Pilsētas skolotāju Metodiskā diena notika Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolas telpās. Pedagogi cits ar citu sasveicinājās un vēlēja laimīgu jauno mācību gadu. Un tomēr viņiem šis jaunais mācību gads būs ne tāds, kāds citkārt.

Apstākļi ir mainījušies, un skolotāji neslēpa, ka viņiem nav viegli un ka viņi jūtas divējādi. Protams, prieks atkal ieiet savās klasēs, tikties ar bērniem, bet vēl aizvien ir lielas neskaidrības, kā strādās, vai būs slodze, ja ne pašam, tad kolēģim, un kā varēs izdzīvot. Kopējais noskaņojums ir tāds, ka šī cīņa par slodzēm ienesīs neveselīgu konkurenci kolēģu vidū un tas ietekmēs savstarpējās attiecības kolektīvā. Atzīstot, ka katra mācību stunda pašlaik ir no svara, jo runa nav vairs par dzīvošanu, bet par izdzīvošanu.

“Vienīgais, kas var mūs uzturēt, ir garīgā puse. Ja salīdzina dvēseli ar dārzu, kuru kopj, tad jāsaka, ka visas labās domas to uztur un dod labos augļus, bet sliktās domas to sagrauj,” salīdzināja Sākumskolas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Daira Bergholce.

“Noteikti klasē iešu tāpat kā parasti un nebūšu citāds attiecībās ar saviem skolēniem,” sacīja Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolas jaunais skolotājs Mareks Mūrēns. Viņš māca informātiku 6., 7., 10. un 11. klases skolēniem. Slodze šoruden iznāk, tomēr, ņemot vērā, ka par vienu slodzi – 21 stundu – samaksa ir 250 latu pirms nodokļu nomaksas, jaunajam skolotājam būs jārēķina, kā viņa ģimene iztiks.

“Jā, jūtamies sērīgi, jo nekāda prieka jau nav, ka valdība mūs cērp kā mazos ezīšus! Atalgojums taču mums ir samazināts gandrīz par piecdesmit procentiem,” literāru salīdzinājumu atrada latviešu valodas un literatūras skolotājs Normunds Dzintars, kurš māca 1. ģimnāzijas skolēnus un vada arī sava priekšmeta metodisko apvienību.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 28. augusta numurā. 

“Valdība mūs cērp kā mazos ezīšus, bet mums jāturas un bērni jāmāca!” atzina 1. ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotājs Normunds Dzintars.