Gatavojoties Reģionālajā slimnīcā atvērt Bērnu paliatīvās aprūpes dienestu, Liepājā norisinājās seminārs paliatīvajā aprūpē strādājošajiem un interesentiem par garīgo aprūpi.

Lektore Dace Dolace no Kristīgās akadēmijas deva iespēju paskatīties uz miršanas un sērošanas jautājumiem no nepierasta skatpunkta, uzsverot, ka aprūpe cilvēkam un ģimenei gadījumā, kad slimība nav izārstējama, ir jābūt atšķirīgai no tās, ko saņem akūti saslimušie. Viņa uzsvēra, ka te neder 20. gadsimta bezpersoniska tehnoloģizēta pieeja, kad nāve tiek uzskatīta nevis par dzīves loģisku noslēgumu, bet gan par medicīnas kļūdu vai neveiksmi.

Ja par nāvi nerunā un sērošanu aizvieto ar aktivitātēm, kas ļauj izstumt no atmiņas aizgājušo, neizdzīvots sērošanas process bieži vien neļauj tuviniekiem dzīvot tālāk pilnvērtīgi un pastiprina pašu bailes no nāves, uzsvēra lektore. Garīgā pieeja ļauj skatīties uz cilvēku ne tikai kā uz miesu, bet kā uz miesas, dvēseles un gara kopumu, atceroties, ka dzīvība ir un tā turpinās arī tad, kad miesas vairs nav, tikai tas notiek citā kvalitātē.

Tā Liepājā bija pirmā lekcija šajā ciklā, to varēja noorganizēt, pateicoties cilvēkiem, kas ziedoja naudu bērnu paliatīvās aprūpes komandas mācībām, kā arī Katoļu pamatskolai, kura atvēlēja telpas semināram, un biedrībai “Dižvanagi”. Lekciju noklausījās 41 cilvēks. Bērnu paliatīvās aprūpes komandas mācības turpināsies līdz 6. jūlijam.

“Kurzemes Vārds”