liepajniekiem.lv
Piesaistīti pedagogu palīgi
”Protams, mēs nezinām, kā būs, bet skola ir sagatavota, pedagogi ir sagatavoti, mācību līdzekļi, mācību grāmatas ir nopirktas,” saka Liepājas 3. pamatskolas direktore Gaļina Skorobogatova.
”Skolotājiem bija kursi, meistarklases, septembrī būs vēl meistarklases sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru. Mums ir atbalsts no pašvaldības, ir piešķirti finanšu līdzekļi, lai nodrošinātu visu, kas nepieciešams tieši 1., 4. un 7. klasēm.”
G. Skorobogatova teic, ka
”uz papīra viss ir sakārtots, saplānots, un mēs esam gatavi”, bet, kā būšot reālajā dzīvē, to sapratīs pēc divām trim nedēļām, kad mācību gads būs iestartējies.
1., 4. un 7. klašu skolēniem iecerēts rīkot adaptācijas dienas no 4. līdz 6. septembrim ar devīzi ”Izaicinājumam esmu gatavs”. ”Jo viņiem zināmā mērā tas būs izaicinājums,” paskaidro direktore.
Šajās dienās bērniem būs atsevišķs stundu saraksts ar akcentu uz sportu, mūziku, dabas nodarbībām.
Bērni darbosies kopā ar tiem skolotājiem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda. ”Mēs ceram, ka pēc tam, sākot ar ceturtdienu, notiks parastais mācību process un viņiem psiholoģiskā valodas barjera, kas sākumā varētu būt, zudīs.”
G. Skorobogatova stāsta, ka, iespējams, bērnu vecākiem reizi mēnesī tiks organizētas tikšanās, kurās stāstīs, kā notiek mācību darbs, kādi materiāli izmantoti, kā palīdzēt bērnam pildīt mājasdarbus utt. ”Tas pagaidām ir apspriešanas režīmā. Bet plānojam vecākiem arī individuālas konsultācijas, tikšanās ar priekšmetu skolotājiem.”
Direktore domā, ka ar 1. klasēm būšot visvieglāk: ”Mums pašlaik ir nokomplektētas divas 1. klases, un gan vienā, gan otrā ir bērnu mikss. Tur ir gan latviešu, gan krievu bērni, bērni no jauktām ģimenēm un arī ir tie, kas apmeklējuši bērnudārzu, kur viss notiek latviski.
Mēs apzināti miksējam bērnus, lai viņiem viss notiktu dabiski.
Arī par skolotājiem, kas strādās 1. klasēs, es uztraucos vismazāk, jo mums latviešu plūsma ir jau trešo gadu, tāpēc sākumskolas skolotājiem ir lieliska pieredze.”
G. Skorobogatova pieļauj, ka problēmas varētu būt ar 4. klasēm. “Pēc bilingvālas programmas viņiem 1., 2. un 3. klasē valodu sadalījums bija 50 pret 50 – puse krieviski, puse latviski. Tagad, ar 1. septembri, par visiem 100 procentiem viss būs latviski.
Turklāt viņiem arī jauns posms – beidzās sākumskola. Tagad viņi jau lieli, vairs nebūs tikai viena klases mamma, klases audzinātāja, bet būs daudzi priekšmetu skolotāji. Tā kā stresiņš būs arī bez pārejas uz valsts valodu.”
Arī tiem, kas tagad mācīsies 7. klasē, līdz šim bijusi bilingvālā programma. ”7. klasē tomēr ir tādi priekšmeti kā ģeogrāfija, bioloģija, kas paši par sevi nav viegli.
Bet es ļoti ceru, ka pedagogi ir profesionāļi un viss būs labi,”
paļaujas G. Skorobogatova.
Pavasarī skolu atstāja seši skolotāji valodas nezināšanas dēļ. ”No vienas puses, ir žēl, bet, no otras puses, notiek kadru maiņa, un atnāca tie, kas prot un grib vadīs stundas latviski.”
Direktore arī pastāsta, ka, pateicoties Izglītības pārvaldei, skolā būs pedagogu palīgi, kas strādās 1., 4. un 7. klasē. ”Viņi latviski vadīs papildu nodarbības, pagarinātās grupas, strādās ar bērniem, lai palīdzētu viņiem saprast mācību vielu un izpildīt mājasdarbus, paskaidrotu vēlreiz to pašu, kas bija stundā.”
Ieinteresēti prasmes uzlabot
Vēl viena no mazākumtautību skolām ir Liepājas Liedaga vidusskola. Tās direktore Inga Zeide, taujāta par sajūtām pirms jaunā mācību gada, teic, ka praktiski tās ir tādas pašas kā pirms jebkura 1. septembra.
”Virzība uz latviešu valodu man nav bijusi sveša, kopš esmu sākusi strādāt šajā skolā. Šo kursu skola jau pirms tam bija uzņēmusi. Tā ka tas nav nekāds jaunums, nekas tāds, par ko mums šobrīd būtu pārsteigums vai kam mēs nebūtu gatavi,” saka I. Zeide.
Viņa atgādina, ka skolā jau pirms diviem gadiem atvērta 1. klase ar latviešu mācību valodu, tagad šie bērni būs jau 3. klasē, un arī pagājušajā mācību gadā 1. klase ar latviešu mācību valodu.
