Ceturtdiena, 26. novembris Sebastians, Konrāds, Sebastijans
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Maksā ragā! Jeb – klaušas, ko paši esam uzņēmušies

Maksā ragā! Jeb – klaušas, ko paši esam uzņēmušies
03.07.2009 07:00

Atslēgvārdi

Vēl pavisam nesen bankas īstenoja atšķirīgu risku pieeju un saņemt kredītu bija gaužām viegli. Tas bija laiks, kad cilvēki, juzdamies droši par nākotni, par savām algām, kurām bija tendence tikai un vienīgi palielināties, ņēma ievērojamus kredītus.

Lai pirktu vai celtu mājas, dzīvokļus, citus īpašumus un – ne tikai. Pašlaik ekonomiskā situācija tik ļoti mainījusies, ka kredīta ņēmējiem nekas tāds pat prātā nevar ienākt.

Visās bankās pašlaik situācija ir līdzīga, jo liela daļa kredītņēmēju piedzīvo smagu finansiālo situāciju – ienākumu samazināšanos vai darba zaudējumu. Taču, ja esi bankas klients un esi uzņēmies saistības, tad vienlaikus tā ir arī atbildība. Katra banka iespēju robežās ir gatava nākt pretim saviem klientiem, bet ne jau tā: “Man tevis žēl, atlaižu tavus parādus!” Uz to nav ko cerēt, jo banku darbību regulē noteikti dokumenti, un tāda ir Latvijas likumdošana pašlaik.

Akciju sabiedrības “DnB NORD banka” Liepājas filiāles vadītāja Inese Plostniece skaidro: “Ja kredīta ņēmējam radušās problēmas, proti, ir samazināta darba alga, zaudēts darbs, kas šodien vairs nav nekāds retums, vispareizākais ir negaidīt, bet pēc iespējas drīzāk atnākt uz savu banku un izrunāties ar kredītspeciālistu, lai meklētu labāko risinājumu. Būtisks ir fakts, lai klienti varētu izvērtēt savu finanšu situāciju objektīvi. Uz ienākumu daļu skatīties, piemērojot konservatīvu taktiku, bet uz izdevumu – reāli un jau laikus skatīties, kur samazināt savus izdevumus. Ļoti grūti tagad klientiem, kuriem kredīts ir ņemts latos, jo starpbanku likme paliek arvien augstāka, un tas būtiski sadārdzina mēneša maksājumu. Šādos gadījumos risinājums ir kredīta valūtas maiņa, bet vienmēr jāapzinās, ka šis solis ietver sevī attiecīgas valūtas riskus.”

Kādi ir banku piedāvātie populārākie risinājumu varianti? Pirmais: uz noteiktu laiku atlikt kredīta pamatsummas maksājumus, tādējādi samazinot ikmēneša maksājuma summu. Otrais: ja kredīts ņemts uz samērā neilgu laiku, piemēram, 10 gadiem, tad to var pagarināt uz 20 vai 25 gadiem, un tā samazinās summa, kas jāatmaksā bankai ik mēnesi. Trešais: atsevišķos gadījumos tiek atlikti gan pamatsummas, gan procentu maksājumi (līdz pusgadam), klientam maksājot tikai noteiktu summu mēnesī, kas pēc maksājuma atlikšanas posma tiks novirzīta pamatsummas dzēšanai. 

Lai banku piedāvāto pretimnākšanu kāds neizmantotu ļaunprātīgi, ir jārēķinās, ka kredītiestāde prasīs uzrādīt dokumentu paketi, kurā, piemēram, jābūt dokumentam, kas apliecina bezdarbnieka statusa iegūšanu vai jābūt izrakstiem no konta par darba algas samazināšanu u.c. Situācija rādot, ka tagad ievērojamas finansiālās pārmaiņas skārušas valsts sektorā strādājošos, kuriem būtiski samazinātas algas un līdz ar to radušās grūtības atmaksāt kredītus. Vērojams, ka arī privātajā sektorā strādājošos pašlaik skar problēmas, jo uzņēmumus likvidē un atlaiž darbiniekus, kā arī tiek optimizēts darbinieku štats. Klientu attieksme, kas nāk uz banku risināt savas finanšu lietas, mēdz būt visdažādākā. No dziļa izmisuma līdz situācijai, kad kredīta ņēmējs vaino pilnīgi visus, izņemot pats sevi –  ka tā bija un ir viņa atbildība, ņemot kredītu un apņemoties par to norēķināties. Diemžēl – un par to bankas runā nelabprāt – ir gadījumi, kad vairāk nekā skaidrs, ka aizdevums netiks atgūts.

Svarīgi būtu zināt, ka 23. jūnijā stājās spēkā grozījumi “Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas varētu skart ievērojamu daļu iedzīvotāju. Zvērinātu advokātu biroja “Letlaw” vadošā partnere Kristīne Gaigule skaidroja, ka likuma grozījumi paredz īpašus noteikumus attiecībā uz kredītiem, kas izsniegti patērētājiem un kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku. Ar patērētāju šā likuma izpratnē jāsaprot fiziskās personas, kuras saņēmušas kredītu nolūkam, kas nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību, tātad tie ir kredīti mājokļu iegādei, remontam, patēriņa kredīti u.c. Saskaņā ar minētajiem likuma grozījumiem kredīta devēju tiesības pieprasīt papildus nodrošinājumus (ķīlas, hipotēkas, galvojumus) un kredīta pirmstermiņa atmaksu, kas šodien ir visai izplatīta parādība, tiek būtiski ierobežotas.

 

Plašāk par to, kā cilvēki rīkojas šajos ekonomiski grūtajos laikos, kādus lēmumus pieņem, lai izķepurotos no radušās situācijas, lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 3.jūlija numurā Daigas Luteres publikācijā.

Ja agrāk ļaudis banku durvis vēra cerībās izmantot iespēju tikt pie kredītiem, tad pašlaik daudziem šo sajūsmu nomainījis izmisums.

Šobrīd aktuāli

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz