Atklājot darbu aizstāvēšanas pasākumu, programmas direktore Zanda Gūtmane teica: ”Šodien ir laba diena, jo redzēsim laba darba rezultātus.”

Vairākos darbos, kas tika aizstāvēti, sastopam tēmas novitāti – pirmo reizi tiek pētīta grāmatu pašizdošanas pieredze, pirmo reizi studenti pievēršas grafiskā romāna pētīšanai.

Par to darba vadītāja Zanda Gūtmane atzinās: ”Grafiskais romāns bija pārbaudījums ne tikai maģistrantei Elīnai, bet arī man.”

Pirmo reizi rakstniecības studente darbu vērtēšanas komisijai piedāvāja spēles īsfilmas scenāriju, kas tapis dramaturga Laura Gundara vadībā un kas izpelnījās darba recenzentes Rasas Bugavičutes-Pēces atzinību.

Scenārija autore Annija Broniča ar prieku atzina: ”Radošās mokas bija baudāmas!”

Maģistrantes savos darbos bija pētījušas koda maiņu sociālajos medijos pusaudžu ierakstos, aplūkojot valodu kā sociālo identitāti, padomju kultūras dzīvi kvīra acīm, analizējušas klausāmdzeju, literāro gerontoloģiju un dzimtas likteņu atspoguļojumu prozas tekstos.

Maģistra darbos neatņemama sastāvdaļa ir pašu radīti literārie teksti, kā arī savu pienesumu dod atvērtās un radošās diskusijas, kas rodas vērtēšanas komisijas un studentu starpā.

Vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs habilitētais filoloģijas doktors Benedikts Kalnačs pauda prieku: ”Novērtēju, ka darbu recenzēšanā ir piesaistīti augsta līmeņa speciālisti attiecīgā nozarē.”

Savukārt viena no maģistra darbu vadītājām LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Sanita Bērziņa-Reinsone uzsvēra: ”Paldies rakstniecības studiju programmai par atvērtību un iespēju eksperimentēt. Tā top novitātes humanitārajās zinātnēs.”