Reformai Liedaga vidusskolas pedagogi gatavojušies jau laikus.
Direktore stāsta, ka kopš februāra tiem skolotājiem, kam tas bijis nepieciešams, uz vietas skolā organizēti tādi kā sarunu klubiņi, kur pa jomām diskutēt, pārrunāt profesionālās lietas.
”Skolotāji paši bija ieinteresēti savu komunikāciju uzlabot,”
novērojusi I. Zeide. Tomēr viņa atzīmē, ka latviešu valodas prasme jāturpina stiprināt.
”Līdzatbildība šajā procesā bez šaubām ir arī bērniem un viņu vecākiem. Tas ir ļoti nozīmīgi, jo ir bērni ar vājām valodas zināšanām. Iemācīties valodu tikai skolā un latviešu valodas stundās nav iespējams, to esam sacījuši visus šos gadus.”
Pirms jaunā mācību gada Liedaga vidusskola meklēja vairāku mācību priekšmetu skolotājus, trūka Latvijas un pasaules vēstures skolotājs, latviešu valodas un literatūras skolotājs, sākumizglītības pedagogs un datorikas skolotājs. ”Mums ir intervijas viena pēc otras,” trešdien sacīja I. Zeide, priecājoties, ka faktiski uz visām izsludinātajām vakancēm ir pieteikumi.
Brīvās vietas gan neesot tādēļ, ka skolotāji aizgājuši sliktās latviešu valodas dēļ. ”Aizgāja vai nu uz citām skolām, vai pensijā, vai vispār prom no izglītības sistēmas,” skaidroja direktore.
Neaizliedz paskaidrot krieviski
”Tie, kam vajadzēja vasarā kaut ko piespicēt, to ir izdarījuši, skolotāji, kuri strādās 1., 4., 7. klasēs, pastiprināti vasarā ir gatavojušies,” savukārt sarunā ar portālu teic Liepājas 7. vidusskolas direktors Pāvels Jurs. ”Man gribas ticēt, ka mēs esam gatavi.”
Gluži kā kolēģi no citām skolām, arī P. Jurs norāda: ”Būtu korekti, ja šo jautājumu uzdotu arī otrajai pusei – pašām ģimenēm un bērniem, jo tas, ka skola ir gatava, nenozīmē, ka gatavi ir bērni un ģimenes. Gribu šo atbildību dalīt.”
Pedagogu kolektīvs 7. vidusskolā ir nokomplektēts, teic P. Jurs. Kopskaitā bijuši trīs pedagogi, kuri uzrakstījuši atlūgumu.
”Tomēr es nevaru apgalvot, ka tas bija tikai valodas jautājums, jo šie trīs pedagogi līdz pārbaudījuma kārtošanai netika, ilgstoši izmantoja slimības lapu,”
uzsver direktors. ”Varbūt cilvēkiem tas bija pēdējais piliens un viņi izdomāja darba attiecības pārtraukt.”
P. Jurs stāsta, ka par pāreju uz mācībām valsts valodā ir intensīvi domāts: ”Esam veikuši visu bērnu izpēti valodu prasmju kontekstā, mums ir gan skaitļi, gan dati, saprotam, kur ir tā nepieciešamība.”
Tomēr viņš norāda, ka ir vajadzīgi resursi, skolotāji, kuru dzimtā valoda ir latviešu valoda, tāpat mācību līdzekļi, grāmatas. ”Protams, mums ir digitālās platformas, bet ir nepieciešamas arī taustāmas mācību grāmatas, ko bērns var paņemt rokās.”
Daudz kas ir tieši pašu bērnu un ģimenes pārziņā, vai viņi spēs pārmaiņas pieņemt.
”Naivi ir ticēt, ka tikai latviešu valodas stundās vai tikai mācību stundās šie procesi aizies,”
uzskata P. Jurs.
”Esmu vecākus aicinājis mudināt bērnus lasīt grāmatas latviešu valodā, skatīties filmas, multfilmas latviešu valodā, jo bez mācību procesa ir jādomā par to, kā mēs lietojam latviešu valodu ikdienā. Manā ieskatā ideāls ir variants, ka latviešu valoda ir gan mācību procesā, gan arī ārpus stundām, piemēram, nometnēs, kur to ar dažādām aktivitātēm var stiprināt.”
P. Jurs neslēpj: ”Nevienam pedagogam nebūs aizliegts kaut ko paskaidrot krievu valodā. Jautājums ir par pedagoga profesionalitāti, lai nav tā, ka, sākot skaidrot krieviski, aizmirst, ka jāpāriet atpakaļ uz latviešu valodu. Pedagogi drīkst kādu jēdzienu skaidrot, to neviens nav aizliedzis. Domāju, ir vērts pārrunāt, kā šis process notiks dabā, lai noņemtu bažas.”
Uzziņai
No šā gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pāries 1., 4., 7. klasē. Pēc gada – 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada arī 3., 6. un 9. klasē.
Vidusskolas posmā jaunieši jau šobrīd visus mācību priekšmetus apgūst latviešu valodā, bet 1.–6. klašu skolēni latviešu valodā apguva vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā.
Ar šī gada 1. septembri arī pirmsskolas izglītība tiks īstenota tikai valsts valodā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
