt vērienīgus līdzekļus. Katrs pienes savu mazumiņu, un kopā izdodas lielas lietas.
Arī ”Tabitas sirds” jūt, ka cilvēki iesaistās. Ne vienmēr šī palīdzība ir tieši naudas izteiksmē, līdzcilvēki zvana, interesējas, atved kaut ko no sevis, apjautājas, kā mums iet, kas vēl ir nepieciešams, citi iesaistās akcijās.
Tikko mums bija Ukrainas atbalstam paredzēto ierakumu sveču darbnīca Kuldīgā, atnāca viens kungs ar tikko pirktām jaunām svecēm, lai tās pārkausētu. Teicām jau, ka nevajadzēja pirkt, bet tas bija veids, kā viņš atrada savu iespēju palīdzēt.
Bija brīdis, kad visi aktīvi palīdzēja Ukrainai.
Esmu novērojusi, ka cilvēki īpaši aktivizējas palīdzībai, kad ir kāds konkrēts mērķis.
Šī iemesla dēļ mēs ik pa laikam veidojam aicinājumus palīdzēt kādiem konkrētiem cilvēkiem, ģimenēm. Tas noteikti palīdz, ja tu zini, kam tieši šie līdzekļi tiek novirzīti.
Pamatā balstāmies uz mūsu kopīgiem biedrības mērķiem, bet, ja kāds personīgi mūs uzrunā vai pastāsta kādu stāstu, kur cilvēkiem nepieciešama palīdzība, iesaistāmies arī tur.
Nesen pie mums nonāca stāsts par vientuļo mammu ar vairākiem bērniņiem, kuri zaudējuši tēti, attiecīgi arī atbalstu ģimenē, bet viņa cīnās. Ja mēs redzam iespēju cilvēkam grūtā brīdī palīdzēt, lai tālākais ceļš nebūtu tik grūts, lai nezustu cerība, tad iesaistāmies, pieaicinām draugus, līdzcilvēkus.
Lai arī apzināmies, ka reāli cilvēkstāsti mudina labdarībā iesaistīties aizvien vairāk, tā tomēr ir trausla līnija, vēlamies viņus arī pasargāt, sociālajos tīklos neliekam.
Šī gada Ziemassvētku akcijas mērķis – vācam higiēnas piederumus tādām grupām kā Kuldīgas un Liepājas novadu vientuļie pensionāri, bāreņi, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē mūsu novadā, audžuģimenes, lai kaut nedaudz pateiktu tām paldies par darbu, ko iegulda.
Šobrīd Liepājas atbalsta centrā ir 60 aktīvas audžuģimenes. Arī uzņēmumi mūs atbalsta, tikko saņēmām ieskaitījumu no kāda vietējā uzņēmuma higiēnas līdzekļu iegādei.
Aicinām sabiedrību iesaistīties, arī kolektīvus. Katrs atnes kaut vai vienu šampūnu, un kaste ir pilna. Par labu higiēnas precēm izlēmām, sadarbojoties ar bāriņtiesu.
Pēdējā laikā esam sajutuši, ka palīdzību būtu nepieciešams novirzīt vecākiem, kuru ģimenē aug bērniņi ar īpašām vajadzībām, lai arī tā nav mūsu specifika. Šīs ģimenes katru dienu saskaras ar emocionālām un fiziskām grūtībām, tā nav situācija, no kuras izveseļojas un dzīvo tālāk, tā ir visa dzīve.
Lai ģimene būtu stipra, turētos kopā un varētu cits citu atbalstīt, cenšamies vecākus ik pa laikam uzbužināt.
Tāpēc esam uzsākuši mammām veidot atpūtas dienas, tāpat arī pāriem dodam iespēju izrauties kaut uz četrām stundām, lai viņi varētu veltīt uzmanību arī viens otram. Parasti uzsvars ir uz šiem bērniem, bet viņiem vajag stiprus un laimīgus vecākus, tāpēc cenšamies rūpēties arī par viņiem.
