Dome apstiprināja pavisam 20 dažādas komisijas jaunā sastāvā – tās no jauna veido pēc tam, kad darbu sākusi jaunā dome. Viena no šīm komisijām ir kopīga Liepājai ar Dienvidkurzemes novadu – tā ir abu pašvaldību sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisija.

Savukārt 19 izveidotās ir domes komisijas, kurām jādarbojas domes pastāvīgo komiteju pārraudzībā. Tostarp Sociālo lietu, veselības un sabiedriskās kārtības komitejas pārraudzībā būs Reliģisko lietu komisija, kura ir darbojusies arī iepriekš. Tomēr šī, iespējams, bija pirmā reize, kad kādam deputātam par to radās publiski uzdodams jautājums.

D. Bluķe vēlējās zināt, kāpēc darbam šai komisijā nav bijis gana labs kandidāts, kuru izvirzījuši politiskie spēki, kurus domē pārstāv viņa (“Par!”, “Progresīvie”, “Jaunā Vienotība”). Deputātei atbildēja bijušais mērs Jānis Vilnītis, sacīdams, ka citas komisijas “sastāv no nozares ekspertiem un tiek virzītas no partijām”, Reliģisko lietu komisijā “amata profesionāļi – mācītāji – paši izdiskutē, kas tajā būs pārstāvēti”.

Pārstāvētas ir “visas kristīgās draudzes, manuprāt, Latvija ir kristīga zeme”, teica J. Vilnītis.

D. Bluķe nepiekrita viņa teiktajam: “Latvijā un Liepājā bez kristīgajām reliģijām ir pārstāvētas arī citas. Tas, ka paši mācītāji vienojas, – tā var dibināt biedrību, bet komisijā jābūt pārstāvētiem visiem liepājniekiem,” deputāte sacīja domes sēdē.

Vēlāk viņa “Kurzemes Vārdam” komentēja savu nostāju: “Pirmkārt, apšaubu, vai pašvaldībā tāda komisija vispār ir vajadzīga, jo Satversme nosaka, ka valsts no reliģijas ir nodalīta. Bet, ja reiz kaut kad deputāti šādu komisiju ir izveidojuši un joprojām tādu ir gatavi uzturēt, tad šai komisijai būtu jādarbojas pēc tādiem pašiem principiem, kā visas pārējās. Man bija pārsteigums par Jāņa Vilnīša teikto, kā tiek veidots šīs komisijas saturs. Nevienā citā komisijā tā nenotiek.

Nevar sanākt kopā skolu direktori un nolemt, kuri būs Izglītības komisijā. Tā nenotiek.

Liepājā darbojas ne tikai kristīgās, bet arī citas draudzes. Piemēram, krišnaītu draudze. Ja jau tā ir reliģisko, nevis kristīgo lietu komisija, tad šādā komisijā būtu jāpārstāv arī citas reliģijas, kādas pilsētā darbojas. Vajadzētu tajā būt arī kādam ļoti pārliecinātam ateistam, jo ateisms arī ir sava veida ticība.”

Kandidāts, kurš bija vēlējies, bet nav iekļauts komisijas sastāvā, ir mūziķis Emīls Dreiblats. Viņš saka: “Bažīgu dara vēlme privatizēt reliģijas, konfesijas, atsevišķus reliģiskos spēkus izmantot stipri vien ne tiem mērķiem, kādiem šīs garīgās struktūras ir radītas. Nedomāju, ka mums pilsētā viss būtu absolūti spoži ar reliģisko lietu līdztiesību. Daudz izdevīgākās pozīcijās ir nostādītas atsevišķas konfesijas, pat atsevišķas draudzes – runa ir par Annas baznīcu, kura dažādās situācijās sāk atgādināt teju Liepājas oficiālo dievnamu, tāpēc ka bijušais domes priekšsēdētājs ir šīs draudzes pārstāvis. Es komisijā būtu gribējis saprast, ko var darīt, lai visi dažādo reliģiju sekotāji justos vienlīdz novērtēti, sadzirdēti, pamanīti – vienalga, vai viņi ir musulmaņi, budisti vai tradicionālie latviešu pagāni, tautas tradīciju kopēji, un ko darīt, lai dzīve visiem būtu labāka un vienlīdzīgāka.”

Domes apstiprinātās Reliģisko lietu komisijas priekšsēdētājs ir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Liepājas Svētās Annas baznīcas mācītājs Jānis Bitāns. Bez tam komisijā darbosies Vasarsvētku draudzes “Liepājas kristīgais centrs Emmanuēls” pārstāvis Ramils Bagirovs, Latvijas pareizticīgās baznīcas Liepājas apriņķa prāvests virspriesteris Vadims Demčenko, LELB Grobiņas iecirkņa prāvests, Liepājas bīskapa vietnieks Ainars Jaunskalže, LELB Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons, Liepājas Nācaretes baptistu draudzes sludinātājs Egils Ķeiris, Romas katoļu baznīcas Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins, Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas superintendants, mācītājs Edgars Šneiders, dominikāņu klostera mūks Sergejs Ivanovs.

Kopumā domes apstiprinātajās komisijās darbosies apmēram 160 cilvēku. Pašvaldība komisiju darbību apmaksā. Atkarībā no komisijas veida atalgojums par darbošanos komisijā ir no 4,50 līdz 7,50 eiro stundā, “Kurzemes Vārds” uzzināja domē. Visas plānotās komisijas vēl nav izveidotas.