Viņa gan norādīja, ka domstarpības ar Kultūras ministriju (KM), kuras pakļautībā skola atrodas, vēl pastāv un starp skolu un ministriju notiekot “aktīva apmaiņa ar vēstulēm”.

Jau ziņots, ka KM ieteikusi pārtraukt jaunu audzēkņu uzņemšanu Mākslas vidusskolā un slēgt atsevišķas skolas izglītības programmas, par to martā masu medijiem nosūtītajā vēstulē informēja Mākslas skolas pedagogi, paužot satraukumu par skolas nākotni.

“Mūsu skolas pedagogi saņem mazāku atalgojumu nekā pedagogi līdzīgās skolās Latgalē un citviet Latvijā,” norādīja Rubeze, piebilstot, ka “pirms trīs mēnešiem mēs atļāvāmies šai situācijai pievērst uzmanību, cerot, ka tā tiks atrisināta”. Direktore cer, ka nauda algu palielinājumam tiks atrasta nākamā gada KM budžetā, un uzsver, ka šogad jaunu audzēkņu uzņemšana skolā var notikt uz pedagogiem pilnībā neizmaksāto algu rēķina.

“Liepājas Mākslas vidusskolai nepietiek naudas tādām algām, kādas Latvijā saņem citu skolu pedagogi. Tas šķiet dīvaini, jo radošas skolas pedagoga darbs ir sarežģītāks nekā vispārizglītojošās skolās. Reizrēķins vai gramatika katru gadu nemainās, taču radošajās jomās mainās tehnoloģijas, materiāli un mācīšanas metodes, kurām jāseko līdzi,” uzskata Rubeze. Kā skaidroja direktore, skolai nepietiek naudas, lai izmaksātu likumā paredzētās piemaksas par individuālo darbu, radošo darbu, un tāpēc veidojoties algu lieluma starpība.

“Pirms pieciem sešiem gadiem, kad Latvijā vēl nebija krīzes, skola ļoti aktīvi realizēja savu attīstības koncepciju un aizsāka piecas jaunas izglītības programmas. Līdz ar to audzēkņu skaits skolā ir pieaudzis, taču Kultūras ministrija, visām skolām vienādi samazinot finansējumu, ar to nebija rēķinājusies,” skaidroja direktore. Viņa arī norādīja, ka KM šo savu kļūdu ir atzinusi un uzskata, ka “tas noticis nejauši”. Rubeze to nesaista ar kultūras ministres Sarmītes Ēlertes stāšanos amatā.

Kā liecina neoficiāla informācija, Rubezei bijušas ļoti draudzīgas attiecības ar bijušo kultūras ministri Helēnu Demakovu.

“Šajā saspringtajā budžeta situācijā nepiešķirt līdzekļus skolai, protams, ir vienkāršāk. Uzskatu , ka skolai nepieciešamos finanšu resursus var atrast, optimizējot Kultūras ministrijas darbu,” uzskata Rubeze.

Jau ziņots, ka KM ieteikumu pārtraukt audzēkņu uzņemšanu skolas pedagogi tulkoja kā “nāves sodu skolai”.

Kā martā skaidroja Rubeze, skola pēdējā laikā saskaras ar ievērojamām finansējuma problēmām – šī gada skolas budžetā vēl būtu nepieciešami 75 000 latu. Runājot ar KM, mutiskā formā saņemts ieteikums nākamajā mācību gadā neuzņemt jaunus audzēkņus vidusskolas programmās vai pat slēgt atsevišķas izglītības programmas. Skolas direktore uzsver, ka nekas tāds nebūtu pieļaujams, jo tādā veidā tiktu grauts skolas prestižs un uzticamība.

Rubeze sacīja, ka KM neizprot vai nevēlas izprast, ka Mākslas vidusskola pašlaik ir kapacitātes atjaunošanas stadijā. Pirms pieciem gadiem saistībā ar telpu denacionalizācijas problēmām skolas audzēkņu skaits ievērojami sarucis, un pašlaik skolas vadībai ir uzdevums to pamazām palielināt. Šajā mācību gadā Mākslas vidusskolā ir 12 izglītības programmas, kurās mācās 286 audzēkņi. Tas joprojām ir mazāk nekā citās līdzīgās izglītības iestādēs. Taču finansējumu skola būtībā saņem tikai par 186 audzēkņiem, pastāstīja Rubeze, piebilstot, ka skolas kapacitāte pat krīzes apstākļos varētu būt 360-400 audzēkņi.

LETA