Uzziņai
Ziedojumus Ziemassvētku labdarībai gaida
– Akcija ”Piepildīsim Lielo dāvanu maisu!”. Rīkotājs – biedrība ”Ziemupīte”, notiek jau devīto gadu. Dāvanas sadarbībā ar sociālajiem dienestiem nonāk pie tām Kurzemes ģimenēm un vientuļajiem cilvēkiem, kuriem nav iespēju tās saņemt no saviem mīļajiem, kā arī pie ģimenēm, kuras ir pelnījušas iepriecinājumu, jo drosmīgi tiek ar visu pašas galā, nesūdzas un tur godā darba tikumu.
Lielajā dāvanu maisā īpaši noder: pārtikas produkti (dārza labumi, rīsi, milti, kafija vai citi virtuvē noderīgi pārtikas produkti un našķi); higiēnas un saimniecības preces (gultasveļa, dvieļi, šampūni, zobu pastas un zobu birstes, veļas pulveris u.c.); spēles, kas rosina domāt un darīt; skolas piederumi; dāvanu kartes.
Informācija pa tālr. 29400470 vai rakstot uz e-pastu [email protected].
– Sociālā uzņēmuma ”Eņģeļa pasts” projekts ”Ziemassvētku vecīša darbnīca 2022” piedāvā vietnē engelapasts.lv nosūtīt dāvanu paša izvēlētam cilvēkam kādā no Latvijas sociālās aprūpes namiem.
Es domāju tā: Kas mudina ziedot?
Iveta Štelmahere – strādā kultūras nozarē:
– Es ziedoju ik pa laikam, ne tikai tuvojoties Ziemassvētkiem. Ikdienā un visu gadu ziedoju pat vairāk nekā šajā laikā. Katrs gadījums ir individuāls un izsvērts. Jābūt kam tādam, kas aizķer. Piemēram, ziedoju mūsu cilvēkiem, liepājniekiem, kam smagā situācijā to vajag. Nedodu visiem pēc kārtas, piemēram, iereibušiem vīriešiem principiāli ne.
Žanete Eglīte – strādā:
– Viens no iemesliem, kāpēc cilvēks palīdz, ziedo svešiem, varētu būt personīgā grūtā dzīves pieredze. Svarīgi, vai sirdī ir vai nav līdzcietība, vēlme palīdzēt. Ja cilvēks ir ziedotājs, viņš to darīs visa gada garumā, ne tikai atsaucoties Ziemassvētku akcijām. Es ziedoju pēc savām iespējām, un pēc tam sajūta ir fantastiska.
Inga Ķere – strādā rūpnīcā:
– Žēlums pret tiem, kam grūti. Sirds sajūta, ka jādalās, jāpalīdz, kam grūtāk. Esmu kristiete, un ziedošana man nav sveša. Ziedojumu saņēmēji mēdz būt dažādi, arī tādi, kas izmanto citu cilvēku labestību. Daudzi ir tiešām no sirds pateicīgi par palīdzību. Tagad, pirms Ziemassvētkiem, ļoti bieži atgādina, ka jāziedo, un tas sāk atgādināt spēlēšanu uz jūtām. Bet varbūt kādam tieši to vajag.
Santa Spole – liepājniece:
– Mudina iekšpusē, sirdī mītošā sajūta otram darīt labu un dot. Šī sajūta katrā vai nu ir, vai nav. Nezinu, vai mākslīgi var ietekmēt cilvēku, lai viņš dalītos. Ir labi cilvēkiem atgādināt, ka ziedošana ļoti nepieciešama, jo dzīve strauja un aizmirstas to darīt. Uzbāzties gan noteikti nevajag. Protams, esmu ziedojusi, bet par to nerunāju. Kad ir iekšēja vēlme ziedot, izdaru, aizmirstu un dzīvoju tālāk.
Aiga Jaunskalže – strādā:
– Tas, ka ziedojuma mērķis cilvēku aizskāris, uzrunājis personīgi. Jebkurā gadījumā noteikti ir jābūt iemeslam, motīvam, lai ziedotu un dalītos ar kādu svešu. Labdarībā iesaistās ne tikai turīgie, bet visi, tātad – kaut kas skar dziļi personīgi un vēlme palīdzēt ir pāri visam. Tikai viens ziedo dzīvniekiem, otrs cilvēku, bērnu ārstēšanai, bet trešais vēl citam mērķim.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.