Šā gada maijā Latvijā tika pārspēti daudzi aukstuma rekordi, turklāt astoņās meteoroloģiskajās stacijās reģistrēts vēlākais sniegs novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Vēlākā sniega rekords 9.-11.maijā sasniegts Liepājā, Rucavā, Kolkā, Mērsragā, Kalnciemā, Bauskā, Rīgā un Daugavpilī, savukārt Rūjienā šis rekords tika atkārtots. Biezākā sniega sega – desmit centimetru – reģistrēta 9.maijā Vičakos, Ventspils novadā.

Mēnesis kopumā bija sauss – nokrišņu daudzums valstī vidēji sasniedza tikai 22 milimetrus jeb 45 procentus no normas. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē (42 milimetri), vismazāk lija un sniga Rucavā, kur nokrišņu daudzums visā mēnesī bija tikai pieci litri kvadrātmetrā.

Lielākās vēja brāzmas bija vien 16,4 metri sekundē 8.maijā Pāvilostā.

Pavasara trešā mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 grādi, kas ir 0,7 grādus zem normas. Maija pirmās dekādes gaisa temperatūra bija trīs grādus zem ilggadējā vidējā rādītāja, savukārt otrajā un trešajā dekādē gaisa temperatūra caurmērā bija tuvu normai.

Zemākā gaisa temperatūra starp Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu stacijām bija -6,1 grāds Mērsragā 1. un 11.maijā. Arī mēneša augstākā gaisa temperatūra reģistrēta šajā vietā – 28.maijā gaiss Mērsragā sakarsa līdz +28,4 grādiem.

Kopumā maijā tika laboti trīs un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, savukārt aukstuma rekordu bija daudz vairāk. Pagājušajā mēnesī pārspēti vairāk nekā 40 diennakts minimālās temperatūras rekordi, no tiem 11 bija arī dekādes un trīs – mēneša rekordi. Visa maija rekords tika sasniegts Mērsragā (-6,1 grāds), Bauskā (-4 grādi) un Skrīveros (-4,9 grādi).

Turklāt 10., 11. un 12.maijā, termometra stabiņam vietām noslīdot līdz -5..-6 grādiem, tika labots visas Latvijas aukstuma rekords.